Pentagons: Snoudens nozadzis ap 1,7 miljonus slepeno failu

Obama kopā ar izlūkdienestiem apspriež slepeno dienestu reformas

Bijušā ASV slepeno dienestu aģenta Edvarda Snoudena rīcībā ir aptuveni 1,7 miljoni failu, kuri satur ASV bruņoto spēku izlūkdienesta slepenu informāciju. Par to medijiem pēc slēgtā ziņojuma sniegšanas Pentagonā pastāstīja ASV kongresmenis Maikls Rodžerss, kurš vada Pārstāvju palātas komiteju, kas atbild par izlūkošanu, kā arī šīs komitejas loceklis Dačs Rupersbergers.

Pēc kongresmeņu stāstītā, lielākā daļa Snoudena nozagto failu satur informāciju par ASV armijas operatīvajām operācijām. Kongresmeņi ir pārliecināti, ka Snoudena publiskotā slepenā informācija radījusi lielus zaudējumus ASV izlūkdienestam, vēsta aģentūra AP.

Ceturtdien, 9.janvārī, ASV prezidents Baraks Obama kopā ar Nacionālās drošības aģentūru (NDA), izlūkdienesta vadību, CIP un FIB apsprieda NDA reformas ceļus. Apspriedē runa bija par to, cik attaisnojams ir izsekošanas risks izspiegošanā un vai informācija, kas iegūta šādā veidā un kļuvusi zināma sabiedrībai, attaisno vēlākās diplomātiskās sekas.

Avoti valdībā aģentūrai „Reuters” pastāstīja, ka divi speciāli šim uzdevumam nozīmēti ierēdņi jau veic NDA izlūkošanas objektu vispārēju revīziju, bet tā ir tikai daļa no izlūkošanas politikas reformas, kuru nopietni ietekmēja Snoudena rīcība.

Obamam nākamnedēļ jāziņo par gaidāmajām izlūkdienesta reformām, ziņo „Reuters”. Prezidents varētu paziņot par ierobežojumiem izspiegot ārvalstu augstus politiskos līderus, par izmaiņam NDA programmā, kā tiek uzglabāta un vākta informācija par ASV telefonu abonentiem, kā arī par sabiedrisko aizstāvju nozīmēšanu slēgtajās tiesu sēdēs.

Rodžerss pastāstīja, ka Snoudena masu medijiem nodotie slepenie materiāli ASV pretinieku rokās nodevuši arī informāciju par ASV specdienestu darba metodēm, kā arī radījuši draudus ASV armijai un karavīriem, kuri atrodas dienestā ārpus valsts.

ASV Nacionālās aizsardzības pārvaldes oficiālais pārstāvis Maikls Birmingems paziņojis, ka Snoudena ASV nodarītā kaitējuma lielums vēl tiek aplēsts. Taču jau tagad esot skaidrs, ka viņa organizētā slepeno materiālu noplūde bijusi „nevajadzīga un ārkārtīgi kaitīga”.

ASV joprojām pastāv, ka Snoudens, kurš patlaban slēpjas Krievijā, ir jāizdod Savienotajām Valstīm, lai viņu sauktu pie atbildības par slepenu datu nozagšanu un informācijas atklāšanu. Snoudenam atkarībā no apsūdzības par to draud mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.

Tomēr ne visi ASV uzskata, ka Snoudens pelnījis tik bargu sodu. Tā nesen ASV republikāņu senators Rends Pols teica: „Nedomāju, ka Edvards Snoudens pelnījis mūža ieslodzījumu vai nāvessodu. Taču tieši tas viņam draudēja, un tieši tāpēc viņš metās bēgt.”

Vienīgais veids, kā ASV panākt, lai Snoudens atgrieztos dzimtenē, pēc Pola teiktā, ir „viņam piedāvāt godīgu tiesu ar saprātīgu sodu”.

Savukārt Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Baks Makkeons izdevumam „The Hill” Snoudenu nosaucis par nodevēju un teroristu atbalstītāju. „Snoudens nav nekāds atmaskotājs, bet gan spiegs un nodevējs. Viņš savas politiskās ambīcijas uzskata par augstākām nekā ASV pilsoņu drošība,” teicis Makkeons.