Par ārējo tirdzniecību 2013.gada novembrī
Galvenā eksporta preču ražotāja – apstrādes rūpniecība pērn novembrī jau bija nepārprotami pārgājusi izaugsmes fāzē, izlaides kāpums bija 2,6% gada griezumā. Ar eksportu bilde nav tik skaidra, tas gada griezumā bija sarucis par 7,7%. Tomēr pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo ir kāpums par 8,9%.
No vienas puses, novembrī eksports mēdz būt lielāks par gada vidējo, tāpēc tas nekāds īpašs sasniegums nav, taču arī kritums pret pērno novembri nav nekāds kauns, jo tad vēl tika izvesta daļa no nu jau leģendārās iepriekšējās sezonas graudu ražas. Graudi izskaidro precīzi 100% no eksporta krituma gada griezumā.
Kā jau varēja gaidīt, gada griezumā joprojām lieli mīnusi arī metālu eksportā, taču “Liepājas metalurga” slēgšanas radīto iztrūkumu kopējā izlaidē mūsu rūpniecība jau ir kompensējusi. Tātad šis ir izcils piemērs situācijai, kurā glāzi var saukt gan pa pusei pilnu, gan pa pusei tukšu.
Turklāt veidojas arvien optimistiskāka 2014.gada eksporta prognožu aina, gan pateicoties ārējā pieprasījuma dinamikai, gan investīciju projektiem Latvijā. Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma dati nu jau ir pieejami arī par diviem mēnešiem – decembri un janvāri. Tie norāda uz pārliecinošu gan ražošanas, gan patēriņa kāpumu mūsu galvenajā tirgū.
Krievijā izaugsme joprojām ir spēcīgāka nekā Eiropā, bet nav sagaidāms, ka temps varētu būtiski uzlaboties, ir bažas par stagnāciju. Par laimi, mūsu eksports uz šo valsti nav diez cik „jūtīgs” pret ekonomikas cikliskumu, tur lielāka loma ir patēriņa precēm, jo īpaši pārtikai.
Salīdzinot ar laiku pēc Krievijas finanšu krīzes, ap 2000.gadu, šīs valsts īpatsvars mūsu preču eksportā nu jau aptuveni trīskāršojies, tāpēc tur notiekošajam jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Šogad ir gaidāms liels investīciju kāpums, gan tāpēc, ka jaudu noslodzes tuvojas kritiskiem līmeņiem, gan tāpēc, ka tiks īstenots liels skaits ES fondu atbalstītu projektu. Investīciju cikls rūpniecībā ir izteikti pielāgojies fondu apgūšanas ciklam, tāpēc projekti tiek gan atlikti, gan pasteidzināti. Lai arī var diskutēt, cik lielā mērā uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaides lielajiem projektiem ir valsts atteikšanās no nodokļu ieņēmumiem, lai notiktu tas, kas notiktu jebkurā gadījumā, uzņēmumu pielāgošanās pieteikumu iesniegšanas termiņiem arī var veicināt investīciju apjomu kāpumu tieši 2014.gadā. Līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā, arī eksportā šogad attīstības spēcīgākais virzītājs bijis viss, kas ir saistīts ar ēšanu, mazākā mērā ar dzeršanu. Mūsu vaina citu tautu nodzirdīšanā ir dalīta, jo milzīgos dzērienu eksporta skaitļus lielā mērā griež loģistikas bizness. Turpretim ēdamo lietu eksports nepārprotami pamatā saistīts ar vietējo ražošanu.
Ne visās pozīcijās bijusi izaugsme, jau minēto graudu un arī rapša eksports novembrī bijis pat vairākkārt mazāks nekā gadu iepriekš.
2012.gada novembrī bija visu laiku lielākais graudu eksporta mēneša apjoms jeb 75,7 miljoni latu, pērn – tikai 21,6 miljoni. Taču graudu ražotāji ir labi pielāgojušies svārstīgam apgrozījumam, daži desmiti lielo saimniecību, uz kurām attiecas ietekmes lauvas tiesa, labi spēj to amortizēt.
Savukārt jomās, kuru liktenis skar lielāku skaitu cilvēku, eksporta sekmes ir labas vai pat lieliskas. Zivju un citu jūras produktu eksports pirmo reizi pārsniedza 10 miljonus latu. Jāpiebilst gan, ka te ir runa par neapstrādātajiem produktiem. Taču arī gaļas un zivju izstrādājumu, tātad galvenokārt zivju konservu eksports sasniedza augstāko līmeni un bija tikai nedaudz zem 10 miljonu atzīmes.
Līdz šim lielāko mēneša apjomu, gandrīz sešus miljonus latu, sasniedzis arī graudu un miltu izstrādājumu, tātad galvenokārt dažādu cepumu un radniecīgu produktu eksports. Lielākais nozares uzņēmums, SIA “Adugs” no Līvāniem pieteicies UIN atlaidei saistībā ar 4,3 miljonu latu investīciju projektu, tātad gaidām vēl krietnākus eksporta skaitļus nākotnē. Tradicionāli stabils ir kokapstrādes devums, koksnes eksports trīs mēnešus bija noturējies virs 100 miljoniem latu, novembrī noslīdēja drusku zem šī sliekšņa. Taču kāpums gada griezumā joprojām 9,6%. Bažas par notikumiem sekojošajos mēnešos rada siltās ziemas iespaids uz izejvielu plūsmu.
Vārdi par pustukšo un puspilno glāzi labi raksturo situāciju arī ar metālu saistītajās nozarēs. Ja metālu ražošanā krīze turpinās, tad turpretim metālapstrāde nepārprotami gūst labumu no izaugsmes atsākšanās Eiropā. Rekordlīmenis gan ražošanā, gan eksportā novembrī bija dzelzs izstrādājumiem, eksports gada griezumā kāpis pat par 41%, ļoti cienījami tik lielai nozarei. Normāli būtu jāpriecājas par strauju elektropreču un elektronikas eksporta kāpumu par 10,5%, taču arī šajā pozīcijā ārējās tirdzniecības statistiku veido gan ražošana, gan loģistika, tāpēc tā pati par sevi vēl neko nepierāda. Taču nav šaubu, ka attiecīgo preču ražošana aug strauji.
Elektronikas nozares eksporta apgrozījums it kā gan audzis tikai par 3,1%, saskaņā ar rūpniecības apgrozījuma datiem, taču nav šaubu, ka pieaugums par 95,8% iekšējā tirgū faktiski ir netiešs eksports. Tātad, ja no nu jau vairāk nekā 70 miljonu vērtā elektronikas un elektrotehnikas eksporta vairāk nekā puse ir citur ražotais, pieaugumu turpretim pamatā varētu būt nodrošinājušas vietējas izcelsmes preces.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (23)
efeja60 10.01.2014. 22.33
Decembrī nopelnīju 1017 latus, sociālajā nodoklī samaksāju 288 Ls, IIN 126 Ls, PVN 127Ls, mājokļa nodoklis apmēram 5 lati, akcīze 45 lati. Kopā 591 lats nodokļos, jeb 58% no saviem ienākumiem es samaksāju Vienotībai. Tagad pasakiet, cik % pensionārs, miljonārs Bērziņš no saviem ienākumiem maksā nodokļos. Ja mazāk nekā es, tad valdība un saeima nekam neder un Latvijā ir ekonomiskais genocīds un diskriminācija.
16
Andris > efeja60 11.01.2014. 15.54
Kusunoki, esi slikti informēts.
Latvijai pēdējos trīs gados pieaugums 5,3%, 5,2%, ap 4,5%.
Vācijai 3,3%, 0,7%, ap 0,5%.
Ar šādiem tempiem Vācija kā reiz tiks sasniegta pēc 20 gadiem.
Bet tev mīļā Japāna (spriežot pēc tava pseidonīma) daudz āgrāk – pēc kādiem 14 gadiem.
0
Vineta > efeja60 11.01.2014. 12.46
Normunds
Decembrī nopelnīju 1017 latus, sociālajā nodoklī samaksāju 288 Ls
Kā īstens revolucionārs, kā Ļeņins ar Zinovjevu, ne kā mēs, pārējie utubungas.
0
Vineta > efeja60 11.01.2014. 12.48
Kusunoki Masashige 楠木 正成
Es Vācijā nopelnīju 2.500€,
Nu Tu dajoš, pacietīgais investor! Tāpēc jau neiet lietas, ka mums tādi investori, nabagi.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 17.45
Slovēnijas IKP uz iedzīvotāju ir 55% no Vācijas. Cik viņi ir par to laimīgi, īpaši augot Vācijas un viņu ekonomikai rūkot, var pajautāt slovēņu viesstrādniekiem Vācijā.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 17.38
Šobrīd IKP uz iedzīvotāju pēc pirkstpējas nomināla Vācijā un Japānā ir praktiski vienāds. Japānas izaugsmes temps šobrīd trīsreiz ātrāks, kā Vācijas, tā kā ir diezgan interesanti, Argunte, Tavi spriedumi, ka Japānu noķersim pirmo, kas protams, nekad nevar notikt, esot EURO zonā.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 17.31
Igaunijā ir 100% izlīdzinājusies ar Vāciju, tas ir labākais ko viņi var un mēs vēlēties, EURO zonā mūsu pieaugums nekad nebūs lielāks par Vācijas. Tikai ar sviedriem un asinīm Vācijas līmenī, automātiski arvien lielāka atpalicība un nabadzība labākajā gadījumā. Sliktākajā, ja Vācijā kādu brīdi uzkārsies un kādu brīdi, tas neizbēgami notiks (agri vai vēlu, tāda ir ekonomika), tad kopā ar Igauniju būsim tur, kur Grieķija.
0
Andris > efeja60 11.01.2014. 17.06
Slovēnijai līmenis jau tagad ir 84% no ES vidējā, tā ir bagāta valsts. Bagātāka par vecajām rietumu valstīm Portugāli un Grieķiju. Nav ko vairs saspringt, var vnk dzīvot un baudīt dzīvi pie siltās un saulainās jūras.
Bet kas notiekt ar Igauniju? Tai pēdejo triju gadu laikā ir otrais izaugums visā ES, tūlīt aiz Latvijas. Igaunijā notiekošais ir visai pozitīvs.
0
efeja60 > efeja60 11.01.2014. 17.53
Tabulā ļoti labi redzams, ka lielāka izaugsme ir valstīm, kurās nav eiro. Bet eirozonā ir īsta stagnācija.
0
Andris > efeja60 11.01.2014. 18.31
Japānas IKP ir tikai 85% no DE. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=de&pcode=tec00114
Tāpēc arī ātrāk viņus noķersim. Izaugsme pēdejos trijos gados Japānai ir ļoti vāja – tikai 3,0%, pret Latvijas 15,7%.
Slovēnijas IKP ir 68% no Vācijas. Domāju, ka viņi ir visai laimīgi, ņemot vērā klimatu. Bet ja jautājumus par laimi tu uzdod viesstrādniekiem, tad es labi varu saprast tavas depresijas iemeslu.
0
Ieva Priedenfelde > efeja60 11.01.2014. 16.35
Agrunte, eirozonā tādas atšķirības starp Latviju un Vāciju nebūs. Skaties, kas notika ar Slovēniju – pilnīgs fiasko. Tas pats tagad notiek ar Igauniju.
0
efeja60 > efeja60 11.01.2014. 14.00
Pirms 2009ā bija labāk?
============
Labāk nebija, bet es neredzu nekādu lielo atšķirību starp Vienotības nodokļu politiku un TP nodokļu politiku.
0
efeja60 > efeja60 11.01.2014. 10.50
Vēl aizmirsu auto ekspuatācijas nodokli Ls 4,50 mēnesī.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 10.44
Es Vācijā nopelnīju 2.500€, nodokļos samaksāju apm.1000€ ar konkrētu mērķi saņemt Vācijā pensiju un sociālo aizsardzību. Kā arī paātrinātā kārtībā Vācijas pilsonību. No Vācijas valsts bērnu un citos pabalstos saņēmu 1.200€ plus valodu kursus par brīvu. Veikalā iepērkos par apmēram 30-50% lētāk kā Latvijā.
Aizsūtīju uz Latvijas darba sludinājumiem ar piedāvāto algu 300-400ls kādus pārsimts darba pieteikumus, tikai intereses un eksperimenta pēc. Atbildi saņēmu nulle. Vācijā darbu var atrast dienas laikā ar algu uz rokas virs 1.000€ un dzīve te ir par 40% lētāka kā minimums.
Es uz visu Latvijā notiekošo un valsts un daļas iedzīvotāju sajūsmu par ekonomisko attīstību, par Vilka&dombrovska&rimšēvica izveidoto ekonomisko sistēmu, skatos kā uz aizspoguliju, kā uz mucā esošo nespēju ieraudzīt sevi mucā.
Euro – priekš kam, ar kādu mērķi, murgs un tautas bendēšana.
Ražošana, eksports – nesmīdiniet tautu, Latvijā nav ne viena, ne otra. Koku un mežu iznīcināšana, nav ne ražošana, ne eksports. Samsunga re eksports vēl mazāk.
Darba vietas un algu pieaugums vidējam un zemākajam slānim, nevis augšām – kurā vietā un kam?
Mediju blēšana un sajūsma par Kambodžu/Aizspoguliju tā gan ir biezā slānī.
Tur atgriezties – tikai tad, ja Tev ir miljoni vai vismaz nodrošināta pensija vai citi ienākumi no ārzemēm.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 15.03
Pirms Vienotības bija zināms brīvības periods, burbulis un neskaidrība par valsts kursu.
Pēc Vienotības vairs nekādu neskaidrību nav.
Vienotība visu ir definējusi un skaidri pateikusi, ierakstījusi Satversmē – bezdeficīta budžets, euro, mārstrihtas kritēriji un stabilitāte.
Ar šādiem mērķiem un vienotu valūtu ar Vāciju, Latvijas atpalicība un nabadzība pieaugs ar katru gadu, dienu no dienas.
Tas ir elementāri, IKP pieaugums 2% Vācijā un 2% Latvijā, nozīmē Latvijai neizbēgamu atpalicību un nabadzību, ja vien nulle ir mācījies matemātiku, bet var jau būt, ka programmēšanā to nevajag.
Esošās sistēmas ietvaros Latvija nekad nevarēs augt ar 6-7%, kā minimums gadā, lai noķertu attīstīto pasauli 20 gadu laikā.
Savukārt bagātajiem 2% tas ir ok, esošo eliti tas pilnībā apmierina, daļu tautas ar, lai villktu dzīvību un neko vairāk negribētu. Pārējie aizbrauc un aizbrauks.
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 17.25
Ir, ir Argunte, Igaunija izaugsmes līderis – ceturksnis, pret ceturksni jau mīnusos un pēdējā ceturksnī pret iepriekšējo gadu vien 0.7% pieauguma.
Datus vajag skatīties, nevis Vilkā un Co klausīties.
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/images/6/69/Growth_rates_of_GDP_in_volume_%28based_on_seasonally_adjusted_data%29_2013Q3.png
0
dzerkaleliva > efeja60 11.01.2014. 10.54
Ražošana un eksports neradīsies ne ar euro, ne bez euro. Pie tā ir jāstrādā kā valsts politikas, sākot no bērnudārza un beidzot ar mūža izglītību, uz to ir jābūt orientētam valsts atbalstam un palīdzībai. Visai nodokļu sistēmai un pārējām sistēmām. Visam. Latvijā no tā nav nekā un nebūs nekas. Ir tikai zaglīgi, siles spekulanti/uzņēmēji un nožēlojami raksteļi cik viss labi. Burbuļekonomikas fenomens.
0
Vineta 09.01.2014. 22.15
Analītiķim būtu bijis jāpiemin importa aizstājošās nozares, kas būtībā tas pats eksports vien ir un šeit ārkārtīga nozīme varētu būt enerģētikai. Latvija varētu būtiski samazināt gāzes importu, bet pirms tam būtu uz desu jāuzvelk visi izdzimteņi gazpromizatori: miķelsoni, kalvīši, šļeseri, zariņi, žīguri un pārējie un visi bijušie un esošie ekonomikas miņistri, kuriem pat niecīgākas saprašanas par nozari nav.
Tas ir nonsens, ka Latvija eksportē rapšu eļļu un to pašu rafinētu un pildītu pudelēs ieved no Holandes un Beļģijas. Iecavnieks savas neizmērojamās alkatības dēļ nobankrotē, bet vakar Polijā veikalā rapšu eļļu varēja nopirkt par 0,75Ls/l.
Pie mums, tāpat kā daudzviet var ievākt vienu labu zirņu un pupu ražu, bet nez kāpēc mums tā prece ir jāieved no ārzemēm. Polijā veikalā neviena paša degvīna no Krievijas vai Baltkrievijas nav, pie mums tas sastāda 50%. Kur ir atbildīgie dienesti? Kāpēc krievu šņabja tirgotājiem netiek anulētas mazum un vairumtirgotāju licenzes, kāpēc PVD neatrod krievu šņabī nātrija cianīdu?
0
dzerkaleliva 11.01.2014. 17.52
Būtībā mutter Merkele ar EURO ir izdarījusi to, ko Hitlers ar tankiem neizdarīja. Daži emigrācijas latvieši to prognozēja pēc Vācijas apvienošanās, ka tā notiks. Vācija pārējo Eiropu neizbēgami apēdīs. Pārāk viņa liela, spēcīga un organizēta un vienīgais konkurents briti, kuriem šobrīd Eiropa pie kājas. Un ja vēl pārējie ir tādi duriki ar EURO, tad ko gan Hitlera mazbērniem vairāk vēlēties.
Friči rullē un pārējie nabagi sūkā. Jā, ja vien tie poļi nebūtu, diez kā tos sagremos? Bet tiem jau ar pērkamu vanckaru netrūkst, bet bez referenduma, gan tur cauri netiks.
Vēl būs jautri Eiropā, kā vienmēr.
0