Aptauja: Iedzīvotāji veido skaidras naudas uzkrājumus un neplāno mainīt paradumus

Puse aptaujāto iedzīvotāju to skaidro, ka veido ietaupījumus neparedzētām situācijām

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju (33%) mājās ir noglabāti naudas uzkrājumi, kas lielāki par Ls 200. Vairāk nekā puse (54%) iedzīvotāju, kuri raduši veidot skaidras naudas uzkrājumus, to plāno darīt arī turpmāk, noskaidrots pētījumu centra SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktajā aptaujā.

Eiro kļūstot par Latvijas nacionālo valūtu, iedzīvotājiem, kuriem ir skaidras naudas uzkrājumi latos, vajadzēs izlemt, kā tos veidot nākotnē. Aptaujā noskaidrots, ka piektdaļa iedzīvotāju (21%) plāno izvēlēties drošāko naudas glabāšanas veidu – noguldīt to bankas kontā. Vēl piektdaļa iedzīvotāju (22%) nav nolēmuši, kādā veidā turpinās glabāt uzkrājumus. Savukārt 3% iedzīvotāju neplāno turpināt krāt naudu.

„Pozitīvi vērtējams, ka liela daļa iedzīvotāju domā par nākotni, veidojot uzkrājumus, kuru summa ir vismaz puse no vidējās neto mēneša algas Latvijā. Der atcerēties, ka drošāk un praktiskāk naudu glabāt bankā nevis mājās. Ja iekrājumus plānots noguldīt kontā, tad iedzīvotāji aicināti tos sev ērtā laikā ieskaitīt naudas iemaksas bankomātā. Ja plānots naudu mainīt bankā, vēlams nedaudz nogaidīt un uz turieni doties pēc 14.janvāra, kad būs mazinājušās rindas,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzsve, ka ar naudas maiņu nav jāsteidzas un neko nevar nokavēt, jo naudu pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas komercbankās varēs samainīt līdz pat 30.jūnijam, bet Latvijas Bankā – bez laika ierobežojuma.

Vaicājot iedzīvotājiem, kāpēc mājās tiek krāta nauda, puse respondentu (51%) atzīst, ka veido ietaupījumus neparedzētām situācijām. Katrs trešais iedzīvotājs (34%) skaidro naudu mājās krāj konkrētam pirkumam, katrs septītais (15%) krāj, lai būtu līdzekļi bezdarba gadījumā, bet viens no astoņiem iedzīvotājiem (12%) – bērnu, mazmazbērnu nākotnei vai savām vecumdienām. Savukārt ceturtā daļa (26%) veido uzkrājumus bez konkrēta mērķa.

Lielākā daļa (39%) uzkrājumus tērē ne tikai mērķim, citām lietām iztērēto naudu neregulāri noliekot atpakaļ. Daļa iedzīvotāju (15%) ir apzinīgāki, neskatoties, uz to, ka dažkārt iekrājumi tiek tērēti citām vajadzībām, vienmēr pēc ienākumu saņemšanas iztērētais tiek nolikts atpakaļ iekrājumos, bet daļa iedzīvotāju (13%) rīkojas tieši pretēji – iztērē naudu citiem pirkumiem un iztērēto atpakaļ neatliek. Savukārt piektdaļa (20%) iedzīvotāju mērķtiecīgi krāj naudu un tērē to tikai paredzētajam, bet tikai neliela daļa (7%) nekad netērē uzkrāto naudu.

Fakts, ka mājās noglabāti naudas uzkrājumi lielākoties nav ģimenes noslēpums – pusei respondentu (50%) par uzkrājumiem zina visi mājinieki, bet trešdaļai (29%) par uzkrājumiem zina daži mājinieki. Salīdzinoši neliela daļa (16%) domā, ka mājinieki nezina par uzkrājumiem, bet tikai 5% nezina vai cilvēki, ar kuriem tie dzīvo kopā, zina, ka mājās ir skaidras naudas uzkrājumi.

Tomēr Komercbanku asociācija atgādina, ka ērtākais un drošākais veids, kā pāriet uz eiro valūtu, ir bezskaidras naudas norēķini. Tāpēc iedzīvotāji aicināti skaidro naudu iemaksāt kontā, par pirkumiem norēķināties ar karti un darījumus veikt internetbankā, telefonbankā vai SMS bankā.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013. gada 30. oktobra līdz 4. novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.