Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atklātā vēstule

Nekavējoties jāveic sabiedrisko ēku drošības audits, jānodrošina augstāki drošības un kvalitātes standarti un jāizveido reāla valsts uzraudzības sistēma.

Dziļās sērās un līdzjūtībā noliecu galvu visu cietušo un bojāgājušo, viņu ģimeņu, tuvinieku, draugu, kolēģu un līdzcilvēku priekšā. Zolitūdē notikušais ir neiedomājama traģēdija, kas nav attaisnojama ne ar kādām saņemtajām atļaujām, zīmogiem, parakstiem, darba drošības prasībām, evakuācijas plāniem vai normatīviem. Nevainīgu cilvēku bojāeja miera laikā ir absolūti traģiska, un nav iespējams pat iztēloties, kādas ciešanas un izmisumu tā ir nesusi daudziem desmitiem Latvijas ģimeņu.

Šajās traģiskajās dienās vairāk par jebko citu ir nepieciešama personiska nožēla un atbildība. Ētikas jautājumos katram ir jāsāk ar sevi, savas rīcības izvērtējumu. Tādēļ šo laiku esmu pavadījis ne tikai sērās, bet arī ļoti smagās un nopietnās pārdomās par savu atbildību.

Būvniecības atļaušana un kontrole ir likumā noteikta pašvaldību funkcija un atbildība, sabrukusī veikala ēka tika projektēta un uzbūvēta pirms es kļuvu par ministru, tomēr es sev nemitīgi jautāju, kā man būtu jārīkojas, jo Ekonomikas ministrija ir tā, kas atbild par būvniecības jomas vispārējo politiku.

Strādājot divus gadus ekonomikas ministra amatā, esmu centies veikt pārkārtojumus un uzlabojumus būvniecības jomā. Ir izdevies panākt jauna, mūsdienīgāka un daudzējādā ziņā stingrāka Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā. Šis likums stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī. Diemžēl nav bijis manos spēkos novērst traģēdiju un izmaiņas būvniecības jomā līdz šim ir bijušas nepietiekamas. Papildus konkrētu cilvēku nepiedodamām kļūdām ir jārunā par sistēmas nespēju novērst šādu nelaimi. Par to es uzņemos morālu un politisku atbildību.

Es domāju, ka vienīgā atbildīgā rīcība no manas puses ir rīkoties tā, lai sekmētu, ka vainīgie saņem sodu, un – pats galvenais – pastiprinātu būvniecības jomas kontroli un uzraudzību, lai šādas traģēdijas neatkārtotos nākotnē.

Pirmais atbildības līmenis attiecas uz krimināltiesisko pusi, proti, sniegt visu iespējamo atbalstu izmeklēšanai, tai skaitā piesaistot starptautiskus ekspertus, lai tiktu noskaidrota patiesība un sodītas vainīgās personas.

Tomēr ir jānodrošina ne vien Valsts policijas profesionāls un operatīvs darbs, lai iespējami raitā un objektīvā kriminālprocesā tiktu noskaidroti nelaimes apstākļi un vainīgie, bet ir nepieciešams arī visaptverošs un neatkarīgs izvērtējums, nodrošinot patiesu informāciju sabiedrībai gan par konkrēto indivīdu kļūdām un nolaidību, gan par sistēmas nepilnībām, kas nav novērsušas traģēdiju.

Tādēļ otrais atbildības līmenis ir politiskais. Šeit būvniecības nozarē veicamie pamata uzdevumi ir trīs un par tiem es uzņemos atbildību:

1) “Treknajos gados” uzbūvēto sabiedrisko ēku drošības audits

Pirmais jautājums, kas uztrauc ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir drošība sabiedriskās ēkās tieši patlaban. Tādēļ jau tagad tiek veiktas ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās ēkās – it īpaši tajās, kas ir uzceltas pēdējos gados vai tajās, kur patlaban notiek rekonstrukcijas vai citi būvdarbi. EM jau piektdien, 22. novembrī, nodeva uzdevumu 85 pašvaldību būvvaldēm, prasot veikt šādas pārbaudes, un atbildīgas pašvaldības šādas pārbaudes jau veic.

Līdzās tam EM veidos iespējami riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas ārkārtas neatkarīgas pārbaudes. Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet šo ēku reālo drošību.

2) Nekavējoties augstāki drošības un kvalitātes standarti būvniecībā Latvijā

Es uzņemos atbildību par to, ka tiks veiks visaptverošs un profesionāls būvniecības jomas izvērtējums, lai panāktu augstākus drošības un kvalitātes standartus, ko iepriekš kavēja gan būvniecības industrijas spiediens un lobijs, gan pašas būvniecības nozares pretestība, gan vienkārši naudas trūkums. Šīs vispārējās inventarizācijas veikšanai tiks piesaistīti arī starptautiski eksperti.

Mūsu absolūta atbildība ir panākt sistēmas uzlabojumus, lai maksimāli novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.

Jaunais Būvniecības likums ir solis uz priekšu, lai paaugstinātu drošības un kvalitātes prasības būvniecības jomā. Zolitūdes „Maxima” ir celta un ekspluatēta atbilstoši vecajam Būvniecības likumam, no tā izrietošajiem noteikumiem un prasībām.

Divus gadus, ko esmu bijis ekonomikas ministra amatā, esmu centies panākt izmaiņas būvniecības jomā, cīnoties par jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu, kas ir pieņemts un stājas spēkā nākamā gada 1.februārī. Tas virknē jautājumu, kas būtu bijuši būtiski „Maximas” būvniecības sakarā, paredz stingrākas prasības – pret būvuzrauga darbu, pret būvinspektora pienākumiem, ēku garantijas termiņiem un speciālistu kompetences novērtēšanu. Piemēram, tas paredz minimālo biežumu, ar kuru pašvaldības būvinspektoram ir jāierodas uz pārbaudēm sabiedriski nozīmīgas celtnes būvlaukumā (piemēram, saskaņā ar Krīzes vadības padomes sēdē sniegto informāciju Rīgas pašvaldības būvinspektors pēdējo reizi objektā Priedaines ielā 20 esot bijis 16.augustā(!)).

Vienlaikus uzskatu, ka jaunajos būvnormatīvos, kas izriet no jaunā Būvniecības likuma, ir nekavējoties jāiestrādā īpaši stingras drošības un kvalitātes prasības:

• Papildu drošības un kvalitātes prasības sabiedriskajām ēkām, tai skaitā garantijas termiņš un obligātā apdrošināšana (papildu faktors drošībai);

• Lai tiktu nodrošināta cilvēku drošība, skaidri ierobežojumi būvniecības darbu veikšanai vairākās kārtās sabiedriskajās ēkās;

• Stingrākas, valsts definētas (nevis profesionālo asociāciju pašu) prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai;

• Būvniecības informācijas sistēma, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos, tai skaitā arī dokumentu sagatavošana un iesniegšana elektroniskā vidē, lai izvairītos no „papīru sakārtošanas”.

3) Reālas valsts uzraudzības atjaunošana pār būvniecības procesu

Ir ļoti maz ticams, ka 2009.gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas atjaunošana tās iepriekšējā veidolā pastiprinātu drošības standartus būvniecības industrijā. Mēs nedrīkstam pašreizējā pamatoti sakaitinātajā gaisotnē izveidot jaunu korupcijas vai birokrātijas perēkli.

Tomēr ir jāatjauno valsts līmeņa pārraudzība pār pašvaldību būvvalžu darbu, lai tiktu nodrošināta papildu uzraudzība pār būvdarbu kvalitāti un drošību. Reālākais risinājums ir valsts būvinspektoru institūcijas izveide, nodrošinot īpašu drošības un kvalitātes kontroli. Iepriekš šādi priekšlikumi tika noraidīti līdzekļu trūkuma dēļ, patlaban nekādu attaisnojumu vairs nedrīkst būt.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka neviens likums nevar mūs pasargāt no cilvēku apzinātas vai neapzinātas, bet bezatbildīgas un nolaidīgas rīcības, ignorējot savu profesionālo atbildību, jebkādu saprāta balsi un pat minimālās cilvēku drošības prasības.

Neviens Būvniecības likums, visdaudzskaitlīgākā būvinspektoru armija vai detalizētākais būvnormatīvs nepalīdzēs, ja amatpersonu lēmumi un īstenotā uzraudzība būs pakļauta kukuļa apmēram un savējo sistēmai. Nekas nelīdzēs, ja papīrus sakārtos pēc tam, kad nepiedodamas kļūdas būs noslēptas aiz betona, ģipškartona vai apmetuma.

Tādēļ es aicinu Latvijas sabiedrību, medijus un politiķus uztvert šo traģēdiju arī kā visdrūmāko brīdinājuma zvanu par to, ka lielā mērā sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina. Esmu gatavs darīt visu, kas ir manos spēkos, lai šīs pārmaiņas virzītu.

Autors ir LR ekonomikas ministrs, Reformu partija