Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina
Saistītie raksti
Viedoklis /
11. decembris 2023
Vai tiešām vajadzīgi 145 gadi, lai digitalizētu Latviju?
Aktuāli /
13. novembris 2023
Speciālizlaidums: Kā valsts pandēmijā glāba azartspēļu biznesu
Komentāri (76)
Zane 28.11.2013. 08.06
Ne jau likumos un papīros ir galvenā vaina, bet gan tāpēc, ka valsts ir sevišķi pūlējusies ,lai vairums labāko celtnieku pamestu Latviju.
0
Vera Moisejenko 27.11.2013. 09.17
Sapuvusī vide ir visur, ne tikai būvniecībā. Paskatīsimies mums visapkārt, ja neesam kļuvuši pavisam akli, mēs ieraudzīsim, ka turpmāk tā vairs nevar dzīvot.Kāpēc esam tur, kur esam? Tāpēc, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir ļoti vāja, ar to gandrīz visi varas apveltītie rēķinās un ļoti daudzi, kam ir vara rokās, dara tā, kā pašam labāk, kā izdevīgāk.Ja kāds no sabiedrības puses ceļ savu vāro protesta balstiņu, viņu nostumj malā, neievēro, vai vēl sliktāk- vēršas pret nemiera cēlāju ar sankcijām, atrodot tam kādu uti kažokā.Tāpēc tikai pilsoniskā sabiedrība kopumā spēs šajā purvā panākt pozitīvas izmaiņas. Paldies visiem tiem, kas to ir uzdrīkstējušies uzsākt,tagad, kad ūdens jau smeļas mutēs visai sabiedrībai kopumā. Sekosim visiem tiem, kuri vēlas panākt reālas, radikālas izmaiņas, atbalstīsim viņus, kā katrs spējam, vienosimies pārmaiņām, atbalstīsim godīgus mērķus un rīcību, nevis tās imitāciju un farsu! Tāpēc, vispirms- rokas nost no Mārtiņa Šica! Ja šo godprātīgo cilvēku atzīs par vainīgu viņam inkriminētā ”noziegumā”, tad sabiedrība būs pelnījusi tādu likteni, kādu tā būs pieļāvusi citiem tās nevainīgi cietušajiem locekļiem. Pavļuta kungam un mums visiem ir jāapbruņojas ar drosmi cīnīties pret bezjēdzībām un noziedzīgu nolaidību, kas ir burtiski apsēdusi mūsu sabiedrību.
0
lindukjis 26.11.2013. 12.14
“Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina”! Jautājums ministram: Kam tas ir jādara?
Visu pēdējā laika notikumu sakarā, nonācu pie slēdziena ka mūsu tauta ir tiktāl degradēta, lai pati nevarētu savu valsti pārvaldīt – kā visi runāja pirmajā brīdī pēc Zolitūdes notikuma; nedrīkst ne mirkli kavēties, izmeklēšana jāveic ātri, vainīgie jāatrod un jāsoda…; līdz šim nav nekas izdarīts, neviens nav “aizturēts”, pret nevienu nav nekādas apsūdzības izvirzītas, visi ir baltāki par baltiem un es varu apsolīt ka tā arī paliks – viss pēc gada aizmirsīsies un čau! Mans priekšlikums būtu – ievest Latvijā vācu valdību un birokrātiju, bet vietējiem letiņiem ierādīt kā indiāņiem rezervātus, kur rīkot dziesmu svētkus, dancot, spēlēt kokles, braukāt ar BMX-iem, spēlēt hokeju un svinēt Jāņus; krievvalodīgajiem, savukārt, radīt zonas ap visiem viņu uzvaras uc pieminekļiem, kur baurot zem sarkaniem karogiem. Būtu kārtīgas izpriecas priekš ārzemju tūristiem, bet nauda nāktu gan no pašām atrakcijām, gan varētu atļaut tirgot izgrebtas koka karotes un dzintara bļembas vai rupjmaizi. Citas izejas nav, jo smadzenes jau pagaidām nemāk pārstādīt neviens un, ja arī mācētu, kur dabūt donorus… Otrs variants ir, ja pārējai Eiropai pazūd interese paturēt Latviju savā saimē, ir izlādēt to ārā no ES un tad var atpakaļ pie “lielā brāļa” turpināt darboties ierastā veidā, jo tur jau tā ir pieņemts un tas ir standarts.
0
idzelme 26.11.2013. 10.34
Problēmas sakne ir darbu un materiālu kvalitātes kontroles trūkums.
Visos sabiedriski nozīmīgos būvniecības projektos ir obligāti jāpieaicina būvuzraugs. Arī Maxima celtniecībā tāds bija – Mārtiņš Draudiņš no “CM Consulting”.
Citāti no Latvijas būvnormatīvs LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”
12. Būvuzraugs ir atbildīgs par:
12.4. to, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi;
12.6. pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.
10. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:
10.5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk — normatīvie akti);
4. Būvuzraudzība neatbrīvo pasūtītāju no normatīvajos aktos noteiktās atbildības, kā arī būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Pieredzējis būvuzraugs un pieredzējis būvdarbu vadītājs (Staņislavs Kumpiņš) nedrīkstēja neredzēt, ka tik svarīgs ēkas mezgls turas “uz puņķiem”.
0
janazakovica 25.11.2013. 23.58
kura vide nav sapuvusi Latvijaa..nosauciet kaut vienu..?
0
dzintarz 25.11.2013. 23.53
Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina
============
Nevelti pauzi izturējušais un rāvja izmīlētais ļeščinskis gatavojas atkaldoties palitikā.
0
dzintarz 25.11.2013. 23.38
Tādēļ šo laiku esmu pavadījis ne tikai sērās, bet arī ļoti smagās un nopietnās pārdomās par savu atbildību.
===========
Dāniēlu jāsāk “razberīt” vismaz no tā brīža, kad jams darbojās Kultmina valstsekretutkas pozīcijā.
Pozitīvis ir tas, ka Dānielam (kaut ar’ nokļūstot lauvu bedrē) vismaz radušās pārdomas.
Skolas cena, protams, barga..
Tomēr mani māc šaubas, ka (pat par šo visnotaļ bargo iepirkuma cenu priekš Laputijas likumdevējiem) Laputijas aptiesneši, jedvokāti u.c. tautieši/maratonisti spēs izdarīt secinājumus.
Gaidīsim Nākošo Traģēdiju..
0
ilmisimo 25.11.2013. 21.48
http://nra.lv/latvija/106632-buvinzenieris-sergejs-meierovics-atklaj-maximas-tragedijas-iemeslu-ceturto-versiju.htm
Būvinženieris Sergejs Meierovics :
………..par ekspertiem… Es LTV minēju: eksperts, iespējams, ir izvērtējis sākumprojektu. Kas ir projekts? Tas sastāv no zīmējumiem, un galā ir specifikācija. Detalizēti aprakstīti kubikmetri, kvadrātmetri… Tāme, kas saucas ekonomiskā sadaļa, izmanto šo specifikāciju. Vidējās normas tiek izteiktas cenās. Tad nāk eksperti un vērtē katrs savu sadaļu. Vieni būvkonstrukcijas, citi inženiertīklus, trešie arhitektūru, ceturtie tāmes… Iztaisa ekspertīzi un uzraksta, ka jānovērš tas un tas, bet, kopumā ņemot, projekts ir akceptējams un realizējams. Pēc tam notiek konkurss, un objekts, kas maksāja, teiksim, pusotru miljonu, konkursā tiek tam, kas sola to dabūt gatavu par 800 tūkstošiem. Bet tos 800 tūkstošus vairs neviens neekspertē. Viss paliek pa vecam, bet cena ir zemē. Kā tas ir iespējams? Ekspertam būtu jāveic otra ekspertīze, jāvērtē objekts atbilstoši konkursa noteiktai cenai. Tas nenotiek. …………
http://nra.lv/latvija/106632-buvinzenieris-sergejs-meierovics-atklaj-maximas-tragedijas-iemeslu-ceturto-versiju.htm
2
Signija Aizpuriete > ilmisimo 25.11.2013. 22.34
——-
Viss notiek…..
http://www.youtube.com/watch?v=qD9AQORuLYU
0
Signija Aizpuriete > ilmisimo 25.11.2013. 23.22
——
Are you ready?
http://www.youtube.com/watch?v=lAOgZlcoiSE
0
Sleepwalker 25.11.2013. 21.40
21.11.2013.traģēdija un topošie Vispārīgie būvnoteikumi(mums, būvinženieriem, vēl nezināmie) jābūt zināmi vismaz mēnesi pirms jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā 01.02.2014.?
Esmu pārliecināts, ka pēdējais ir jāatver no jauna jāpārraksta!Atbalstu būveksperta Sergeja Meierovica priekšlikumu šajā katājumā!
Nevaru piekrist daudzviet: “25.11.2013. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atklātajā vēstulē “Nekavējoties jāveic sabiedrisko ēku drošības audits, jānodrošina augstāki drošības un kvalitātes standarti un jāizveido reāla valsts uzraudzības sistēma”. Lasīt vairāk »»” Tas, ka “jānodrošina augstāki drošības un kvalitātes standarti un jāizveido reāla valsts uzraudzības sistēma” piekrītu! Taču, kā to realizēt?
Manuprāt, Būvniecības normatīvajiem aktiem jābūt precīzi definētiem, līdzīgi, kā jebkuras valsts Bruņoto spēku reglamentam!
Izmērus būvniecības rasējumos taču liekam milimetros!
Padomāsim!
Kāpēc no Vispārīgajiem būvnoteikumiem, piemēram, “izmests” punkts 144.3. būvdarbu tehnoloģiskās shēmas (sarežģītajām operācijām), kopš 2004.gada 01.janvāra? Un ne tikai sarežģītākajām operācijām!
Kā zināms, būvtehnoloģijas pārkāpumus mēs redzam ik uz soļa – tad šajā punktā projekta izstrādātājs arī būtu ierakstījis, ka nedrīkst izpildīt būvdarbus uz jumta, ja zem tā veikals funkcionē – tur atrodas CILVĒKI!
Ja cilvēki iet bojā būvniecības gaitā, tad tiek izmeklēti to bojā ejas cēloņi!
Jā, konstrukcijas varētu sabrukt, tad tā ir pavisam cita izmeklēšana –
tiek noskaidroti konstrukciju sabrukšanas cēloņi, bet nebūtu bojā gājušo cilvēku!
Darba inspekcijai Latvijas valstī jābūt neatkarīgai, līdzīgi kā KNAB!
Tai arī ir jāizmeklē šādas katastrofas (ja iet bojā cilvēki darba vietā) un avārijas (ja nav bojā gājušo cilvēku) un izmeklēšanas materiāli jānodod prokuratūrai kriminālprocesa ierosināšanai! Protams, ka bez VUGD katastrofu un iespējams, arī attiecīgajos avāriju gadījumos, neiztikt!
Tās ir manas, un tikai personīgās pārdomas – esmu analoģiskus gadījumus izmeklējis 10 gadu garumā!
0
Juris Dzelme 25.11.2013. 21.39
vnk – ja maxima aicina veikalā cilvēkus, tad atbild par viņiem.
0
Lauris 25.11.2013. 21.30
Kas viņam tic?
Lai nu tagad vispirms lai nu sāk ar vainīgo noskaidrošanu – kur viens ir viņa paša lolots jo lielais ārzemju investors. Maxima, protams, lai uzliek Maximai sodu miljonu par katru alkatības, ui, atvainojos attīstības nogalināto. Tas ir pilnīgi adekvāti šādai publiskai alkatības jeb attīstības asiņu orģijām, kuras tieši vada ekonomikas ministrs.
Pēc tam, ministra kungs sakārtojiet aizsargjoslas, jā, tās kas pretlikumīgi aizbūvetas, tostarp Jūsu kolēģu aizbūvētas. Visur Latvijā. Jau gadiem. Ak nezinājāt, nu pasekojiet Jūrmalas, Vidzemes un Lejaskurzemes piekrastes attīstības (alkatības) plāniem.
Un tad, ziniet, ja Jums vēl ir sirdsapziņa, pastāstiet par savu kalpošanu svešas un naidīgas valsts naftas biznesam, praksei VAS Latvenergo uzraugot un VAS LVM pārvaldīšanā, AirBaltic, Liepājas Metalurgs utt utj.
Piedodiet, bet kā Jums vienkārši vajag paklusēt pirms izp$&*^$ Jūs no augstā amata!
1
Signija Aizpuriete > Lauris 25.11.2013. 21.38
——S. Roze Kas viņam tic?
============================================================================
Manuprāt, IR-šu moderatori ministrus un ministriju pī-ār “dzīvnieciņus” labi saprot – izprot viņu rīcības motīvus. “Roka roku mazgā, abas…”
“Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam (redakcija 30.07.2013.)”
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30791
0
ligakalnina 25.11.2013. 21.23
Ja Latvijā būtu sapuvusi tikai būvniecības vide, būtu pusbēda.
0
dro 25.11.2013. 21.18
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) ASV vēstniekam Latvijā Markam Pekalam lūdzis Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) palīdzību Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā.
______________________
Man būtu ļoti žēl, ja Latkovski nākošajā saeimā neievēlētu. Es gan nevarēšu palīdzēt:)
0
Aivars Krauklis 25.11.2013. 20.39
„Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi…” Anonīms, bet tomēr speciālists?
Nu varēs konkurenti nokārtot rēķinus pēc klasiskās formulas – pēdējais smejas tas, kurš pirmais nosūdz.
0
dace_ampermane 25.11.2013. 20.26
Es nezinu cik cilvēku vidēji iet bojā uz ceļiem katru nedēļu, varbūt gadā 200, 250 vai vairāk sanāk. Diemžēl nevar visus uzreiz vienā pēcpusdienā nogalināt. Vai tad te nekas nebūtu darāms? Salikt radarus ir Latvijai neiedomājams un nesasniedzams mērķis, jo viss ir žuļiku rokās. Pilnīgi izbeigt jau to nevar, bet uz pusi samazināt. Vai tad tāā nava? Varbūt , ka es fantazēeju?
3
dro > dace_ampermane 25.11.2013. 20.42
klejotājs. Piekrītu, bet redzi dažam Tava piezīme nepatīk:)
0
dace_ampermane > dace_ampermane 25.11.2013. 20.46
lno
man svarīgi, ka TU to saproti :))
mana piezīme ir par to, ka viss, diemžēl, ir korumpēts :(
0
dro > dace_ampermane 25.11.2013. 20.54
klejotājs. Tā tas IR:)
0
silvija_vitina 25.11.2013. 20.25
Mežciemā Bikernieku ielā būvē tādu pašu Maksimu, kā izrādās tas pats Homburgs. Kā izrādās, arī šeit būvniecības atļaujas saņemšana bija visai tricky pasākums.
Aicinu papētīt, kādi parakstiņi stāv uz šiem dokumentiem, un vai ar pašiem dokumentiem viss kārtībā.
0
ilmisimo 25.11.2013. 20.16
Reiz bija:
http://sandraveinberga.files.wordpress.com/2013/11/lvbuvniec-09022012-40-44.pdf
0
piziks 25.11.2013. 19.44
LV pilsoņi tagad karo savā starpā — celtnieki ar celtniecības upuriem, klusāki jau lietuviešu investori, toties visklusākais ir Homburg un viņu agresīvais pārstāvis Torpejs.
Varbūt boikotēt dažādos veidos vajadzētu tieši investoru Torpeju un Homburg?
Un medijus tomēr derētu aicināt izteikties ārvalstu investoru padomi, kura pirms gada tā stutēja Torpeju un dziedāja līdzi Homburg “grūtībām”.
0
jmaklakovs 25.11.2013. 19.42
Būvniecības nozare ir tikai sīka daļa no sapuvušās vērtību sistēmas Latvijā, tāpēc …Reālas valsts uzraudzības atjaunošana pār būvniecības procesu… kļūs tikai par vēl vienu ierēdņu barotavu! Ja vien šo sapuvušo sistēmu nemainīt kopumā. Diemžēl!
0
Pēterītis 25.11.2013. 19.04
Būvniecība ir riska zona, it sevišķi, ja objektā ietverti nestaandarta inženiertehniski risinājumi, kā tas noticis ar papildus slodzēm uz sagruvušā Maxima veikala jumta pārsegumu. Tāpēc izmeklēšanā skaidrojami visi apstākļi, visas pieļautās tehniskās un organizatoriskās kļūdas, kuru rezultātā pārseguma stiprība neatbilda slodzēm uz tā.
Kas attiecas uz atbildību, tā dalāma divās daļās. Celtne būves procesā, kā zona ar paaugstinātu bīstamību un riskiem, tiek izolēta no nepiederošām personām un jebkāda cita ar celtniecību nesaistīta darbība šajā teritorijā aizliegta. Ja kaut šis vienīgais ar būvdarbu drošību saistītais noteikums būtu pildīts, veikals ar kļūdām projektā tāpat būtu sabrucis, būtu materiālie zaudējumi, bet ne cilvēku upuri. Protams, ka uz jumta grūšanas brīdī varēja atrasties arī strādnieki, tikai tad cietušie atrastos virs smagajām pārseguma konstrukcijām, bet ne zem tām.
Manuprāt, galvenā atbildība par zaudētajām 54 dzīvībām liekama uz tiem, kuri izdomāja normatīvos atļauto celtniecības dalījumu pa kārtām celtniecības dokumentos noformulēt tā, lai veikala pārseguma izbūves nobeigšana tiktu nodēvēta par celtniecības otro kārtu. Celtne ar tās pamatiem, sienām un pārsegumu ir konstruktīvi vienots kopums un atseviški būves kārtās nav dalāms. Ar līdzīgu likuma gara ignorēšanu un likuma burta pagriešanu ar kājām gaisā Latvijā piesegti daudzi lielākos zaudējumus nodarījušie likuma pārkāpumi. Iemesli manipulācijām saskatāmi ar neapbruņotu aci – arī Maximas gadījumā apgrozās lielā nauda, no kuras barojas uzblīdušais parazitējošo birokrātu un juristu slānis. Tāpēc sabiedrības un it īpaši mēdiju uzmanība būtu pievēršama tam, lai nepieļautu centienus galveno vainu par upuriem velt uz diviem fatālu kļūdu pieļāvušajiem inženieriem, no kuriem viens minētos pārseguma kopņu savienojumus konstruēja, bet otrs aprēķinus pārbaudīja, lai kārtējo reizi netiktu vainots slavenais pārmijnieks.
3
Ansis > Pēterītis 25.11.2013. 21.01
Daļēji piektrītu.
Protams, ka ir absurdi, ka būvlaukuma iepērkas cilveki.
Tapat absurdi, ka būvlaukuma glabajas unikāli Latvijas vestures priekšmeti un kultūras vērtības (Rīgas pils)
Bet šajā konkretajā gadījuma … ja izrādīsies, ka pie vainas bija tās skrūvētās sijas, tad viņas varēja sabrukt būvniecības laikā, bet varēja arī sabrukt pēc būvdarbu pabeigšanas. Un visi tadi veikali, kur šāda metode ir izmantota – agrak vai velāk arī dēļ tas stiķēšanas sabruks. Un ja tur pie tam skrūvēm nesēdēs būvinspektors klat, tad tieši tapat tas būs negaidīti, jo to jau pa gabalu redzēt nevar, ka drīz partrūks parslogotās skrūves.
Es saprotu, ka hokeja hallē traucētu betona stabs laukuma vidū, bet par veikalu … kāda velna pēc vajadzīgs tik plašs slazds? Domaju, ka noderētu prasība, ka šādās ēkās visam jābalstas uz dzelzsbetona konstrukcijām, pārlaidumu garumam jabūt ierobežotam.
Pirms dažīem gadiem jau Latvija sabruka viena celtniecības veikala piebūve. Izradījās, ka projektēta ta, ka nav paredzets turēt sniega slodzi – ta arī rakstīts, ka sniegs regulāri janotīra. Muļķīgi, bet liekas ka nekas? īpašnieka atbildība? Bet iedomājieties – kas notiks, ja kādā ziemā riktīgi uzsnigs vienu nedēļu? Visi reize jau nedabūs tos sniega tīrītajus. Tad visi šitie kāršu namiņi sabruks. Domaju ka šādu ēku īpašniekiem – nevis jāliek sods par nenotīrītu jumtu, bet jāslēdz ciet līdz jumta notīrīšanai – varbūt tad īpašnieki un artitekti sāks domāt ar galvu, ka šeit nav nekāda Italija.
Paskatieties vecos lauku siena šķūņus. Daudziem jau sen nav saimnieka un 50 gadus ir caurs jumts un viņi tagad lēnām sabrūk. Bet konstrukcija ir tāda, ka vienas sijas defekts nenoved pie tūlītējas sabrukšanas. Piedevām – slīpais jumts nodrošina aizsardzību pret biezo sniega kārtu.
Kāpēc lauku veči mācēja būvēt, bet mūsdienu arhitekti nemāk?
0
esmeralda_se > Pēterītis 25.11.2013. 21.31
>>>Kāpēc lauku veči mācēja būvēt, bet mūsdienu arhitekti nemāk? >>>
Jo viņi būvēja SEV. Un pat ar domu – vēl bērniem un, ja dievs dos – bērnu bērniem. Tagad piķis jāatsit maksimums 20 g. laikā, bet optimāli – zem desmit…
0
Una Grinberga > Pēterītis 26.11.2013. 03.25
@Edgars Avotiņš
Piekrītu. Ir jāaizliedz būvēt metāla šķūņi, kas neatbilst Latvijas klimata apstākļiem – tāpat tie plakanie jumti netiek izmantoti…
0
Gaisma; Enģelis 25.11.2013. 19.03
Garām, ministra kungs. Kamēr celtniecībā rullēs uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas firmas, kuru vienīgais līgumos paredzētais pienākums ir naudas saņemšana, nekas te nemainīsies.
Sistēma ir jānoārda pilnībā un jāceļ uz citiem pamatiem. Diemžēl, pat Zolitūdes traģēdija ir par vāju stimuls, lai ekonomikas ministram pieaudzētu jaunu aknu((
3
Una Grinberga > Gaisma; Enģelis 26.11.2013. 03.17
@morgenstern
Noārdīsim. Un tad? Būvēsim sistēmu no tiem pašiem ķieģeļiem? Politisko sistēmu arī pārbūvējam ar jaunām partijām ik pēc 5 gadiem – tikai interesantā kārtā ar tiem pašiem politiķiem!
0
Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 26.11.2013. 16.07
:NS
Vai pareizi sapratu, ka patreizējo sistēmu atrodi par labu esam?
0
Una Grinberga > Gaisma; Enģelis 26.11.2013. 16.37
@morgenstern
Sistēmu ir jāreformē nevis jānojauc un šķietami “jābūvē” jauna. Nojaucot veco un taisot jauno būs vēl lielāks haoss.
0
Sanšains 25.11.2013. 19.01
Un tas neizbēgami liek atgriezties pie problēmas ar uzturēšanās atļauju tirgošanu un saistībā ar to “plaukstošo būvniecības nozari”, ko nedrīkstot bremzēt.
Bet KĀ notiek darbi šajā “karstajā”, Šleseram, Cerbulim, Raudsepam, “ABLV bankas” Bernim un Fiļam, Šīnam, Andrim Bērziņam, Esterkinam, Dzintaram Zaķim, Suharenko, Valdim Dombrovskim tik nozīmīgajā nozarē? Kādas ir izredzes, ka Maksimas precedents neatkārtosies, ja pāri visam ir – nozarei jāļaujot “attīstīties” maksimālajā iespējamā ātrumā?
Aigars Ķūrēns apraksta, kā savulaik strādājis Maksimas būvniecībā Priedaines ielā. Darbu tur dabūjis caur “ss.lv”. Tālāk citāti no Ķūrēna raksta:
“Pāris dienas vēlāk sanāca aizkavēties Mārupes objektā, uz Priedaines ielu atbraucām ap vakarpusi. Nākam iekšā, bet te pēkšņi aiztur apsargs – saka „čaļi, a jums caurlaidīte ir?”.
Bet mums tāda netika izsniegta, lai gan objektā jau bija pavadīta nedēļa vai pat pusotra.
Sāku interesēties kāpēc pēkšņi tāda drošība un visi apsargi sarosījušies. Apsargs neieslīgst sīkumos un skaidro, ka šodien pēcpusdienā bijusi darba inspekcijas pārbaude.
„Būtu redzējis kā dažu sekunžu laikā pazūd puse „stroikas” darbinieku. „Takš to, nav caurlaides, nav ieejas. Un tam jūsu darbu vadītājam nav nekāda teikšana. Nevēlamies maksāt sodu tūkstošos, ka teritorijā atrodas personas bez caurlaides.” Tā nu beidzot tikām pie līguma noslēgšanas, lai gan bijām jau nostrādājuši nedaudz vairāk pa nedēļu un visu laiku par to interesējāmies. Saņēmām caurlaides un varēja turpināt darbu. Smējāmies, ka tikām pie smukām caurlaidēm pāris dienas pirms mūsu darba gaitu beigām šajā būvobjektā.
[…]
Ja reiz no objekta, nākot pārbaudei, sekunžu laikā pēkšņi pazuda puse darbinieku.. Ja ģeniālie apakšuzņēmēji piesaistīja „strādniekus” no sludinājumiem un teju no ielas.. Par padarīto maksāja santīmus un nākamajiem bija jālabo iepriekšējo kļūdas.. Beigās vēl spieda termiņš un darbi tika zināmā mērā sasteigti. Tālāk par kvalitāti izdariet secinājumus paši.”
https://docs.google.com/document/d/1svl_VBLp6tqyhdsAX9U3gNW26OuSxgF_4syc-g-2scE/preview?sle=true&pli=1
vai
http://www.draugiem.lv/user/259800/blog/?p=11049944
2
inesite15 > Sanšains 25.11.2013. 21.36
“Haris Un tas neizbēgami liek atgriezties pie problēmas ar uzturēšanās atļauju tirgošanu ”
– un pirmāmkārtām jāpaprasa lai Zviedrija, Vācija, briti utt. mūsējiem puikiem, kas tur ceļ, atņem tās atļaujas – JĀ ?
Ta nebūs laikam gan tā plānā vieta … kur plīst .
0
Kalvis > Sanšains 25.11.2013. 21.39
Tā nu tas iegājies un sen zināms – ar “čomu” kapitālismu mēs labklājību vis nedabūsim.
Bet ta nekaunības dauz – TUA lobētāju reklāmas, par nabaga latviešu celtniekiem, kuri nu miršot badā. Latviešiem jau lāgā darba nav. Firmas nemaz tos negrib. Lieliski taču var iztikt ar “apakšuzņēmējiem, jeb vecajām labajām “melnajām brigādēm”. To var redzēt pat mazpilsētās – lielākoties celtnieki ir maza auguma, kautrīgi cilvēciņi,kuri pilnībā nesaprot latviski.
Šobrīd var arī teikt, ka būvniecības nozare kopumā nestrādā Latvijas interesēs.
Sapuvušas ir “iekšas”, jeb sistēma ir orientēta uz Zolitūdes Maksimu “ražošanu”, un, pieskaitot TUA, arī Latvijas valsts tālāku kolonizāciju.
0
Kaspars Špūle 25.11.2013. 18.44
Toties viņš ļoti labi prot angļu valodu un spēlē klavieres.
1
piziks > Kaspars Špūle 25.11.2013. 19.07
Fretka… :)
Torpeja angļu valodai, kā jau pasen spilgti manāms, ir īpašs akcents — tīrās peļņas akcents.
Un — ne tikai Pavļuta, bet arī (ekonomikas ministra) Daniela Pavļuta un viņu atbalstošās partijas īpašo izpausmjudēļ — valsts amatpersona ar lielām nenokārtotu kredītu saistībām nav un nevar būt nešaubīgas uzticamības vērta. Gan jau baņķieri un banksteri ar saviem fanu pulciņiem iebildīs, tomēr… Civilizētās valstīs tādas situācijas ar korupcijas — vai, vismaz, ietekmējamības risku tiek saistītas noteikti.
0
ievuliitis 25.11.2013. 18.38
“Strādājot divus gadus ekonomikas ministra amatā, esmu centies veikt pārkārtojumus un uzlabojumus būvniecības jomā. Ir izdevies panākt jauna, mūsdienīgāka un daudzējādā ziņā stingrāka Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā.”
Atvainojos, tālāk vēl neizlasīju. Bet vai Jums nešķiet, ka liedzot sabiedrībai laiku apstrīdēt izsniegtās būvatļaujas, likums IR kļuvis stingrāks? Likums IR kļuvis daudz izdevīgāks attīstītājiem un būvniekiem, ne sabiedrībai.
Vai Jūs mūs par idiotiem uzskatāt, Pavļuta kungs?
2
inesite15 > ievuliitis 25.11.2013. 18.56
Precīzi !
Sen jau bija laiks saprast.
Un atsevišķo Pavļutu nevainot.
VĒRTĪBU SITEMA .
0
Una Grinberga > ievuliitis 26.11.2013. 03.14
@betijacelmale
Vai ir aizliegts apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanu? Nē. Ir saīsināts laiks.
Un kurš izsniedz būvatļauju? Būvvalde. Vai tiešām šai iestādei nav nekādas atbildības, lai rīkotos sabiedrības interesēs? Vai ir loģiski, ka būvatļauju var apstrīdēt gada laikā? Pa to gadu var uzbūvēt veselu ēkas kompleksu. Visi iedomājas, ka tas viens gads būs tas izšķirošais faktors, ka visa sabiedrība būs apmierināta ar būvniecību. Pilnīgākās muļkības! Ja tiktu sakārtots process ar būvniecības saskaņošanu ar visām saistītajām pusēm pirms būvniecības sākuma, tad būvniecības apstrīdēšanas ilgumam nav nekās nozīmes.
0
Aleksejs Dimitrovs 25.11.2013. 18.28
Nesaspringsti tik ļoti, ministra kungs!
Neviens likums, ne ISO kvalitātes standarts nemainīs sapuvušo valsts un pašvaldību pārvaldes sistēmu. Tā ir sistēma, nevis gadījums. Lai mainītu sistēmu jāzina, kas tai ir pamatā un tas nav vienas dienas dienas jautājums. Krīze Latvijai neko neiemācīja, nekas nemainījās, nekādas strukturālas reformas nenotika – visiem nogieza naudu un pārējās bezjēdzības atstāja pa vecam. Kā ekonomika drusku uzlabojās tā esam gatavi kāpt uz tiem pašiem grābekļiem un to apliecināja finansu ministrs savā septembra intervijā par Latvijas bananizāciju, kad viņam bija pilna sirds par budžetu http://www.ir.lv/2013/9/12/vilks-jasamazina-bananizacija .
Pēc šīs traģēdijas izmeklēšanas taču sekos vēl Augeja staļļu tiesu sistēmas farss. Vai ir pamats domāt, ka šīs lietas izskatīšana notiks savādāk?
0
ilmisimo 25.11.2013. 18.17
ir jau arī ekstrēmisti?;
http://m.pietiek.com/raksti/tragedijas_turpinasies_un_turpinasies,_kamer
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/487570-buveksperts_jaaptur_buvniecibas_likums_stradat_ar_esoso_nav_iespejams
……………..
….Latvijas praksē te ir vēl viens aspekts. Teiksim, Elizabetes ielā, lai glābtu situāciju, mājas pamatiem vajag atsevišķu projektu. Aizeju uz būvvaldi. Tur saka: tā varētu, bet, zini, iesim pie juristiem. Vai viņi piekritīs? Tad es gribētu uzdot jautājumu, piemēram, Circenes kundzei: «Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs neieviešat tādu kārtību, ka ikvienam ārsta rakstītam slēdzienam ir jādabū jurista piekrišana?» Tev vēzi konstatēs tikai tad, ja tam piekritīs jurists. …..
http://nra.lv/latvija/106632-buvinzenieris-sergejs-meierovics-atklaj-maximas-tragedijas-iemeslu-ceturto-versiju.htm
0
piziks 25.11.2013. 18.17
Reklāmists un pašreklāmists Pavļuts pamodies.
Interesantāk būtu paklausīties Daniela Pavļuta un Vjačeslava Dombrovska duetu par sarunām ar Džeimsu Geriju Torpeju, — sarunām, ar ko un par ko tik lepns vēl šogad bija Homburg aplamkustīgo/brūkošo īpašumu pārstāvis, kurš Latvijai draudēja atklātā preses konferencē.
Arī ārvalstu investoru padomes pārstāvji, kas Torpeja publiskajās izpausmēs pildīja eskorta pienākumus kaut kā neizprotami klusē.
Prāta ierunāties pieticis Artim Kamparam http://www.twitlonger.com/show/n_1rs9kb6, bet, — ko ir pateicis: ” Valsts Būvinspekcijas funkcijas , kā būvinspektoru sertifikācija, būvmateriālu atbilstības kontrole, hidrobūvju kontrole, kā arī citas, tika ar skaidru atbildību deleģētas Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Ekonomikas ministrijai, kuru spēju kompetenti pildīt šo pienākumu tajā brīdī nebija pamata apšaubīt. NEVIENA no Valsts būvinspekcijas funkcijām NAV likvidēta.”
(..) Funkcijas nav likvidētas, bet, — Kampars taču nemin, kā funkcijas tiek pildītas? Funkciju izmētāšana — oi, deleģēšana — pagaidām turpinās ar gatavošanos 54 bērēm.
22
andris902 > piziks 25.11.2013. 18.41
…nu, nevajag!…tiešā kontrole kā agrāk, tā arī tagad ir bijusi vietējo būvvalžu pārraudzībā….
0
inesite15 > piziks 25.11.2013. 18.54
TIEŠĀ KONTROLE IR DEBESĪS .
0
piziks > piziks 25.11.2013. 19.15
ZanE, arī Tev uzdošu jautājumu, ko te dažiem, kuri no atbildes aizpeldēja, jau uzdevu:
ja, Tavu- un Kampar- un premjer- prāt pietiek ar vietējo/pašvaldību būvvalžu tīklu nozares drošai attīstībai, kādēļ valsts policijas un prokuratūras vietā nepietiek ar municipālo policiju tīklu?
Būvnozares civilā drošība šobrīd ir valsts pilsoņu, iespējams, visplašāk un prasīgāk uzmanāmā civilās aizsardzības daļa, — vairs taču nav jāpierāda tās sabiedriskās bīstamības potenciāls?
0
janis17 > piziks 25.11.2013. 19.21
tādas Valsts Būvinspekcijas funkcijas , būvmateriālu atbilstības kontrole, hidrobūvju kontrole, kā arī citas, tika ar skaidru atbildību deleģētas Patērētāju tiesību aizsardzības centram :))))))))))))
Ar skaidru atbildību, bet vai pie skaidra prāta?
0
Gaisma; Enģelis > piziks 25.11.2013. 19.22
:OT
Netēlosim naivos. Būvinspekcijas kontrolēs manu malkas šķūni, kas īsti neatbilst pagaidu būvei, kamēr tādi Rere un Skonto turēs šīs iestādes savā ķešā.
0
Ojārs > piziks 25.11.2013. 19.41
Netēlosim naivos. Būvinspekcijas kontrolēs manu malkas šķūni, kas īsti neatbilst pagaidu būvei
————–
mūsu ģimenei bija tieši tāda situācija. Kā viņi kasījās pirms izsniedza būvatļauju mūsu garāžai! Tas jāpilnveido, un tas jānoprecizē…
0
andris902 > piziks 25.11.2013. 20.20
…O.T. ….nekorektu salīdzinājumu esi atradis…tas pirmkārt….
…otrkārt – kā jau Čepāne uzsvēra, ir jālabo nepilnības Būvniecības likumā un VBI jāatjauno, bet…vienlaicīgi arī ar funkciju un pilnvaru paplašināšanu, lai varētu veikt arī fizisku kontroli….no birokrātiskas papīru stumdīšanas, rīkojumu izdošanas un papīru pārbaužu veikšanas – vai pareizais zīmogs uzlikts pareizajā vietā – tas radīs tikai mānīgu drošības sajūtu…
0
dro > piziks 25.11.2013. 20.29
zanE. +1
0
dro > piziks 25.11.2013. 20.37
Optiskais Tēmeklis…ja, Tavu- un Kampar- un premjer- prāt pietiek ar vietējo/pašvaldību būvvalžu tīklu nozares drošai attīstībai, kādēļ valsts policijas un prokuratūras vietā nepietiek ar municipālo policiju tīklu?
____________________
Valsts būvinspekcija vajadzīga, ja tā pilda uzdotās funkcijas, nevis kā tas notika līdz tās izformēšanai, toties bez pašvaldību policijas gan varētu iztikt. Zviedrija jau sešdemitajos gados atteicās no pašvaldību policijas. Vai Latvija bagātāka par Zviedriju?
0
piziks > piziks 25.11.2013. 20.43
Kurš, ZanE, tas nekorektais salīdzinājums?
Pareizi ļaut pagastu būvvaldēm visu dar;īt pašām? Sakaru starp dažādām pagastbūvvaldēm nebūs un valts ir atkrastījusies no atbildības par tādas celtniecības upuriem. Ir vai nav mūsdienās — attiecīgajos būvniecības vērienos?! — būvkontrole civilās aizsardzības jomā centralizēti kontrolējama?
lno, Latvijas 60-to gadu līmeni vēl ilgi nesasniegs. Aizmirsās? Savukārt tie zviedri, kas Latvijā parādās, Latviju cenšas noturēt viduslaikos — banku un kreditēšanas jomā noteikti.
0
dro > piziks 25.11.2013. 20.53
OT. Visi vainīgi – zviedri, ķīnieši, tikai ne mūsu bāleliņi. Kas liedza saeimai bankām noteikt stingrākus ierobežojumus, kas lika valstij bez audita pārņemt Parex?
0
piziks > piziks 25.11.2013. 20.53
Andrej un Morgenstern!
Jums abiem tie malkasšķūnīši un/vai garāžas tik mazi, ka nevar nosist nevienu?! Derētu jau nu mazliet paškritiskākiem būt.
0
andris902 > piziks 25.11.2013. 20.55
…O.T. ….nesaprati?…žēl!…
…Tu gribi teikt, ka pirms VBI reformas – vietējie pagastveči brauca uz Rīgu projektus vietējam veikalam saskaņot?….no Rīgas VBI amatpersona brauca veikt fizisku kontroli?….
…atceros peripetijas pirms daudziem gadiem, kad mazpilsētas centrā cēla RIMI un blakus tam DUS…vietējo protesti, akcijas, vēstules, sūdzības par nepilnībām celtniecības procesā tika sūtītas uz Rīgu nepārtrauktā straumē…atbilde bija – visu lemj pašvaldības būvvalde, saskaņošana veikta atbilstoši likumam…un…visssss….
0
piziks > piziks 25.11.2013. 20.58
lno, nepamaniji, ka tieši Saeimu, ieskaitot tautsaimniecības komisiju ar Vjačeslavu Dombrovski priekšgalā, paklusi aistējot ekonomikas ministram Pavuļutam, savu interešu labā iekustināja kanādietis Torpejs un Homburg-eri, un tieši Saeima bija par vāju, lai aizstāvētu LV iedzīvotāju un pilsoņu intereses.
0
dro > piziks 25.11.2013. 20.59
OT. Manuprāt viņu iebildumi ir pat ļoti objektīvi – būvuzraugi iebāzīs degunu katrā centra veikalā, kur veic kosmētisko remontu, bet tur, kur strādā lielās firmas, aizbrauks pēc izsaukuma parakstīt aktus. Protams, tādi nav visi uzraugi, bet īpaši centīgos nemīl pat viņu pašu priekšniecība.
0
piziks > piziks 25.11.2013. 21.00
ZanE, nesaprati? Žēl. Valsts Būvinspekcijai ir jābūt citādai, — tādai, kas aizstāvēt pilsoņus un iedzīvotājus spēj: ne jau tādai, kāda tā bija.
Kamēr Valsts būvinspekcijas ar atbilstošu kompetenču un iespēju deleģējumu nav, valsts no atbildības ir atkratījusies.
0
dro > piziks 25.11.2013. 21.03
OT… tieši Saeima bija par vāju, lai aizstāvētu LV iedzīvotāju un pilsoņu intereses.
_______________
Tad jau iznāk, ka ne tikai NA ir Latvijas nelaime?:):):) Vai tad likumprojekts nebija valdības iniciatīva?
0
Gaisma; Enģelis > piziks 25.11.2013. 21.05
:OT
Man ir ne tikai malkas šķūnītis, bet arī cirvis un pāris āmuru, ar kuriem tieši tāpat kādu var nomušīt. Varbūt vajadzētu šos instrumentus turēt seifā un kādus ierēdņus sūtīt ik pārmēnešus tos pārbaudīt uz asiņu pēdām?!
0
andris902 > piziks 25.11.2013. 21.25
…O.T. …man šķiet, mēs viens otru nesapratām…par to jau arī runāju, ka VBI ir jābūt ar reālām pilnvarām… tādas, kādas tās bija agrāk – tās arī “nesāpīgi” tika deleģētas citām institūcijām…
…faktiski, šis Būvniecības likums ir spēkā no 1995.gada un no 2005.gada ar mainīgām sekmēt tiek strādāts pie jauna Būvniecības likuma…pats redzi ar kādām grūtībām nākas saskarties, lai tajā veiktu kaut minimālas izmaiņas….
0
piziks > piziks 25.11.2013. 22.14
Nuja, kaut runājam par vienu un to pašu, esi pieradusi būt mūžigājā opozīcijā, jo OT to vien dara kā Vienotību dauza… Loģika bija gan pirms Vienotības un būs arī pēc… :)
0
Ojārs > piziks 25.11.2013. 22.17
Optiskais Tēmeklis Andrej un Morgenstern!
Jums abiem tie malkasšķūnīši un/vai garāžas tik mazi, ka nevar nosist nevienu?!
————
nesapratu. Man projekts bija un arhitekts jau bija saņēmis visus saskaņojumus. Piekasījās pie sīkumiem, nekādu naudiņu es, protams, nemaksāju un droši vien tāpēc man nācās vēl divas reizes iet pie arhitekta, lai viņš veiktu nelielas izmaiņas.
p.s. Nosist nevar.
0
andris902 > piziks 25.11.2013. 22.32
…O.T….protams, spītības mums abiem – pietiekami…. :))
0
dislere_laura_gmail_com 25.11.2013. 18.12
Likumi nepalīdzēs, aicinu neiepirkties maxima veikalos,lai tas ļaunums nobeidzas.
3
inesite15 > dislere_laura_gmail_com 25.11.2013. 18.45
( MAXIMAs veikalu neapmeklēšana palīdzēs – … kā tad – cik tautas, kas tur dienē, badā paliks – vai likumu taisītāji daudzas darbavietas iztaisījuši – ? METALURGĀ vai sīkajos veikaliņos ? – DIEVS_TĒVS ! )
100% taisnība.
LIKUMI nepalīdzēs.
Kamēr likumos būs rakstīts, ka PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA nemaximkiem – parķeicu – teiksim tā – draugiem un draudzenēm SĀKAS TIKAI kādus 20 vismaz riņķus no spicā gala …
A LIKUMU RAŽOTĀJI un to kak bi iesēdinātā ļiļkušļuras spice atbild tikai … plikiem pa papedvāli pavālēt, operā un vēlētāju priekšā izzīmēties…
Nepalīdzēs – Kozlovskis var mezglā sasieties ar savām izmeklēšanām .
0
jmaklakovs > dislere_laura_gmail_com 25.11.2013. 19.32
Ļaunums nenobeigsies. Problēmas sakne jāmeklē sevī, nevis veikala izkārtnē. Piepes aug tikai tur, kur iemetusies trupe.
0
efeja60 > dislere_laura_gmail_com 25.11.2013. 22.58
Tieši tā, nespert savu kāju veikalā, kas nerūpējas ne par savu darbinieku, ne klientu drošību. Balsojam ar maciņiem.
0
gumijkoks 25.11.2013. 17.55
…”Strādājot divus gadus ekonomikas ministra amatā, esmu centies veikt pārkārtojumus un uzlabojumus būvniecības jomā. Ir izdevies panākt jauna, mūsdienīgāka un daudzējādā ziņā stingrāka Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā. Šis likums stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī.”
Varētu smieties, ja nebūtu TIK SKUMJAS dienas patlaban.
1
+10
-2
Atbildēt
@runivs > gumijkoks 25.11.2013. 21.53
Ir izdevies panākt jauna, mūsdienīgāka un daudzējādā ziņā stingrāka Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā.
===================================
Laikam taisnība R.Reiganam, kas teicis, ka: “Pastāv divas senākās profesijas. Otrā – politika. Tās līdzība ar pirmo nerada šaubas”.
Nevaru saprast, vai ministra kungs tic tam, ko pats raksta vai arī viņam kāds to iestāstījis/uzrakstījis. Jaunais Būvniecības likums, pateicoties EM amatpersonām,ir daudz kroplīgāks nekā pašreizējais tiesiskais regulējums.Šā jaunā likuma saturu lielā mērā diktēja negodprātīgi ārvalstu investori un mūsu alkatīgie būvnieki.Bļaustoties par birokrātiju, viņi nu ir panākuši, ka būvniecības process Latvijā tiek liberalizēts tiktāl, ka tas padarīts sabierībai bīstams.Jaunais likums ir atteicies no būvnieku sertifikācijas. Pietiek ar savulaik iegūtu diplomu, var dusēt uz lauriem, jo, atšķirībā no citām specialitātēm, kvalifikācija nav jāpaugstina. Var aizbraukt krīzes gados uz Īriju lasīt sēnes vai gliemežus, atbraukt atpakaļ un atkal strādāt šajā jomā. Piemēram, profesoram, lai arī cik viņš būtu gudrs, ik pa sešiem gadiem ir jāstājas profesoru padomes priekšā.
Pretēji Orhūsas konvencijai tiek likvidētas sabiedrības līdzdalības tiesības. Juridiskās atbildības institūts jaunajā likumā ir pielīdzināms parodijai.Ja uzsākta patvaļīga būvniecība vai izdarīts būtisks kaitējums videi, pat tad netiek paredzēta iepriekšējā stāvokļa atjaunošana.
0