Apgabaltiesa negroza naudassodu dienesta viltojumā apsūdzētajai Muižniecei

Pirmās instances tiesa lūdza Muižnieci sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā

Rīgas apgabaltiesa pirmdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, ziņo LETA.

Pilns pasludinātā tiesas sprieduma teksts būs pieejams 25.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Senātā.

ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai LETA atgādināja, ka, iekams lietā nebūs stājies spēkā galīgais spriedums, Muižniece paliek tiesneses amatā. Viņas tiesneša pilnvaras gan patlaban ir apturētas.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums tika pieņemts 2012.gada 25.oktobrī. Prokurore Ilze Gailīte pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu dokumentu viltošanā neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Par to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Prokuratūra jau 2011.gada oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Kriminālprocesu pret Muižnieci 2011.gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas – Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījuši Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Pati Muižniece savu vainu neatzina un norādīja, ka viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu bija saistījusi ar politiskajām intrigām.

Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.