Uzturēšanās atļauju jautājumā nepieciešams konstruktīvs kvalitatīvs dialogs Latvijas interesēs.
Saeimā biju iesniedzis priekšlikumu par moratoriju uzturēšanās atļauju tirgošanai apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Atbildīgajā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Izmantoju pēdējā brīža iespēju atsaukt savu priekšlikumu pirms balsojuma Saeimas plenārsēdē. Kāpēc?
Jautājumā par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi nav šaubu par divām lietām, kuras jāsabalansē.
Pirmkārt. Uzturēšanās atļaujas Latvijai dod naudu un arī nodarbinātību. Uzreiz gan bilstu, ka šīs kvalitātes nepieņemu par visu lietu mēru.
Otrkārt. Uzturēšanās atļauju tirgošana šobrīd ir nekontrolēts process ar nopietniem riskiem. Kārtības un pārredzamības trūkumu šajā jautājumā atzinuši dažādu partiju politiķi, drošības policijas un valsts bankas pārstāvji, ekonomikas eksperti. Pat Valsts prezidents, izsakoties pret uzturēšanās atļauju ierobežojumiem, norādīja, ka īstas kārtības šajā jautājumā neesot gan.
Labākais risinājums tādā situācijā būtu bijis pēc iespējas ātrāk šo procesu apturēt, mērķtiecīgi izpētīt, sakārtot, un tad visai drīz arī varētu atjaunot to. Te bija vajadzīgs pragmatisks dialogs visu ieinteresēto pušu starpā. Tāda bija mana priekšlikuma būtība moratorijam par uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi.
Ko nozīmē labs dialogs? Kāds mans Skolotājs to raksturoja tā: „Labs dialogs ir bijis tad, kad abas puses no tā iziet kaut nedaudz mainījušas savu sākotnējo nostāju.” Tad var rasties jauna patiesība, kuru pēc būtības akceptē abas puses. Skolotājs to gan bija domājis par dažādu garīgo pieredžu dialogu. „Jums tur politikā,” viņš teica: „uz dialogu iet ar domu, cik daudz no tā es izsitīšu priekš sevis!” Cik daudz izdosies izsist priekš savas nelokāmās patiesības!
Politiķi esot pārvērtušies par nemitīgajiem izsitējiem. Viņi izsitot savas prioritātes budžetā, viņi izsitot kaut ko priekš savām pašvaldībām. Arī labs ministrs skaitoties tas, kurš vairāk izsitīšot priekš savas nozares.
Es centos iebilst, ka šī izsišana notiek savas tautas, savu vēlētāju, kuri mums devuši mandātu, interesēs. Taču attiecībā uz strīdiem par uzturēšanās atļaujām man nācās atzīt, ka tur patiešām nekāda labā dialoga nav bijis. Tāpēc nav jābrīnās, ka pieņemtais kompromiss par kvotām tāds saraustīts vanckars vien ir. Un kas gan cits tur varēja sanākt, ja viens dod gāzi grīdā, bet otrs spiež uz bremzēm!
Biju pret uzturēšanās atļauju saistīšanu ar valsts budžeta pieņemšanu, tāpēc pirmajā lasījumā par valsts budžetu mans balsojums bija atšķirīgs no manis pārstāvētas frakcijas balsojuma. Man nebija pieņemama doma, ka saistīšana ar budžetu ir vienīgā iespēja kā vispār panākt vismaz kaut kādu sarunu par uzturēšanās atļaujām.
Tagad jāatzīst, ka zināma taisnība tādai „ultimāta” taktikai ir, jo premjers Dombrovskis pēc kompromisa pieņemšanas TV to komentēja aptuveni tā: es jau uzturēšanās atļauju ierobežošanu (lasi – jautājuma sakārtošanu) neatbalstu, bet uz to piespieda koalīcijas partneru ietiepība liekot uz spēli budžetu.
Līdz šim dialogs par uzturēšanās atļaujām ir bijis tikai reklāmu līmenī.
Mēs redzam kolorītas reklāmas un asprātīgas to parodijas. Radošie cilvēki savu darbu veic kvalitatīvi un atraktīvi. Taču politiskā līmenī tas nozīmē savu taisnību aizvien vairāk notrulināt, lai tā būtu pilnīgi bezjūtīga pret kritisku izvērtējumu. Diemžēl šobrīd neredzu nekādas dialoga pazīmes.
Tāpēc nolēmu arī savu priekšlikumu atsaukt, lai saprotošiem cilvēkiem lobiju spiediena un partiju disciplīnas dēļ nebūtu jābalso pret saprātīgāko priekšlikumu, kāds vien šajā brīdī uzturēšanās atļauju jautājumā varētu būt.
Novēlu, lai pēc iespējas drīzāk politiķi saprastu, ka uzturēšanās atļauju jautājumā nepieciešams konstruktīvs kvalitatīvs dialogs Latvijas interesēs.
Autors ir 11. Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (42)
Ludmila 04.11.2013. 18.18
Statistika no man zināmiem nopirktiem /pārdotiem dzīvokļiem šogad Ozolniekos vecajās padomju dzīvokļu mājās runāju par 3 mājām .
1 istabas dzīvokli nopirka latviete no Jelgavas . Pārējos 5 cus dzīvokļus UA tīkotāji . Pašlaik vēl neviens tur nedzīvo .
Uzskatīt ,ka tas ir normāli ….nes naudu …nodarbinātība …… Tie kuri pārdeva dzīvokļus protams nopelnīja . Starpniek kantori nopelnīja . Bet pamat tendence skaidra …. vietējie nevar nopirkt dzīvokli .
11
andris902 > Ludmila 04.11.2013. 18.51
…kāpēc nevar nopirkt?…jelgavniece taču nopirka!…
0
kastadtas > Ludmila 05.11.2013. 02.48
Ja nopērk 20 dzīvokļusa, tad tos var izīrēt un kaut ko pelnīt. Regulārs ienākums.
0
janis17 > Ludmila 04.11.2013. 23.07
Baigi sarežģītā aritmētika!
Nopērk dzīvokli par Ls 50 000, un Ls 30 000 saņem otkatā!
Reāli samaksāja 20 000.
Valsts apjāta, sistēma apjāta, Latvijas iedzīvotāji (es pat neteikšu, ka latvieši vien, jo no cenu celšanās cieš arī vietējie urlas), kas var Ls 15 000 samaksāt apjāti.
Pa smuko!
0
Inese > Ludmila 04.11.2013. 23.30
Tev ir zināmi šādi gadījumi, vai arī tās ir tikai tavas slimās fantāzijas?
0
Ludmila > Ludmila 04.11.2013. 21.30
Tajā sitūcijā aizgāja 2 un 3 .
Es jau iepriekš minēju ,ka nezinu nianses , to kadastra padarīšanu . Jo teorētiski var nopirkt kaut 20 dzīvokļus kaut kur Zilupē galvenais lai 50 000 . Bet kaut kāds iemesls ir ,ka tieši Cēsis ( galīgi depresīva , pamesta pilsēta ) un Ozolniekos pērk tos īpašumus
0
Ludmila > Ludmila 05.11.2013. 07.21
Lai kopsuma būtu 50 000 , teorētiski var jau 100 dzīvokļus kādā pamestā karabāzē paķert . Bet cik sapratu tomēr tik vienkārši nevar . Cik noprotams tad investors savus 50 nosviestu kaut par sabrukušu kūti , lai to atļauju dabūtu tikai viņam neviens neticēs ka tā tik maksā .
0
Inese > Ludmila 04.11.2013. 22.50
pasaki, kāda jēga pirkt 20 dzīvokļus?
0
Inese > Ludmila 04.11.2013. 19.29
Un tagad pastāsti gan, cik tad samaksāja par tiem dzīvokļiem Ozolniekos vecajās padomju dzīvokļu mājās? 2-istabu dzīvokļi maksā tā ap 12-13 štukām latos.
0
Ludmila > Ludmila 05.11.2013. 07.29
Es sākumā arī domāju ,ka pērkot dzīvokli ņem vērā izīrēšanas iespējas . Jo Ozolniekos nebūs problēma . Bet piemēram Daugavpilī , ja vari par komunāliem izīrēt tad jau paveicas .
Bet manis minētos UA dzīvokļos neviens nerādās , tā kā izīrēšana nav aktuāla , redzēs kā būs turpmāk … kas būs pēc 5 gadi ..
Protams ir dzirdēts ar šāds stāsts ….Liek latviešus banka no mājas , pārpērk investors un pats aicina latviešiem turpināt tur dzīvot , bez īres virsmaksas .
0
Inese > Ludmila 04.11.2013. 21.14
Īpašums par 20 štukām nekvalificējas UA saņemšanai takšu. Līdz šim bija tā:
termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri par vismaz 100 000 latu iegādājušies nekustamo īpašumu Rīgā vai citās republikas pilsētās vai par vismaz 50 000 latu – citviet Latvijā.
0
Ludmila > Ludmila 04.11.2013. 21.10
Pirms 2 gadi divistabnieks maksāja 11 . Par cik aizgāja tagad priekš UA nezinu , baumo ,ka 20 .
0
Dace Cibule 05.11.2013. 07.59
Bēdīgi.
Arguments par darba vietām un nodarbinātību ir gaisā sagrābstīts.
“Sūnu ciema zēni” ir joprojām Latvijas aktualitāte Nr.1. Laimes lācis ir joprojām gaidīts. Īpaši Saeimā.
Ar ko Latvija ir nolādēta?! Igauņiem un lietuviešiem tik ļoti to laimes lāci nekārojas. Laimes lācim dažādas formas tomēr ticība viņa ticība atnākšanai nemainās.
Patiesībā.
TUA vienlaikus rada labklājības ilūziju komplektā ar reālu nabadzību.
TUA tirdzniecība ir savā būtībā amorāla. Latvija izdomājusi patirgot biļetītes iebraukšanai Šnegendas zonā. Vācieši jau pamatoti cepjās. Tāda īsti soviska štellīte.
TUA tirdzniecība rada fundamentālus ekonomiskās krīzes riskus.
TUA tirdzniecība rada ekonomisko atkarību.
TUA tirdzniecība novērš jaunatnes uzmanību no ilgtspējīga biznesa un atkal demonstrē ka naudu jāpelna ar īstermiņa spekulācijām.
Kanādas konsultāciju kompānijai (kas taisīja slaveno pētījumu par labumiem) šeit nav jādzīvo, tāpēc par NĪ darboņu piķi viņi pierādīs jebko. Pa piķi viņi pierādīs arī NLO eksistenci. Klauni.
F…ck.
0
Ludmila 04.11.2013. 21.24
Vai kāds UA aizstāvis var paskaidrot kapēc tagad būvē jaunus namus priekš UA . Ja paši nekustamo īpašumu šefi atdzīst ,ka vairāk kā 20 % no jaunajiem projektiem stāv tukši .
5
+4
-7
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+6
-7
Atbildēt
+5
-5
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@Inese > Ludmila 04.11.2013. 23.07
Bet lai tak būvē. Tu varbūt nezini, bet arī būvniecība ir tautsaimniecības nozare.
0
janis17 > Ludmila 05.11.2013. 00.32
http://lv.wikipedia.org/wiki/Urla_(subkult%C5%ABra)
0
janis17 > Ludmila 04.11.2013. 23.16
Droši vien tāpēc, ka tiem maskavas urlām var iesmērēt vēl lielākus sūdus :)
Svarīga ir starpība starp šim 50 000 un reālajiem izdevumiem, lai uzbūvētu.
0
Inese > Ludmila 04.11.2013. 23.31
Kas ir “maskavas urlas”?
0
Inese > Ludmila 05.11.2013. 02.26
Kaut kādi cilvēki treniņtērpos. Kam naudas pietiek vien sēmenēm. Tikai kāds tam sakars ar UA?
0