Nav noskaidrots, ar ko piesārņota Ičas upe (papild.)

Lūgs palīdzību Krīzes vadības padomei

Joprojām nav izdevies noskaidrot, ar kādu toksisko ķīmisko vielu ir piesārņota Ičas upe. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” veiktās analīzes pagaidām nav devušas rezultātu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts vides dienesta (VVD) Rēzeknes reģionālajā vides pārvaldē.

Ņemot vērā to, ka nav bijis iespējams izstrādāt arī rīcības plānu piesārņojuma mazināšanai, šodien notikušajā starpnovadu Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē nolemts vērsties pēc palīdzības Krīzes vadības padomē.

Balvu novada domē informēja, ka Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē nolemts tuvākajā laikā Ičas krastos uzstādītas brīdinājuma zīmes par to, ka ūdens upē ir piesārņots un tā izmantošana ir bīstama. Par radušos situāciju tiks informētas arī kaimiņu pašvaldības.

Par zivju masveida bojāeju Ičas upē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina Ičas un Aiviekstes upes apkārtnes iedzīvotājus nelietot šo upju ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai, inventāra mazgāšanai un citām saimnieciskajām darbībām.

Tāpat PVD norāda, ka nevajadzētu arī makšķerēt vai lietot uzturā šo upju zivis, nebarot ar tām mājdzīvniekus un vajadzētu izvairīties no jebkādas saskarsmes ar ūdeni.

Minētos ierobežojumus PVD aicina ievērot līdz zivju masveida bojāejas cēloņu precīzai noskaidrošanai un izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

Viena no versijām, kāpēc Ičas upē masveidā gājušas bojā zivis, ir to saindēšanās ar lauksaimniecībā izmantotu ķīmisku vielu – glifosātu, aģentūrai LETA pastāstīja zinātniskās laboratorijas “Bior” vadītājs Aivars Bērziņš.

Šo vielu plaši izmantojot lauksaimniecībā. Bīstamība ar šo vielu ir tad, ja tā ūdenī ir nonākusi ļoti lielā koncentrācijā un vienā vietā. Tas nozīmētu, ka zivis un citi dzīvie organismi ir bijuši pakļauti ļoti augstai šīs vielas koncentrācijai. Svarīgi esot saprast, cik liela ir bijusi šīs vielas koncentrācija ūdenī, ja tiešām pie vainas ir glifosāts, sacīja “Bior” vadītājs.

Tomēr Bērziņš uzsvēra, ka šī ir tikai viena no versijām, kas radusies pēc pirmo pazīmju izvērtēšanas, tāpēc vēl nepieciešams kārtīgi šo versiju pārbaudīt, veicot analīzes. Viņš arī nevēlējās priekšlaicīgi izteikt secinājumus, kā šī viela varētu būt nokļuvusi ūdenī – vai notikusi apzināta rīcība, vai tas noticis netīšām.

Nevarot izslēgt, ka zivju bojāejas cēlonis ir kādi citi iemesli, piemēram, bioloģiskais fenomens, saistība ar kādiem bioloģiskiem procesiem dabā – temperatūru, dažādiem hidroekoloģiskiem faktoriem. “Nevar pārliecinoši runāt tieši par ķīmisko piesārņojumu,” sacīja Bērziņš.

Glifosātu lauksaimniecībā plaši izmanto viengadīgu un daudzgadīgu augu, piemēram, zāles, grīšļu, platlapu nezāļu apkarošanai.

Lai noskaidrotu, kas tieši ir vainojams zivju bojāejā, laboratorijas ekspertiem nepietiekot vien ar tiem diviem paraugiem, ko Valsts vides dienests ir piegādājis – ūdens paraugs un bojāgājusi zivs. Tāpēc uz Ičas upi ir devušies arī “Bior” eksperti, kas savāks paraugus turpmākajām analīzēm. Cēloņu noskaidrošanā institūts plāno iesaistīt plašu ekspertu pulku – gan ķīmiķus, gan ihtiologus, gan arī veterinārārstus, kā arī koordinēs savas darbības ar Valsts vides dienesta ekspertiem. Pagaidām gan nav konkrēti zināms, kad būs precīzi analīžu rezultāti – patoloģiskie rezultāti, iespējams, būs zināmi jau rīt, bet uz ķīmisko analīžu rezultātiem būšot jāpagaida ilgāks laiks.

Eksperti: Ičas upē zivis mirst no toksiskas vielas

Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta ne vien Balvu novada Ičas upē, bet jau arī Aiviekstē. Piesārņojums abās upēs ir toksiska viela, jo bojātas zivju aknas; viela nešķīst ūdenī, piektdienas rītā LNT raidījumā „900 sekundes” teica Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve. Viņa arī cer, ka toksiskā viela nesasniegs Daugavu.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne aģentūrai LETA pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei – arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmē, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.

Par Ičas upē konstatēto ķīmisko piesārņojumu un zivju bojāeju šodien plkst.14 Valsts vides dienesta (VVD) Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes telpās notiks starpnovadu Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde, aģentūra LETA noskaidroja Balvu novada domē. Upes krastos dzīvojošie iedzīvotāji ir brīdināti par upes ūdenī konstatēto piesārņojumu, aicināti atturēties no makšķerēšanas un upes ūdens izmantošanas lopu dzirdināšanā un citām vajadzībām.

Sēdē VVD, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki kopā ar vietējo pašvaldību vadītājiem un atbildīgajām amatpersonām analizēs radušos situāciju un lems par turpmāko rīcību. VVD Rēzeknes reģionālās vides pārvaldē pieļāva, ka jau piektdien varētu kļūt zināmi analīžu rezultāti un tikt noskaidrots, kāda toksiskā ķīmiskā viela izraisījusi zivju bojā eju Ičas upē.

Patlaban VVD nav versiju nedz par to, ar kādu toksisko ķīmisko vielu upe ir piesārņota, nedz par to, kas un kādā veidā to ir izdarījis. Saistībā ar notikušo VVD amatpersonas ir vērsušās ar iesniegumu Valsts policijā, kura sākusi minētās lietas izmeklēšanu.

No Ičas upes ceturtdien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigtu zivju – to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometru garš. Stašāne teica, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.

Joprojām gan vēl neesot skaidrs zivju bojāejas cēlonis. Viņa neizslēdza, ka tās varētu būt ļaunprātīgas rīcības sekas. Upes krastos gan nav nekādu ražotņu vai uzņēmumu, kas veiktu piesārņojošas darbības. Viņa aicināja iedzīvotājus ziņot Valsts vides dienestam par iespējamiem upes piesārņojuma avotiem.

Savukārt LNT pieļauj versiju, ka upes ūdens varētu būt piesārņots, iespējams, arī ar kādu padomju laikā nelegāli apraktu toksisku vielu, laika gaitā izrūsējot glabātuvei, tagad nonākusi upē. Taču ihtiologs Māris Olte spriež, ka pie vainas var būt arī pietiekami sausais rudens, kad liela lietus laikā tiek atrauta vaļā kāda “kabata” krastā.

Stašāne teica, ka zivju bojāejas areāla izplatīšanās ir diezgan strauja un problēmas rada tas, ka nav zināms bojāejas cēlonis, līdz ar to nav zināms, kā to ierobežot. Viņa neizslēdza, ka sliktākajā gadījumā piesārņojums var nonākt arī līdz Daugavai, ja to laikus neatklās un neapturēs.

Rēzeknē jau ir ierosināts sasaukt civilās aizsardzības komisijas apvienoto sanāksmi, kurā piedalīsies Balvu, Rēzeknes, Madonas un Lubānas novada pašvaldības, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, VVD un citas iesaistītās institūcijas.

Balvu novadā Ičas upē pagājušās nedēļas beigās, šīs nedēļas sākumā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. VVD šonedēļ saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai vērojama zivju bojāeja – simtiem līdaku, asaru, sapalu un citu zivju.

Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, tiek ņemti ūdens paraugi un pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskās vielas. Tomēr pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.

(papildināta ar jaunākajām ziņām)