Nepieciešams arī „pašapziņas” izrāviens, jo bieži vien labas idejas dienas gaismu neierauga, jo tam pietrūkst ticības
Nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ekonomikas izrāvienam Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos. Tā domā 54% aptaujāto. Šāda nostāja ir gluži saprotama, un tādam arī būtu jābūt ekonomikas izrāviena mērķim.
Jāatzīst gan, ka, lai ekonomikas izrāviens notiktu un atbalsotos iedzīvotāju maciņos, tam vispirms jānotiek eksportā. Savukārt eksporta iespējas lielākoties nosaka veiktās investīcijas. Un te nu mēs gluži loģiski nonākam arī pie jautājuma par finansējumu zinātnei un pētniecībai, ko visnotaļ pamatoti respondenti norādījuši arī pētījumā.
Finansējums zinātnei un pētniecībai ir svarīgs aspekts tautsaimniecības attīstībā, tomēr te akmens metams ne vien valdības, bet arī privātā sektora dārziņā, jo citas valstis pozitīvā ziņā izceļas tieši ar uzņēmēju pašu pūliņiem un atvēlēto finansējumu zinātnei un pētniecībai.
Cits jautājums, ka valsts atbalsts var būt izšķirīgi svarīgs likumdošanas un patentu nostiprināšanas un aizsardzības jomās. Ne reizi vien ir dzirdēts par kļūmēm patentu noformēšanā, kas radījušas nopietnus zaudējumus jaunu inovatīvu produktu neveiksmīgas aizsardzības dēļ. Un šādi produkti ir, bet ceļš ir sarežģīts, sākot no patentiem un beidzot ar pārdošanas smalkumiem.
Turklāt problēmas var rasties ne vien ar patentu esamību, bet arī tieši pretēji – reizēm labāk, ja patenta nav, nekā tas ir precīzs un detalizēti aprakstīts tā, ka konkurents var izmantot uzrādīto tehnisko risinājumu un to apiet ar nelielu tehnisku modifikāciju. Savā pieredzē ar patentiem un pārdošanas izaicinājumiem var dalīties ne viens vien uzņēmējs un teju revolucionāru izgudrojumu autors, piemēram, SIA “Autonams”, kas radījusi pretaizdzīšanas sistēmu “Skybrake” ar bezvadu datu pārraides sistēmu “Double Dialogue”. Viņu produkti jau tagad tiek pārdoti visā pasaulē, bet līdzās panākumiem ir bijuši klupieni un mācības.
„DNB Latvijas barometra” pētījumā visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka iespējas Latvijā radīt unikālu pasaules mēroga produktu vai pakalpojumu varētu būt farmācijā (48%). Jā, tik tiešām šajā nozarē Latvijai ir, ar ko lepoties. Latvieši ir radījuši pasaules līmeņa izgudrojumus. Ir arī izcili uzņēmumu paraugi, piemēram, a/s “Grindeks”.
Latvijas Bankas 2008.gadā publicētā pētījuma “Eksporta strukturālā transformācija preču telpas modelī” par preču eksporta nozarēm ar lielāko potenciālu kā līdere izvirzījās farmācija, precīzāk – farmaceitiskie preparāti, medicīniskie, precīzijas un optiskie instrumenti, kā arī ķīmiskās vielas un izstrādājumi. Tiesa, augsts eksporta potenciāls ir arī pakalpojumu nozarēm, piemēram, informācijas tehnoloģijām. Arī šajā jomā Latvija ir konkurētspējīga.
Ekonomikas izrāviens ir iespējams, bet vairāk par to ir nepieciešams „pašapziņas” izrāviens, jo bieži vien labas idejas dienas gaismu neierauga tikai tāpēc, ka pietrūkst ticības tām. Pat pasaulslavenām idejām nereti sākotnēji ir trūcis atbalsta, piemēram, Twitter un Facebook. Varbūt kāds šāds izgudrojuma aizmetnis ir jau radies tepat Latvijā? Tas ir iespējams.
Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste
Komentāri (23)
lebronj2356 17.10.2013. 13.17
Savukārt izrāvienam eksportā ir nepieciešams ieguldījums, gan zinātnē, gan uzņēmumu personālā, gan pašā ražošanas porcesā, nevis investoru veidots peļņas izrāviens no uzņēmuma, to aizpludinot prom no Latvijā vai arī ieguldot personīgo māju celtniecība un luksus auto iegādē ! Nodzīta govs nekad nedos noslaukuma optimumu, lai kā arī neliktos dažādu tautību slaucējiem !
Pēdējā laikā daudziem liekas, ka īstākais eksports ir Latvijas NĪ andelēšana dažādiem iebraucējiem un pēc kvotu sistēmas ieviešanas ir sacēlusies īsta vētra no iesaistīto spekulantu puses !
4
koleegjis > lebronj2356 17.10.2013. 14.59
NĪ pircēji brauc uz Latviju un te tērējas. Viņu samaksātais par ēdināšanu, izklaidi, transporta iekšējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem (ja sniedz pašmāju pakalpojumu sniedzēji) arī ir eksports. Pārsvarā brauc katru gadu, katru gadu maksā nodevas, nodokļus un atkaliņ tērē. Tā ka jautājums nav tik vienkāršs.
0
Vineta > lebronj2356 19.10.2013. 10.36
Agnese Bičevska
Pareizi, viņi rada darba vietas.
Kādam ir jāsalabo viņu salauztie soliņi, jāsavāc viņu izmētātie atkritumi. Tiesībsargājošie orgāni var pieņemt papildus darbiniekus, kas izmeklē viņu pastrādātos noziegumus. Ceļot papildus jaunus cietumus, kas būs nepieciešami investoru izmitināšanai, atkal darbs celtniekiem un cietumsargiem. Kad viņi būs pamatīgāk iedzīvojušies mūsu valstī, bieži izmantos mūsu sociālo darbinieku nesavtīgo palīdzību. Viņu izraisīto avāriju upuriem un uzbrukumos cietušajiem būs vajadzīga medicīniskā aprūpe, tātad jaunas slimnīcas un medicīniskais personāls, arī.
Bērniem nebūs vairs jāčīkst omītei, kāpēc mums uz tām ārzemēm jābrauc.
0
piziks > lebronj2356 19.10.2013. 23.57
Agnese, bet kādēļ netiek izdarīti tādi paši/līdzīgi secinājumi, kad līdzīgi lidojumos uz Latviju tērājas ārvalstīs strādājošie/darbaspēka eksportam un tā rentabilitātei no Latvijas izspiestie? Veselības ministre Circene ar ļaunu prieku/neveselīgi, tēlojot iekšzemes patriotismu un cerot atņemt kādas balsis NA,cenšas Vienotības elektorātam iestāstīt, ka ārpusē strādājošie dara pāri valstij, izmantojot LV veselības aprūpi, — faktiski viņi, iespējams, ir būtiska daļa no medicīnas tūrisma. Vai LB rīcībā ir kādi dati, ko panalizēt šai sakarā?
0
kreëstliv > lebronj2356 20.10.2013. 02.28
Par ko satraukums, vācieši vēlas ES Līguma izmaiņas – http://www.spiegel.de/politik/deutschland/merkel-will-eu-vertraege-aendern-und-mehr-rechte-fuer-eu-kommission-a-928768.html
Tadēļ nevis “maigi” lūgs Latvijai izbeigt uzturēšanas atļauju tirgošanu, bet to pavelēs kā Eirozonas valstij, Merkelei nevajag diskusijas par šī rūpala morali, kas arvien biežāk parādās vācu presē, ne arī riskus, ko tas rada banku sektoram.
Kadu tiešu naudu nerezidenti te tērē un atstāj, ja lielākoties te nepaliek? “State capture” – ta sauc to, ko pašreiz dara spekulanti, un tas viss uz nodokļu maksātāju riska, pasreiz pašu kā Kiprā, kaut kad nakotnē – visu Eirozonas, kādēļ ECB arī nepieļaus šīs muļķības turpināšanu. Tas LB pārstāvim tā kā būtu jāsaprot, nevis jādzejo pasakas par šīs ta saucamās nozares lielo ieguldījumu un IKP pieaugumiem.
0
Vineta 19.10.2013. 11.26
Eksporta sludinātāji apzināti noklusē importa aizstāšanu, kas tāpat nodrošina jaunas darba vietas, uzlabo importa-eksporta bilanci, bet pats būtiskākais, nav pakļauta konjunktūrai. Svarīgi tas ir lauksaimniecībā, bet jo īpaši enerģētikā, kad mums ir milzīgi neizmantoti biomasas apjomi, kas varētu nodrošināt visus enerģijas veidus. Tas nodrošinātu neatkarību no vājprātīgā naidīgā kaimiņa un bremzētu tā militāro potenciālu.
0
Pēterītis 17.10.2013. 16.54
Lai notiktu eksporta izrāviens, savukārt jānotiek konkurētspējas izrāvienam. Lai pēdējais notiktu iespējami ātrāk, nekādā gadījumā Latvijā nav ielaižams lētais darba spēks.
Kur un kāpēc kļūdās pretējā viedokļa paudēji?
Tā ir mūsu uzņēmējdarbības vēsture, kuras iedīgļi veidojās zaglīgajos PSRS gados. Kad komplicētā socialistiskā īpašuma aizsardzības sistēma tika sagrauta, banditiskās privatizācijas gados ražotnes nonāca ne tajās prasmīgākajās rokās. Uzņēmēji ar spekulantu un koruptīvu shēmotāju bznesa pieredzi neko konkurētspējīgu bez lēta darba spēka veidot nespēj. Tie arī ir tie darbaspēka iepludināšanas bīdītāji. Tāpēc darba spēka deficīta apstākļos jāļauj celties darba algām, lai konkurence starp uzņēmējiem atsijātu graudus no pekavām, lai bankrotējušo uzņēmumu ražotnes iegūtu prasmīgākus saimniekus. Tad arī veidosies apstākļi, lai ārvalstu pieredzi guvušie aizbraucēji atgriestos Latvijā.
0