Latvijas „ekonomikas izrāvienam” nepieciešams eksporta izrāviens
Saistītie raksti
Viedoklis /
6. augusts
Trīs soļi, lai izvēlētos piemērotāko advokātu biroju ārvalstīs
Īsumā /
4. augusts
Pasaule vienā lappusē
Jauns bizness /
4. augusts
Raidieraksti ir nākotne!
Redaktora sleja /
4. augusts
Sveika un sveiks!
Komentāri (23)
Çriks Rozenfelds 19.10.2013. 18.59
Latvija ir palikuši visvisādi – vidējs kontingents. Tāds pats ir arī aizbraucis. Jautajums par virzieniem, kurp devušies. Londona – virziens ne visai veiksmīgajiem.
0
dzerkaleliva 19.10.2013. 12.03
Izrāviens.
Runājot par Latvijas valsts piedāvājumu saviem iedzīvotājiem, būtu svarīgi saprast, ka arī lielai daļai latviešu tāda valsts, kura postulē, ka pamatu pamats ir it kā latviskās kultūras attīstīšana un saglabāšana, nav nemaz tik pievilcīga. Par to liecina ne tikai emigrantu rindas, bet arī fakts, ka ārzemēs latvieši nereti turas viens no otra pa gabalu. Kā demonstrē antropoloģes Artas Ankravas veiktais pētījums par Londonas latviešu kopienām, uz nacionālajām vērtībām orientētā 2. Pasaules kara bēgļu kopiena un mūsdienu emigrantu grupas ir divas pilnīgi atšķirīgas pasaules, kam parasti savā starpā nav pat, par ko runāt. Mūsdienu bēgļi nereti ir pateicīgi liktenim, ka spējuši izrauties ne tikai no nabadzības, bet arī no citu latviešu sabiedrības.
4
Vineta > dzerkaleliva 19.10.2013. 12.19
Kusunoki Masashige 楠木 正成
..bet arī no citu latviešu sabiedrības.
Gan jau tie “citi latvieši” būs sen apnikušie krievi.
0
Çriks Rozenfelds > dzerkaleliva 19.10.2013. 15.41
Neaizmirsti, ka ne jau tie izglītotakie laižās uz Londonu. Varbūt izklausās “prasti”, bet Londonā ir tie, kuri raduši būt atstumti (vai “atstūmušies”). Man gadījās padzīvot citā Eiropas valstī. Tur ar šo jautajumu nebija problēmu. Latvieši bija kopā un centās izlīdzēt viens otram – vietējie iebraucējiem un otrādi. Zinu, ka arī tagad tas tā ir. Tiesa – ja cilvēks pats nenāk kontaktēties, tad neviens jau ar varu viņu nespiedīs.
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.10.2013. 17.52
Jā, Latvijā gan ir palikusi viena izglītota, izpalīdzīga un latviska tauta.
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.10.2013. 17.55
Bet, mēs te ārpus tās nabagmājas, gan domājam, ka tur ir palikuši tikai pilnīgākie idioti, invalīdi, pensionāri un siles lopi. Nav īsti skaidrs, kāda iemesla pēc tā valsts vēl pastāv. Laikam tāpēc, ka nevienam tā nav vajadzīga, gluži, kā nenotveramais Džonijs.
0
Vineta 19.10.2013. 11.26
Eksporta sludinātāji apzināti noklusē importa aizstāšanu, kas tāpat nodrošina jaunas darba vietas, uzlabo importa-eksporta bilanci, bet pats būtiskākais, nav pakļauta konjunktūrai. Svarīgi tas ir lauksaimniecībā, bet jo īpaši enerģētikā, kad mums ir milzīgi neizmantoti biomasas apjomi, kas varētu nodrošināt visus enerģijas veidus. Tas nodrošinātu neatkarību no vājprātīgā naidīgā kaimiņa un bremzētu tā militāro potenciālu.
0
janazakovica 19.10.2013. 01.53
izraujies cik gribi atnaks zidi cekisti godmani un nozags jusu naudu noperkot izzagtu zidu banku..airbaltik..LM..zalo energiju..un visu kas 23 gados izzagts..
0
Çriks Rozenfelds 18.10.2013. 22.31
“Latvijas „ekonomikas izrāvienam” nepieciešams eksporta izrāviens”
—————-
Ak Dievs cik mēs naivi esam!!!
Nekāds “izrāviens” vairs nav iespējams. Ir iespējams šāds tāds dzīves apstākļu uzlabojums uz laiku, un tas ir viss. Kuru šajā pasaulē interesē kaut kadas Latvijas “izrāviens”.
Lai rastos kāds “izrāviens” totali jāmaina cilvēku domāšana, vērtības, valsts pārvaldes sistēma, ekonomiskie pamati.
Tomēr, diemžēl, tas nav iespejams, jo šī brīža paverdzināšanas sistēmu sargā likumi un visvisādas represīvās iestādes. Nedod Dievs sagribēt kaut ko radikāli mainīt – uzreiz piesies bumbas vai vienkārši pa kluso iebaros polniju.
0
piziks 18.10.2013. 10.14
Ha-ha, — pirmajā apakšvirsrakstā labo, precīzo frāzi “bieži vien labas idejas dienas gaismu neierauga, jo tam pietrūkst ticības,” IR komandas… laikam jau puiši šoreiz… lieliski papildinājuši ar ļoti precīzu fotoilustrāciju!
Ja ticība aplama, jo kāda eiroprostitūta latviešu bāleliņiem iestāstījusi, ka šiem ar potenci švaki un bāleliņiem rīki vāji, tad tiešam visi rindiņā notic un liek abas rokas priekša, — ka tik kāda neierauga LV nacionālo bagātību un tās izmantošanas iespējas… :)
0
Pēterītis 17.10.2013. 18.06
Lai notiktu eksporta izrāviens, vispirms jānotiek konkurētspējas izrāvienam. Lai pēdējais notiktu iespējami ātrāk, nekādā gadījumā Latvijā nav ielaižams lētais darba spēks.
Kur un kāpēc kļūdās pretējā viedokļa paudēji?
Tā ir mūsu uzņēmējdarbības vēsture, kuras iedīgļi veidojās zaglīgajos PSRS gados. Kad komplicētā sociālistiskā īpašuma aizsardzības sistēma tika sagrauta, bandītiskās privatizācijas gados ražotnes nonāca ne tajās prasmīgākajās rokās. Uzņēmēji ar spekulantu un koruptīvu shēmotāju biznesa pieredzi faktiskiem darbaspēka iepludināšanas bīdītāji neko konkurētspējīgu bez lēta darbaspēka veidot nespēj. Tāpēc darba spēka deficīta apstākļos jāļauj celties darba algām, lai konkurence starp uzņēmējiem atsijātu graudus no pelavām, lai bankrotējušo uzņēmumu ražotnes iegūtu prasmīgākus saimniekus. Tad arī veidosies apstākļi, lai ārvalstu pieredzi guvušie aizbraucēji atgrieztos Latvijā. Tad būs arī no zinātnes trauka smelt spējīgie uzņēmēji un pati zinātne tiks orientēta produktīvākā virzienā.
0
Pēterītis 17.10.2013. 16.54
Lai notiktu eksporta izrāviens, savukārt jānotiek konkurētspējas izrāvienam. Lai pēdējais notiktu iespējami ātrāk, nekādā gadījumā Latvijā nav ielaižams lētais darba spēks.
Kur un kāpēc kļūdās pretējā viedokļa paudēji?
Tā ir mūsu uzņēmējdarbības vēsture, kuras iedīgļi veidojās zaglīgajos PSRS gados. Kad komplicētā socialistiskā īpašuma aizsardzības sistēma tika sagrauta, banditiskās privatizācijas gados ražotnes nonāca ne tajās prasmīgākajās rokās. Uzņēmēji ar spekulantu un koruptīvu shēmotāju bznesa pieredzi neko konkurētspējīgu bez lēta darba spēka veidot nespēj. Tie arī ir tie darbaspēka iepludināšanas bīdītāji. Tāpēc darba spēka deficīta apstākļos jāļauj celties darba algām, lai konkurence starp uzņēmējiem atsijātu graudus no pekavām, lai bankrotējušo uzņēmumu ražotnes iegūtu prasmīgākus saimniekus. Tad arī veidosies apstākļi, lai ārvalstu pieredzi guvušie aizbraucēji atgriestos Latvijā.
0
Andis 17.10.2013. 15.53
Inovācijas, investīcijas tajās, savstarpējais atbalsts tās virzot utt. – tā ir vesela kultūra.
Šeit būtu vērtīgi apzināt mūsu pašu (tiesa, gk. vācbaltu) vēsturi. 19.gs. beigās Rīga un tagadējā Latvija bija visnotaļ inovatīvas.
Ja tagad jaunas arhitektūras tendences Latvijā klienti akceptē tikai tad, kad citur tās jau ir ar bārdu, tad 20.gs. sākumā pasūtītāji centās apsteigt pasaules modi. Tas pats attiecās uz mākslu, literatūru, tehnoloģiju ieviešanu, galu galā – visu domāšanu.
Pats, strādājot pie valsts kosmosa stratēģijas (svaiga stāv uz galda) saskāros ar to, ka daudzi jomā strādājošie apgalvo – Latvijā cilvēki nav tendēti uz inovācijām, nespēj sadarboties, nelabprāt pieņem jauno utt.
Kā jums šķiet, tā ir?
2
koleegjis > Andis 17.10.2013. 16.12
Jā, tas liek aizdomāties, būtu interesanti atrast kādu Eurobarometru aptaujas par šādu tēmu (neesmu skatījusi, bet varbūt tāds ir pieejams), lai salīdzinātu ar citām valstīm.
Vismaz līdzīgs secinājums man bija par svešādā nepieņemšanu-Latvijas iedzīvotāji ir teju pēdējā vietā pasaules valstu vidū attieksmē pret tūristiem. To minēju arī šeit http://www.makroekonomika.lv/cik-svarigs-latvijas-tautsaimniecibai-ir-arvalstu-turists Un tam pavisam noteikti ir saistība ar vēsturi.
Jaunais un svešādais varētu būt samērā saistīti jēdzieni
0
piziks > Andis 20.10.2013. 00.00
Agnese, to pašu apstiprina arī attieksme pret svešvalodu mācīšanos Latvijas latviešiem, — ja pirms 20 gadiem bija vērts izsmiet interfrontistus par tiekšanos pēc privilēģijas nemācīties (valodas, īpaši latviešu valodu), tad nu jau daļa te palikušo bāleliņu valodu prasmi vairs neprot saistīt ar profesionālismu un … pārņem interfrontistu kādreizējo un absolūti neseksīgo pōzu.
Tā paša lauka ogas, odziņas.
0
lebronj2356 17.10.2013. 13.17
Savukārt izrāvienam eksportā ir nepieciešams ieguldījums, gan zinātnē, gan uzņēmumu personālā, gan pašā ražošanas porcesā, nevis investoru veidots peļņas izrāviens no uzņēmuma, to aizpludinot prom no Latvijā vai arī ieguldot personīgo māju celtniecība un luksus auto iegādē ! Nodzīta govs nekad nedos noslaukuma optimumu, lai kā arī neliktos dažādu tautību slaucējiem !
Pēdējā laikā daudziem liekas, ka īstākais eksports ir Latvijas NĪ andelēšana dažādiem iebraucējiem un pēc kvotu sistēmas ieviešanas ir sacēlusies īsta vētra no iesaistīto spekulantu puses !
4
koleegjis > lebronj2356 17.10.2013. 14.59
NĪ pircēji brauc uz Latviju un te tērējas. Viņu samaksātais par ēdināšanu, izklaidi, transporta iekšējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem (ja sniedz pašmāju pakalpojumu sniedzēji) arī ir eksports. Pārsvarā brauc katru gadu, katru gadu maksā nodevas, nodokļus un atkaliņ tērē. Tā ka jautājums nav tik vienkāršs.
0
Vineta > lebronj2356 19.10.2013. 10.36
Agnese Bičevska
Pareizi, viņi rada darba vietas.
Kādam ir jāsalabo viņu salauztie soliņi, jāsavāc viņu izmētātie atkritumi. Tiesībsargājošie orgāni var pieņemt papildus darbiniekus, kas izmeklē viņu pastrādātos noziegumus. Ceļot papildus jaunus cietumus, kas būs nepieciešami investoru izmitināšanai, atkal darbs celtniekiem un cietumsargiem. Kad viņi būs pamatīgāk iedzīvojušies mūsu valstī, bieži izmantos mūsu sociālo darbinieku nesavtīgo palīdzību. Viņu izraisīto avāriju upuriem un uzbrukumos cietušajiem būs vajadzīga medicīniskā aprūpe, tātad jaunas slimnīcas un medicīniskais personāls, arī.
Bērniem nebūs vairs jāčīkst omītei, kāpēc mums uz tām ārzemēm jābrauc.
0
piziks > lebronj2356 19.10.2013. 23.57
Agnese, bet kādēļ netiek izdarīti tādi paši/līdzīgi secinājumi, kad līdzīgi lidojumos uz Latviju tērājas ārvalstīs strādājošie/darbaspēka eksportam un tā rentabilitātei no Latvijas izspiestie? Veselības ministre Circene ar ļaunu prieku/neveselīgi, tēlojot iekšzemes patriotismu un cerot atņemt kādas balsis NA,cenšas Vienotības elektorātam iestāstīt, ka ārpusē strādājošie dara pāri valstij, izmantojot LV veselības aprūpi, — faktiski viņi, iespējams, ir būtiska daļa no medicīnas tūrisma. Vai LB rīcībā ir kādi dati, ko panalizēt šai sakarā?
0
kreëstliv > lebronj2356 20.10.2013. 02.28
Par ko satraukums, vācieši vēlas ES Līguma izmaiņas – http://www.spiegel.de/politik/deutschland/merkel-will-eu-vertraege-aendern-und-mehr-rechte-fuer-eu-kommission-a-928768.html
Tadēļ nevis “maigi” lūgs Latvijai izbeigt uzturēšanas atļauju tirgošanu, bet to pavelēs kā Eirozonas valstij, Merkelei nevajag diskusijas par šī rūpala morali, kas arvien biežāk parādās vācu presē, ne arī riskus, ko tas rada banku sektoram.
Kadu tiešu naudu nerezidenti te tērē un atstāj, ja lielākoties te nepaliek? “State capture” – ta sauc to, ko pašreiz dara spekulanti, un tas viss uz nodokļu maksātāju riska, pasreiz pašu kā Kiprā, kaut kad nakotnē – visu Eirozonas, kādēļ ECB arī nepieļaus šīs muļķības turpināšanu. Tas LB pārstāvim tā kā būtu jāsaprot, nevis jādzejo pasakas par šīs ta saucamās nozares lielo ieguldījumu un IKP pieaugumiem.
0
Pēterītis > Pēterītis 18.10.2013. 12.36
Atvainojos par “saražoto” spamu. Vakar IR lapa no mana datora nestrādāja
0