Patēriņa grozs kļūst lētāks, veikali – nedaudz dārgāki

Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada septembrī

Jaunākās statistiķu ziņas par cenu izmaiņām daļa sabiedrības noteikti uztvers kā uzbrukumu tautas tiesībām veidot savus suverēnos priekšstatus par ekonomikā notiekošo un patstāvīgas domāšanas tiesībām vispār.

Sociālie tīkli taču ir pārpilni ar briesmu stāstiem par cenu palielinājumu, kas tālu pārsniedz jebkuras apaļošanas rāmjus! Taču izrādās, ka kopējais cenu līmenis septembrī bijis par 0,4% zemāks nekā pirms gada. Savukārt cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (0,3%) ir mazāks nekā tas mēdz būt šajā laikā.

Cītīga runāšana noteikti var pamatīgi pārveidot cilvēku priekšstatus par realitāti. Turklāt tā patlaban nebūt nav vienīgais iemesls sakāpinātajai inflācijas uztverei.

Deflāciju patlaban nosaka tā patēriņa daļa, kas neattiecas uz veikaliem, tātad kļūst lētāks transports (-4,1% pret pērno septembri), mājokļa uzturēšana (-1,2%), sakari (-6,7%). Izņemot degvielas cenas, par kurām vēsta lieli skaitļi ceļmalās, par šīm izmaksām tiekam informēti sīkā drukā uz pastkastītēs diskrēti iemestām lapiņām vai internetbanku ekrānos. Automātisko norēķinu attīstība mūs arvien biežāk vispār pasargā no sevis apgrūtināšanas ar šādu informāciju. To, kādas bija degvielas cenas tieši pirms gada, ir grūti atcerēties, jo tās šādā laika periodā mēdz piedzīvot vairākus augšup un lejupejas ciklus. Citiem vārdiem, šie izdevumi veido lielu daļu no mūsu izdevumiem, bet veido sīku fragmentu no kopējās cenu informācijas mozaīkas.

Turpretim cenu līmenis veikalos ir nedaudz pieaudzis. Nedaudz kāpušas izmaksas pārtikai (par 1,1% kopš pērnā septembra), apģērbam un apaviem (par 0,3%). Ja vien cilvēkam galvas vietā nav dators, tad akciju nepārtraukti šūpoto dažādu produktu cenu mudžeklī bez statistiķu palīdzības viņš nekādi nespētu saprast, vai pārtika gada laikā kļuvusi par 1,1% dārgāka vai varbūt par 0,5% lētāka. Taču, ja cilvēkam ir vēlme uzskatīt, ka cenas strauji aug, tad konkrētus piemērus tam atrast noteikti nav grūti.

Runājot par eiro ieviešanas ietekmi, tā datos joprojām nav skaidri saskatāma. Pārtikas grozā lielākā cenas ceļošā ietekme bijusi pienam, sieram un olām (0,09 procentpunktu ietekme uz kopējo cenu līmeni). Tas ir ļoti acīm redzami skaidrojams ar svaigā piena cenu kāpumu. Tātad ir runa par izejvielu tirgu, kur nekāda cenu apaļošana nenotiek.

Visstiprāk kopējo patēriņa grozu gada laikā dārdzinājuši mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi (0,12 pp ietekme), kas saskan ar nozares straujo izaugsmi IKP datos.

Savukārt sūdzības par cigarešu dārdzības pieaugumu (0,11 pp ietekme) nespēj raisīt līdzjūtību pat eiro ieviešanas laikmetā.

Kā jau bija sagaidāms, un par to esmu rakstījis iepriekš, inflācijas gaidu pieaugumu veicina emocionāli spilgti un tālāk plaši pārstāstīti iespaidi, saskaroties ar, piemēram, dramatiskiem cenu kāpumiem kafijai vai iemīļotajai kūciņu zortei biežāk apmeklētajā kafejnīcā. Tas ir sāpīgi, bet kopējo mājsaimniecību izdevumu apjomu šādi notikumi ietekmē minimāli.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis