Kamēr netiks izveidots efektīvs mehānisms pārrobežu pārvades izmaksu fiksēšanai, paredzams, ka elektrības cenas nesamazināsies
Pēc pēdējo nedēļu laikā aktualizētajām elektroenerģijas pārvades problēmām Baltijas valstu vidū visa reģiona elektroenerģijas tirgus patlaban atrodas savas tālākās attīstības krustcelēs. Tas, cik operatīvi Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori un regulatori spēs vienoties, kā fiksēt elektroenerģijas pārvades izmaksas uz valstu robežām, faktiski būs ugunskristības plānam par Baltijas valstu tirgu savstarpējo integrāciju un stabilu piekļuvi Skandināvijas energoresursiem.
Pastāvošā situācija nosaka, ka maksa par elektroenerģijas piegādi pāri Igaunijas robežai tiek fiksēta katras dienas ietvaros un tā var brīvi svārstīties, dažkārt pat dubultojot elektroenerģijas cenu. Tādējādi tirgotājiem savos piedāvājumos jāparedz uz minējumiem balstītas pārrobežu piegādes izmaksas, kas rada nekontrolējamu cenu risku un liek pārmaksāt patērētājam. Vienīgie ieguvēji no pašreizējās situācijas un iespaidīgās elektroenerģijas cenu atšķirības starp valstīm ir Latvijas un Igaunijas pārvades tīklu operatori.
Igaunija ir durvis uz lētāku elektroenerģiju Latvijā
Elektroenerģijas tirgotāji, kas darbojas, pērkot elektroenerģiju Ziemeļvalstu nākotnes darījumu biržā, bez minētās problēmas risinājuma nevar darboties Latvijā. Jau tagad Latvijā ir jūtams konkurences kritums un aizvadītajā nedēļā arī pēc klientu skaita otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Igaunijā paziņoja, ka neplāno piedalīties nākamgad plānotajā Latvijas tirgus atvēršanā. Tādējādi šī problēma apdraud atvērtā tirgus pastāvēšanu un arī Ekonomikas ministrijas plānu par tā tālāku atvēršanu.
Turklāt efektīvi funkcionējošs pārrobežu starpsavienojums ar Igauniju ir kritiski svarīgs Latvijai, jo mēs atrodamies reģionā ar elektroenerģijas ražošanas deficītu. Igaunija, ņemot vērā izbūvētos starpvalstu savienojumus, līdz 2016.gadam nodrošina Latvijas un Lietuvas pieeju Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai, kas ir reģions ar vēsturiski zemākajām cenām. Faktiski, kamēr netiks izveidots efektīvs mehānisms pārrobežu pārvades izmaksu fiksēšanai, paredzams, ka cenas nesamazināsies.
Šajā kontektā apgalvojumi, ka visiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā tiek nodrošināti vienādi darbības apstākļi, skan visai dīvaini. Regulārie “sastrēgumi” elektronerģijas pārrobežas piegādēm no Igaunijas uz Latviju liedz iespēju līdzsvarot cenas starp Baltijas valstīm, vienlaikus radot arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Laikā, kamēr pastāv starpsavienojuma pārslodze Igaunijas pusē, Latvijas un Lietuvas ražotāji, kā arī trešo valstu tirgotāji var nogādāt savu elektroenerģiju Igaunijā bez pārvades maksas. Vieniem lielas spot cenu atšķirības Latvijā un Igaunijā ir negūtā peļņa, otriem faktiskie zaudējumi no pamatdarbības.
Risinājums – finanšu instrumenti
„Enefit” piekrīt Baltijas pārvades sistēmu operatoru nostājai, ka atjaunot iepriekš pastāvējušo kārtību pārrobežu pārvades izmaksu noteikšanā ar tiešajām izsolēm nav labākais risinājums. Arī tiešās izsoles nesniedza iespēju fiksēt pārvades izmaksas mēneša vai gada ietvaros. Turpretim ilgtermiņa fiksētas cenas līgumi viena līdz pat piecu gadu ilgam periodam ir populārākais elektroenerģijas iegādes risinājums Latvijā.
Tāpēc prioritāri būtu ieviest finanšu instrumentus, kas ļautu fiksēt elektroenerģijas pārvades izmaksas vismaz vienu gadu ilgam periodam. Šādu vai līdzvērtīgu risinājumu nepieciešamību nosaka arī Eiropas Savienības regula 714/2009, gadījumam, ja starpsavienojumu jaudas ir nepietiekamas, izraisot regulāras un būtiskas cenu atšķirības starp valstu energosistēmām.
Ilgtermiņa risinājums esošajai situācijai ir jaunu pārvades savienojumu izbūve uz Igaunijas-Latvijas robežas, taču darbs pie tā nevar būt iemesls nerisināt problēmas tuvākajiem gadiem. Tai skaitā jau nākamgad, līdz ar otrā starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju „Estlink 2″ atklāšanu, krietni pieaugs Igaunijas integrācija Somijas tirgū, kas ir teju četras reizes lielāks nekā Baltijas valstu elektroenerģijas patēriņš.
Ja līdz šā gada beigām netiks ieviesti finanšu instrumenti pārvades izmaksu fiksēšanai, tad situācija ar pārvades izmaksu riskiem uz Igaunijas un Latvijas robežas tikai pasliktināsies.
Turpmākie soļi noteiks Baltijas tirgus attīstību
Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem un regulatoriem ir nekavējoties jāsāk darbs pie likvīdu finanšu instrumentu ieviešanas, kas aizsargātu tirgus dalībniekus no pārrobežu pārvades izmaksu riskiem un nepieļautu problēmu tālāku attīstību. Atbildība par situācijas atrisināšanu tagad gulstas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru pleciem un tieši viņi noteiks kāds turpmāk būs atvērtais tirgus.
Vai tā būs aktīva vide, kur patērētājiem izvēlēties no plaša cenu piedāvājuma un vairākiem spēcīgiem konkurentiem, vai arī tas būs formāls veidojums bez reālas konkurences un ar pasīviem patērētājiem. Pēdējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta sākotnējā vīzija par vienotu Baltijas valstu tirgu, palielinot katras valsts tirgus nošķirtību citam no cita.
Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs
Komentāri (38)
egfoto 25.09.2013. 18.17
Autors ir aizmirsis pieminēt, ka viss pārvades tarifs ir tikai 0,3 santīmipar kwh, salīdzinājumam OIK ir 5x lielāks.
3
Mairita Kazāka > egfoto 25.09.2013. 19.13
Te nepieciešams precizēt. Raksts nav par pārvades pakalpojumiem valsts iekšienē, ko Augstsprieguma tīkls sniedz Latvijā. Raksta tēma ir pārrobežu elektroenerģijas pārvades cenu riski. Pēdējo nedēļu laikā ir bijušas dienas, kad cenu atšķirības Igaunijas un Latvijas zonā sasniedz teju 90% no elektroenerģijas cenas.
0
egfoto > egfoto 25.09.2013. 22.23
Paldies par skaidrojumu!
A kā sanāk, faktiski visi vadi ir aizsisti ar kaut kādām fiksētajām piegādēm un rezervi avārijas gadījumos, un biržas darījumu apkalpošanai paliek pāri pavisam maz?
Ja nemaldos, tad vada caurlaidība ir tuvu visas Latvijas patēriņam.
Cik tad absolūtajos skaitļos svārstās tās pārvades cenas biržas darījumos, ja negribat uzņemties garantēt gala cenu?
0
Mairita Kazāka > egfoto 26.09.2013. 09.31
Fiksētās piegādes pāri robežai nenotiek. Visa tirgum pieejamā jauda ir NordPool Spot rīcībā. Tātad, tirgotājam ir elektroenerģija jāpārdod Igaunijas Spot cenu zonā un jānopērk Latvijas Spot cenu zonā, lai to “atgādātu” šurp. Elektroenerģijas tirgus cena svārstās ap 50 EUR/MWh (3,5 sant./kwh), pēdējās 10 dienās cenu starpība Igaunijas un Latvijas apgabalos (faktiskās izmaksas elektroenerģijas transportam) ir svārstījusies no 0 līdz 34,1 EUR/MWh. Informācija par cenām un cenu zonu atšķirībām ir pieejama http://www.nordpoolspot.com .
Skaitliski pārvades caurlaidība, kas ir pieejama biržai var sasniegt 850MW, bet ikdienā svārstās starp 500MW un 700MW dažādu ierobežojumu dēļ. Jāņem vērā, ka bez Latvijas, liela deficīta zona ir Lietuva, kur gada ietvaros tiek saražota vien ap 35% no elektroenerģijas, kas tiek patērēta.
0
lebronj2356 25.09.2013. 10.30
Man vispār nav skaidrs kāda velna pēc vajadzēja piekļūt šiem “Skandināvu resursiem”, ja pavasarī LE HESi nodrošina arī daļēji igauņu vajadzības, bet pārējā laikā igauņu TECi nodrošina arī mūs, bet starpību, ja akurāt vajag, var iepirkt no krieviem par kapeikām – kāpēc bija jāstutē dārga spekulācija vienā no pasaules dārgākajiem tirgiem – sakndināviem paķēmoties pakaļ uz jau tā nabadzīgo iedzīvotāju rēķina ! Ir jomas, kur ir dabisks regulēts monopols, kas iedzīvotājiem ir arī visizdevīgākais !
4
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@sausins > lebronj2356 25.09.2013. 14.04
Mūsu HESos dārgs ir tas ka tie nominālajā jaudā nevar srādāt 24 stundas diennaktī (tādā tie var strādāt vienu mēnesi gadā -pavasara palu laikā) !
Es jau arī gribētu saņemt atbildi uz to retorisko jautājumu !
Par enerģētiku formāli atbildīga ir Ekonomikas ministrija, bet manuprāt faktiski tā ir atkarīga no Latvenergo interesēm, tādējādi apstiprinot to ka ” rati ir priekšā zirgam” !
0
Mairita Kazāka > lebronj2356 25.09.2013. 19.02
Atbilde uz retorisko (manuprāt, kontruktīvo) jautājumu: Problēma bija zināma. Jau gadu atpakaļ 2012.gada 14.septembrī lielākā daļa elektroenerģijas tirgotāju Baltijā ar pirmo kopīgo vēstuli vērsās pie Baltijas valstu augstsprieguma tīkliem un regulatoriem (šeit paziņojums par to: http://ej.uz/par_tirgotaju_pazinojumu). Tā kā Eiropas Komisijas Regula 714/2009 norāda, ka esošajā situācijā ir jāmeklē risinājums, tad visi paļāvās, ka tāds arī tiks rasts. Šobrīd, gadu pēc diskusijas uzsākšanas, progresa nav un atbilstoši arī daļa elektroenerģijas tirgotāju reaģē.
0
sausins > lebronj2356 25.09.2013. 11.37
Acimredzot ļoti vāji pārzini situāciju un balsties uz veciem mītiem !
Viens vispopularākajiem mītiem ir tas ka krievu energoresursi ir lēti !
Otrs ir tas ka mūsu HESI elektrību ražo gandrīz par velti un tāpēc pie mums elektrībai ir jābūt lētākai !
Tirgus situācijā cenu nenosaka izmaksas, bet gan pieprasījuma piedāvājuma attiecības !
Elektroenerģijai ražošanā diemzēl ir tā īpatnība,ka to tiešā veidā nevar uzkrāt “ieliekot noliktavas plauktā” tāpat kā “noraut stopkrānu TECam vai AESam” Skandināvijā pašas elektroenerģijas cenas ir zemākas, taču problēma ir tajā, ka nevienam no mums jau nevajag elektrību Stoholmā vai Helsinkos, bet gan Rīgā vai Rēzeknē un to tur šobrīd var pievadīt (atvest) tikai un vienīgi par vienīgo kabeli kas savieno Somiju un Igauniju un tālāk Igauniju un Latviju, taču tākā tā caurlaides spēja nav bezgalīga, tās noslodzi “regulē” ar cenu !
Analoģijas runājot Helsiku ostā stāv n-tas fūras ar elektrību, bet vietas uz prāmja vairs nav, savukār uz Tallinas šosejas ir sastrēgums un ‘elektrības vedēji” stāv kilometriem garā rindā !
0
lebronj2356 > lebronj2356 25.09.2013. 13.07
Nu tad izstāsti man, kas tieši ir dārgs HESos – varbūt tas, ka tos uzbūvēja tēlaini izsakoties citas varas un nav jāmaksā svaigs kredīts ?
Kur vēl bez politiksām ambīcijām slēpjās krievu energoresursu dārgums ?
Un vizbeidzot retorisks jautājums, ja reiz bija zināms, ka šādas pārvades problēmas pastāv, kāpēc bija kārtējo reizi kā īstiem antiņiem pienākas jālēkā ratiem pa priekšu, vajadzēja atrisināt pārvades problēmas un tad droši varētu stāties, kur tīk, nevis nostādīt fakta priekšā. Turklāt šīs pārvades problēmas būs jārisina tā kā tā, tikai tas acīmredzot tiks pievienots rēķinam(ko mums ir ļoti populāri darīt!)….
0