Baltijas elektronerģijas tirgus ugunskristības

Mairita Kazāka > egfoto 25.09.2013. 19.13

Te nepieciešams precizēt. Raksts nav par pārvades pakalpojumiem valsts iekšienē, ko Augstsprieguma tīkls sniedz Latvijā. Raksta tēma ir pārrobežu elektroenerģijas pārvades cenu riski. Pēdējo nedēļu laikā ir bijušas dienas, kad cenu atšķirības Igaunijas un Latvijas zonā sasniedz teju 90% no elektroenerģijas cenas.

+1

0

Atbildēt

0

egfoto > egfoto 25.09.2013. 22.23

Paldies par skaidrojumu!
A kā sanāk, faktiski visi vadi ir aizsisti ar kaut kādām fiksētajām piegādēm un rezervi avārijas gadījumos, un biržas darījumu apkalpošanai paliek pāri pavisam maz?
Ja nemaldos, tad vada caurlaidība ir tuvu visas Latvijas patēriņam.
Cik tad absolūtajos skaitļos svārstās tās pārvades cenas biržas darījumos, ja negribat uzņemties garantēt gala cenu?

+1

0

Atbildēt

0

Mairita Kazāka > egfoto 26.09.2013. 09.31

Fiksētās piegādes pāri robežai nenotiek. Visa tirgum pieejamā jauda ir NordPool Spot rīcībā. Tātad, tirgotājam ir elektroenerģija jāpārdod Igaunijas Spot cenu zonā un jānopērk Latvijas Spot cenu zonā, lai to “atgādātu” šurp. Elektroenerģijas tirgus cena svārstās ap 50 EUR/MWh (3,5 sant./kwh), pēdējās 10 dienās cenu starpība Igaunijas un Latvijas apgabalos (faktiskās izmaksas elektroenerģijas transportam) ir svārstījusies no 0 līdz 34,1 EUR/MWh. Informācija par cenām un cenu zonu atšķirībām ir pieejama http://www.nordpoolspot.com .
Skaitliski pārvades caurlaidība, kas ir pieejama biržai var sasniegt 850MW, bet ikdienā svārstās starp 500MW un 700MW dažādu ierobežojumu dēļ. Jāņem vērā, ka bez Latvijas, liela deficīta zona ir Lietuva, kur gada ietvaros tiek saražota vien ap 35% no elektroenerģijas, kas tiek patērēta.

+1

0

Atbildēt

0

sausins > lebronj2356 25.09.2013. 11.37

Acimredzot ļoti vāji pārzini situāciju un balsties uz veciem mītiem !
Viens vispopularākajiem mītiem ir tas ka krievu energoresursi ir lēti !
Otrs ir tas ka mūsu HESI elektrību ražo gandrīz par velti un tāpēc pie mums elektrībai ir jābūt lētākai !
Tirgus situācijā cenu nenosaka izmaksas, bet gan pieprasījuma piedāvājuma attiecības !
Elektroenerģijai ražošanā diemzēl ir tā īpatnība,ka to tiešā veidā nevar uzkrāt “ieliekot noliktavas plauktā” tāpat kā “noraut stopkrānu TECam vai AESam” Skandināvijā pašas elektroenerģijas cenas ir zemākas, taču problēma ir tajā, ka nevienam no mums jau nevajag elektrību Stoholmā vai Helsinkos, bet gan Rīgā vai Rēzeknē un to tur šobrīd var pievadīt (atvest) tikai un vienīgi par vienīgo kabeli kas savieno Somiju un Igauniju un tālāk Igauniju un Latviju, taču tākā tā caurlaides spēja nav bezgalīga, tās noslodzi “regulē” ar cenu !
Analoģijas runājot Helsiku ostā stāv n-tas fūras ar elektrību, bet vietas uz prāmja vairs nav, savukār uz Tallinas šosejas ir sastrēgums un ‘elektrības vedēji” stāv kilometriem garā rindā !

+4

-1

Atbildēt

0

lebronj2356 > lebronj2356 25.09.2013. 13.07

Nu tad izstāsti man, kas tieši ir dārgs HESos – varbūt tas, ka tos uzbūvēja tēlaini izsakoties citas varas un nav jāmaksā svaigs kredīts ?
Kur vēl bez politiksām ambīcijām slēpjās krievu energoresursu dārgums ?

Un vizbeidzot retorisks jautājums, ja reiz bija zināms, ka šādas pārvades problēmas pastāv, kāpēc bija kārtējo reizi kā īstiem antiņiem pienākas jālēkā ratiem pa priekšu, vajadzēja atrisināt pārvades problēmas un tad droši varētu stāties, kur tīk, nevis nostādīt fakta priekšā. Turklāt šīs pārvades problēmas būs jārisina tā kā tā, tikai tas acīmredzot tiks pievienots rēķinam(ko mums ir ļoti populāri darīt!)….

+4

0

Atbildēt

0

sausins > lebronj2356 25.09.2013. 14.04

Mūsu HESos dārgs ir tas ka tie nominālajā jaudā nevar srādāt 24 stundas diennaktī (tādā tie var strādāt vienu mēnesi gadā -pavasara palu laikā) !

Es jau arī gribētu saņemt atbildi uz to retorisko jautājumu !
Par enerģētiku formāli atbildīga ir Ekonomikas ministrija, bet manuprāt faktiski tā ir atkarīga no Latvenergo interesēm, tādējādi apstiprinot to ka ” rati ir priekšā zirgam” !

+1

-1

Atbildēt

0

Mairita Kazāka > lebronj2356 25.09.2013. 19.02

Atbilde uz retorisko (manuprāt, kontruktīvo) jautājumu: Problēma bija zināma. Jau gadu atpakaļ 2012.gada 14.septembrī lielākā daļa elektroenerģijas tirgotāju Baltijā ar pirmo kopīgo vēstuli vērsās pie Baltijas valstu augstsprieguma tīkliem un regulatoriem (šeit paziņojums par to: http://ej.uz/par_tirgotaju_pazinojumu). Tā kā Eiropas Komisijas Regula 714/2009 norāda, ka esošajā situācijā ir jāmeklē risinājums, tad visi paļāvās, ka tāds arī tiks rasts. Šobrīd, gadu pēc diskusijas uzsākšanas, progresa nav un atbilstoši arī daļa elektroenerģijas tirgotāju reaģē.

0

0

Atbildēt

0

Komentāri nav iespējoti šim rakstam