Inflācijas gaidas aug, bet cenas samazinās

Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada augustā

Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts – par 0,8%. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretī ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā patlaban vērojama Latvijā. Tā ir ne tikai patīkama, bet arī intelektuāli stimulējoša norise. 

To, ka mēs varētu atgriezties pie gada deflācijas, veikalu apmeklētājiem augustā jau vēstīja acīm redzamās beigas parādībai, kuru varētu nosaukt par šīs vasaras dārzeņu cenu anomāliju. Tās iepriekš bija krietni augstākas nekā attiecīgajos mēnešos ierasts, bet augusts tomātu un gurķu cienītājiem bija īsti svētki.

Deflācijai augustā varētu būt veselīga ietekme ne tikai uz Latvijas iedzīvotāju ēdienkarti, bet arī uz valsts budžeta veidošanas gaitu.

Tagad notiek ļoti intensīva un bezatbildīga inflācijas gaidu kurināšana saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu, un jācer, ka šai ziņai būs kaut neliels atvēsinošs efekts. Nekad neesmu bijis nedalīti sajūsmināts eiro ieviešanas piekritējs, kas varbūt palīdzēs ticēt manis turpmāk teiktajam. Nav pamata uzskatīt, ka eiro ieviešana varētu būtiski un paliekoši ietekmēt kopējo cenu līmeni Latvijā. Nav šaubu, ka atsevišķu produktu cenas celsies un jau ir cēlušās. Pārsvarā tās ir preces un pakalpojumi, kuri veido nelielu daļu no kopējiem tēriņiem, bet kuru cenu izmaiņas ir ļoti viegli pamanāmas.

Bieži vien tieši tāpēc, ka šie produkti pārdošanas apjoma un izmaksu ziņā nav nozīmīgi, bet patērētāju prātiem signalizē par vispārējo attiecīgā uzņēmuma cenu līmeni, to cenas ilgstoši ir palikušas nemainīgas. Piemēram, kafijas cena restorānā. Šādiem „iracionāli” cenotiem produktiem valūtas maiņas laikā cenas pārlēks uz kādu citu, visbiežāk augstāku, bet tikpat iracionālu līmeni, kurā tad turēsies ļoti ilgi.

Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pensionārus gaida grūti laiki. Laiki varbūt nebūs viegli, bet tie noteikti nekļūs grūtāki kā līdzšinējie. Ja pieņem, ka jēdziens „pensionāri” šeit ir lietots kā sinonīms parādībai „mazturīgi iedzīvotāji”, kas bieži, bet ne vienmēr tā ir, tad, acīmredzot, tiek prognozēta tieši pirmās nepieciešamības produktu cenu celšanās, kā mums tiek pavēstīts, saistībā ar eiro ieviešanu.

Taču tieši pirmās nepieciešamības preču cenas eiro ieviešana skars VISMAZĀK. Galvenokārt te ir runa par divām pozīcijām – pārtika un mājokļa uzturēšana.

Ja tādiem lieliem pirkumiem kā sadzīves tehnika ir raksturīga „lēkāšana” starp psiholoģiski pievilcīgiem līmeņiem (299 lati, 149,99 lati un tamlīdzīgi), tad pārtikas cenas daudz biežāk ir „neapaļas”. Turklāt svārstīgo izmaksu, sezonalitātes un dinamiskās tirgotāju konkurences dēļ tās bieži staigā gan uz augšu, gan uz leju, tām nav raksturīga „ierūsēšana” kādā patvaļīgi noteiktā līmenī, kā iepriekš aprakstītajā restorāna kafijas piemērā.

Visbeidzot, pārtikas mazumtirdzniecībā Latvijā dominē nedaudzi lieli uzņēmumi, kuru darbībai ir pievērsta saasināta sabiedrības uzmanība, kuru panākumi tirgū cieši saistīti ar to reputāciju un tāpēc no viņu puses nekādi „pekstiņi” nav gaidāmi. Pārtikas segmentā patlaban ir vērojams neliels cenu kāpums, tās augustā bija par 1,7% augstākas nekā pirms gada, bet pārtikas gada inflācija ir lejupejoša un turpmāk tā drīzāk vēl samazināsies.

Šogad pasaulē ir krasi kritušās labības cenas, tām ir visplašākā un visaptverošākā ietekme uz pārtikas dārdzību, ne tikai caur miltu produktu, bet arī lopkopības produktu ražošanas izmaksām.

Runājot par mājokļu izmaksām, tā nu vispār ir pēdējā produktu grupa, kurā gaidīt jebkādu eiro ieviešanas ietekmi. Atskaitot varbūt mājokļu īres tirgu, kurā piedalās izteikts iedzīvotāju mazākums, šīs cenas ir stingri regulētas, ļoti cieši saistītas ar izmaksām un tās pārsvarā arī nav nepieciešams nekādi apaļot, piemēram, elektrības kilovatstundas cena tiek noteikta santīma daļās. Bez tam ir jau zināms, ka pats lielākais mājokļa izmaksu postenis, kas ir apkure, nākamajā apkures sezonā būs mazāks. Gāzes cenas ir samazinājušās, tāpat turpinās pakāpeniska gāzes aizvietošana ar šķeldu centralizētajā apkurē. Vidējās cenas valstī par siltuma vienību ir par 7,4% mazākas nekā pirms gada.

Par pirmās nepieciešamības lietu uzskatāms arī apģērbs un apavi, kaut arī iespējas izvēlēties to iegādes laiku, bez šaubām, ir krietni vaļīgākas. Šai produktu grupai jau ilgāku laiku raksturīga cenu stabilitāte vai pat lejupeja, acīmredzot pieaugošas tirgotāju konkurences dēļ. Pēdējo četru gadu laikā šīs cenas mainījušās minimāli, bet vidēji šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 11,4% zemākas nekā to vēsturiskajā kulminācijā 2008.gadā un pat zemākas nekā 1999.gadā, kad vidējie ienākumi Latvijā vairākkārt atpalika no pašreizējā līmeņa.

Cenas veselības aprūpei augustā ir pieaugušas, bet pavisam nedaudz, par 0,8%. Transporta izmaksas augustā bija par 2,8% mazākas nekā pirms gada. Nozīmīga naftas cenu celšanās pasaulē šogad un nākamgad nav gaidāma, ir pat cerības uz pretējo.

Tāpēc šķiet ļoti ticami, ka minimālai iztikšanai nepieciešamās naudas daudzums līdz nākamajam pavasarim drīzāk būs mazāks nevis lielāks, kamēr ienākumi augs. Turklāt Latvijas iedzīvotāju maciņi kļūs smagāki arī eiro banknošu un monētu lielāka izmēra dēļ.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis