Tirgus atvēršanas novilcināšana radīs zaudējumus visiem dabasgāzes lietotājiem
Nacionālā gāzes termināļa biedrība (NGTB) pauž neizpratni par ekonomikas ministra D.Pavļuta 23.augusta paziņojumu, kas paredz dabasgāzes tirgus liberalizāciju tikai pēc 6 gadiem un paļaujas uz neprognozējami ilgu reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa sarunu procesu.
Atlaide vēl gadu
Ekonomikas ministra plāni ir pretrunā gan ar valdības deklarācijā paredzēto, ka šī valdība apņemas ”sagatavot projektu sašķidrinātās gāzes (SDG) terminālim Latvijā”, gan arī Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām, kas nosaka Latvijas dabasgāzes tirgus obligātu atvēršanu līdz ar jauna gāzes piegādātāja ienākšanu tirgū. Latvijas gadījumā tās būs jau neliela apjoma dabasgāzes piegādes no Klaipēdas gāzes termināļa, kura darbību ir plānots uzsākt 2014.gadā.
Savukārt reģionālā termināļa darbības priekšnoteikums būs gāzesvada starpsavienojuma izbūve zem Baltijas jūras, kā arī Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma pastiprināšana, kas pie konservatīvām aplēsēm kopumā var prasīt laiku līdz pat 2020.gadam, kā arī ievērojamām tiešām un saistītām izmaksām – līdz pat 1 miljardam eiro, kas pēc ES regulas par enerģētikas projektu atbalstu būs jāsedz arī uz Latvijas patērētāju rēķina, neatkarīgi no tā, vai Latvija saņems gāzes piegādes. Visbeidzot, pašlaik ”Gazprom” Latvijai piegādā dabasgāzi ar 15% atlaidi saskaņā ar vienošanos, kas beigsies 2015.gadā.
Brīvu pieeju tīklam
Šobrīd Latvijas patērētāji katru gadu pārmaksā vidēji 100 miljonus eiro, pateicoties neelastīgai ”Gazprom” cenu politikai, kas jau pilnā mērā ir atspoguļojusies rekordaugstās siltuma izmaksās pagājušajā apkures sezonā un nesamērīgajās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) subsīdijās korupcijas skandālos iesaistītajām ”Latvenergo” dabasgāzes termoelektrocentrālēm (TEC).
2012.gadā dabasgāzes cenas Latvijā bija augstākas nekā Francijā, Nīderlandē un arī Vācijā.
Ievērojami zemāka dabasgāzes cena bija Lielbritānijā, kur ir attīstīts dabasgāzes piegāžu tirgus ar daudziem tirgus dalībniekiem. Latvijas tirgus atvēršanas novilcināšana turpinās radīt zaudējumus visiem dabasgāzes lietotājiem Latvijā, uzņēmumiem un privātajiem patērētājiem.
NGTB iebilst pret Ekonomikas ministrijas piedāvāto divpakāpju gāzes tirgus liberalizācijas modeli, kas kavē brīvas pieejas radīšanu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmai un līdz ar to arī dabasgāzes tirgum. Biedrība uzskata, ka Enerģētikas likuma grozījumus ir jāpapildina ar pārvades sistēmas īpašumtiesību nodalīšanu, kā arī trešo pušu pilnu pieeju dabasgāzes tirgum ne vēlāk kā 2015.gadā, atbilstot tehniskām iespējām radīt alternatīvas gāzes piegādes arī nacionālā līmenī, kas izmaksu ziņā būtu nesalīdzināmi efektīvāks un ātrāks risinājums, lai jau tuvākajā laikā ierobežotu ”Gazprom” monopola stāvokli.
Desmit reizes lētāk
NGTB uzskata, ka Latvijai nav jāgaida uz gāzes tirgus liberalizācijas projektiem kaimiņvalstīs, bet jāizmanto pašai savi unikālie resursi un jāizveido nacionāla mēroga gāzes terminālis. Nacionālo gāzes termināli un augstspiediena pieslēgumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (PGK) ir iespējams izbūvēt jau 24 mēnešu laikā, izmaksu ziņā ievērojami efektīvāku – līdz pat 10 reizes zemākām izmaksām nekā Somijas reģionālā termināļa vai Klaipēdas termināļa gadījumā – un daudz elastīgāku piegādēm.
Šāda termināļa kopējās izmaksas ir salīdzināmas ar Latvijas gada laikā pārmaksāto cenu par dabasgāzes importu no Krievijas.
Praksē 70-80% no SDG termināļa būvniecības izmaksām veido sašķidrinātās gāzes glabāšanas tvertņu izbūve, taču Latvijas gadījumā šādu tvertņu izbūve nav nepieciešama, tiesa, ar priekšnoteikumu, ka tiek izveidots augstspiediena gāzes vada savienojums ar esošo dabasgāzes glabāšanas infrastruktūru, piemēram, no Skultes ostas uz Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi. Šāda gāzes vada būvniecības izmaksas ir 1 milj. eiro par 1 km, savukārt ostā ir nepieciešams izbūvēt SDG transportēšanas kuģa piestātni un izvietot regazifikācijas iekārtu uz peldošas platformas. Atkarībā no projekta sarežģītības un iekārtu jaudas, izmaksas veidos 70-100 milj. eiro, neskaitot zemes atsavināšanas un apgrūtinājumu kompensācijas izmaksas.
Līdz ar enerģētiskās drošības palielināšanos nacionālā gāzes termināļa būtiska priekšrocība ir zemas mainīgās izmaksas, pateicoties krātuvju neesamībai ostā, jo pretējā gadījumā glabāšanas tvertnēs nepieciešams pastāvīgi nodrošināt īpaši zemu temperatūru. Atšķirībā no nacionālā termināļa, šīs izmaksas tiks iekļautas cenā gāzes piegādēm no Klaipēdas SDG termināļa un Somijas reģionālā SDG termināļa. Savukārt Latvijas gadījumā gāze tiks glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un šādas izmaksas gāzes cenā netiks iekļautas.
Gatis Ābele ir Nacionālā gāzes termināla biedrības valdes loceklis. Biedrība ir dibināta 2013.gada 13.augustā, tās mērķis ir dabasgāzes un citu energoresursu tirgus attīstība Latvijā, nostiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.
Komentāri (20)
oktaavs 27.08.2013. 10.04
Visas skaistās un loģiskās idejas noraks Gazproma apmaksātie bāleliņu lobiji. Politiskā un ekonomiskā prostitūcija vēl nav un nebūs tik drīz izskausta.
2
kruskops > oktaavs 27.08.2013. 10.42
west
Šāds analfabētisks rakstelis var parādīties tikai liekulīgajā žurnālītī IR, kur tādiem āmurgalvām kā, piemēram, west un lno pietiek tikai bez pierādījumiem un atsaucēm pagvelzt kaut kādus murgus un melus – toties ideoloģiski pareizi orientētus – lai viņi bez mazākās kritikas ņemtu par pilnu un uzreiz sāktu plaukšķināt.
0
Uģis > oktaavs 27.08.2013. 12.46
Da ne jau pēc tā, kam ļauj runāt, nosaka medija angažētību.
Bet gan pēc tā, kam neļauj runāt.
Lasītājam vienmēr ir iespēja nelasīt autorus, kuru paustais viedoklis neinteresē, nepatīk, utt
Bet ja alternatīvs viedoklis vispār netiek piedāvāts, tad lasītājs meklē citus medijus, kas šādus viedokļus piedāvā.
0
Pēterītis 27.08.2013. 10.39
– to west
Prostitūcija, tajā skaitā politiskā, vienmēr bijusi un būs. Jautājums tikai, kādu daļu tā sastāda ekonomikā.
0
oktaavs 27.08.2013. 10.49
aldis
Domāju, ka abas ir cieši saistītas. Jo lielāka summa un vairāk nuļļu – jo ciešāk.
8
+1
-4
Atbildēt
+5
-7
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@garausiitis > oktaavs 28.08.2013. 00.44
lno – re cik skaisti un vienkārši :)
Ko esmu teicis pie tā arī pieturos :)
Nopietnas alternatīvas reģionā krievu gāzei nav :) avārijas alternatīvas protams ir :)
Par dzelzceļu – nu tranzīta apjomi rāda , ka austrumu virziens ienes galveno masu :) Rietumu virziens ir stratēģisks … no austrumiem Latvijai ir ap 60 mio. tonnu gadā , iedod rietumu virziena ciparu …
Par LM – un nav akcionāru kašķis? Ķīlas vērtība tieši saistīta ar uzņēmuma darbošanos …
0
garausiitis > oktaavs 27.08.2013. 19.48
lno – un ko gribēji ar to pateikt raksta sakarā ? Par investīciju aizsardzību? Par AirBaltic? Par ko ir stāsts ? PAr gāzi? Par ostām? Vai varbūt Ābeli ? :)
0
dro > oktaavs 27.08.2013. 16.06
Klusajam vienmēr ir informācija “no pirmajām rokām”, bet kādēļ viņš mums ziņoja, ka nākošā gada sākumā jau būs jaunie Stadler vilcieni, bet noklusēja: Spāņu uzņēmums «Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles S.A.» (CAF) 3.jūlijā vērsies ar rakstisku paziņojumu pie premjera Valda Dombrovska (V) par investīciju strīdu saskaņā ar Latvijas un Spānijas noslēgtajiem ieguldījumu savstarpējās aizsardzības līgumiem, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja advokāts Ivo Klotiņš.
Tāpat paziņojumi ir nosūtīti Valsts prezidentam, ārlietu ministram un satiksmes ministram ar aicinājumu 15 dienu laikā noteikt tikšanās vietu un laiku, lai vienotos par strīda atrisināšanu. Teju divu mēnešu laikā no amatpersonām neesot saņemta nekāda reakcija.
CAF esot gatavs atrisināt strīdu vienošanās ceļā, tomēr saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ja puses šo investīciju strīdu neatrisinās vienošanās ceļā līdz 3.janvārim, tad CAF esot tiesības iesniegt izskatīt šo strīdu starptautiskā arbitrāžas tiesā.
Klotiņš gan neatklāja, ne cik lielas, ne kurā uzņēmumā CAF investīcijas ir veicis, tomēr uzsvēra, ka CAF cer uz vienošanos. Investīciju apjomus varētu atklāt pēc tikšanās ar amatpersonām. /Leta/
Bez CAF vēl iespējamas nepatikšanas arī ar AirBaltic…
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > oktaavs 27.08.2013. 15.22
klusais. Bet kas stāv aiz klusā? galvenā doma Jo ilgāk jo dārgāk, nav apstrīdama, tādēļ jāmēģina vismaz diskriditēt ideju ar nepareizo vietas izvēli?
0
dro > oktaavs 28.08.2013. 07.49
klusais. Ak tad pieturies pie teiktā? Nu turpini turēties, ja Tev neko nenozīmē fakts, ka valstij jāsedz LM kredīti un zaudējumi. Vari jūsmot par neierobežotajām iespējām Krievijā kā pele par sieru slazdā, ja negribi redzēt, kas notiek ar Ukrainu un Baltkrieviju. Varēsi atkal konstatēt, ka pasaulē viss mainās, tāpat kā Tavi uzskati par SC:)
0
dro > oktaavs 28.08.2013. 00.34
klusais. Viss pirmajā teikumā:) Jā, arī par gāzi esi izteicies – Krievijas gāzei nav alternatīvas. Aizmirsi pieminēt dzelzceļu – tas esot jāmodernizē austrumu virzienā un LM, kura ķīla vērtīgāka par valsts aizdevumu un vispār problēma neesot tik dramatiska – īpašnieki vienkārši šantažējot valsti…:)
0
garausiitis > oktaavs 27.08.2013. 11.04
west – visa pārējā sakarā iesaku padomāt kas par putnu ir pats Ābele :) un kas aiz tā visa stāv :)
0
oktaavs > oktaavs 27.08.2013. 11.43
klusais
Gribētos zināt, kas tas par putnu, un kas aiz tā visa stāv. Ja jau esi izpētījis, tad padalies ar citiem. Neturi informāciju azotē.
0