”Baltijas ceļš” top tiešsaistē

Unikālās akcijas aculieciniekus aicina piedalīties digitālās kartes veidošanā

Eiropas digitālais arhīvs, bibliotēka un muzejs ”Europeana” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), svinot Baltijas ceļa gadadienu, aicina ikvienu dalīties ar atmiņām, fotogrāfijām un citām liecībām, iezīmējot interneta kartē europeana1989.eu vietu, kurā katrs stāvējis unikālās akcijas laikā 1989.gadā.

Gandrīz divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju 1989.gada 23.augustā, sadodoties rokās, izveidoja ķēdi vairāk nekā 600 kilometru garumā. Projekts ”Europeana 1989″ aicina atjaunot Baltijas ceļu tiešsaistē. ”Ja piedalījies Baltijas ceļā, mēs aicinām tevi atzīmēt digitālajā kartē vietu, kur stāvēji 1989.gadā, papildinot to ar aprakstu un fotogrāfijām,” vēsta projekta organizatori.

Viņi cer, ka līdz 25 gadu jubilejai nākamgad augustā Baltijas ceļš tiks atjaunots tiešsaistē visā tā garumā ar dalībnieku stāstiem un foto liecībām. Organizatori aicina ieskenēt vai nofotografēt savu piemiņas lietu, reģistrēties mājaslapā europeana1989.eu, atzīmēt vietu, kur atradies Baltijas ceļa laikā. Pēc fotogrāfijas augšupielādēšanas to var papildināt ar stāstu un citiem attēliem, piemēram, nofotografēt apģērbu, kas tajā dienā bija mugurā.

Baltijas ceļa atceres dienās – 23. un 24. augustā – notikuma liecības var nest uz radoši informatīvo telpu Esplanādē ”Rīga 2014. Akcijā no plkst. 12 līdz 20 eksperti tās palīdzēs digitalizēt, ierakstot arī aculiecinieku atmiņas. Līdzīgā akcijā Viļņā 9. un 10.augustā, Baltijas ceļa atceres dienās, bija ieradušies vairāki simti cilvēku. Kā notikuam zīmes cilvēki bija atnesuši lelli tautas tērpā ar dzintara kaklarotu, radio žurnālista diktofonu, Lietuvas karogu, kas turēts rokās Baltijas ceļā, izgriezumusno laikrakstiem, fotogrāfijas u.c. Līdzīga akcija notiks arī Paņevežā un Tallinā.

LNB speciālo krājumu departamenta direktore Ineta Kivle norāda, ka šis projekts ir nozīmīgs gan digitālās kolekcijas saglabāšanai, gan Latvijas tautas pašapziņas celšanai. ”Tik nozīmīgs notikums kā Baltijas ceļš ir jāarhivē, jāpadara pieejams plašam lokam, tai skaitā ārvalstu sabiedrībai,” pārliecināta Kivle. Viņa skaidro – projekts ir unikāls ar to, ka ikviens var piedalīties un būt līdzatbildīgs vēstures veidošanā.

Projekta ”Europeana 1989″ Latvijas vēstniece ir politiķe Sarmīte Ēlerte, kura uzsver – šis projekts ir veids, kā Baltijas atmiņas iekļaut Eiropas kopējā atmiņā, jo līdz šim Eiropai Baltija ir ”balts plankums”, kuru tagad ir iespēja aizpildīt.

Baltijas ceļš 2014. gadā svinēs 25.gadadienu, tai pašā laikā pasaulē svinēs 25.gadadienu, kopš tika sagrauti mūri un robežas. ”Europeana 1989″ pārstāvis Frenks Drauške informē, ka kopumā projektā piedalās septiņas valstis. Tas norit arī Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Polijā, kur iedzīvotāji arī ir aicināti ievietot liecības par notikumiem, kas viņus skāra 1989.gadā. Piemēram, Čehijā tad norisinājās Samta revolūcija, min Drauške. Pats Drauške ir piedalījies Baltijas ceļā Rīgā, viņš mājaslapā ievietojis fotogrāfiju no miermīlīgās akcijas.

”Europeana 1989″ ir daļa no Eiropas digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva „Europeana”. Projekts dod iespēju ikvienam iepazīties ar kultūras vēsturi un piedalīties tās veidošanā. ”Europeana” ir īstenojusi arī projektu „Europeana 1914-1918″, kurā cilvēki aicināti iesniegt savas liecības tiešsaistē par Pirmo pasaules karu. Tas turpinās joprojām.

Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs 1989. gada 23. augustā, kurā apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, veidoja vairāk nekā 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī akcija tika rīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939.gada 23.augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. Baltijas ceļš ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.