Eksperts: nodokļi jāpārliek no darbaspēka uz citām jomām

Latvijā no ekonomikas nodokļos iekasē vien 27% iekšzemes kopprodukta

Latvijas nodokļu sistēmas īpatnība ir tāda, ka ir augsts nodokļu slogs uz darbaspēku, īpaši uz iedzīvotājiem, kam ir zemi vai vidēji ienākumi, bet pārējā ekonomika aplikta ar nodokļiem diezgan viegli, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 secināja ”Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Nodokļu slogs uz algas ienākumiem Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā, bet kopumā valsts nevar tērēt tik daudz kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, jo kopējais nodokļu apjoms, cik valsts iekasē no ekonomikas, Latvijā ir 2. vai 3. zemākais ES, aizrāda ekonomists. Latvijā nodokļos iekasē 27% iekšzemes kopprodukta (IKP), ES vidēji – 38% IKP. ”Ja mēs gribam tērēt tikpat daudz, tad nodokļi arī jāmaksā tikpat daudz,” saka Kazāks.

Diskusijā, kā mazināt nodokļus, skatāmies tikai vienu likmi, bet nevis meklējam, kā pārdalīt to uz citiem nodokļiem, komentējot vakar publiskotos Finanšu ministrijas ierosinājumus darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai, pauda eksperts. Viņš iesaka celt nekustamā īpašuma nodokli, jo ”algu var noslēpt, nekustamo īpašumu – nevar”.

”Ar nekustamā īpašuma nodokli mēs trāpām pa ēnu ekonomiku. Ja kaimiņš maksā tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet jūs – arī algas nodokli, viņš dzīvo uz jūsu rēķina,” skaidro Kazāks. Patēriņa nodokli ekonomists neuzskata par pirmo palielināmo, ja samazina darbaspēka nodokļus. ”Godīgam nodokļu maksātājam ir vienalga, vai nodokļus paņem no algas vai no nekustamā īpašuma,” saka ekonomists, gan piekrītot, ka nekustamā īpašuma aplikšanu ar lielākiem nodokļiem varētu kavēt politiķi, kuriem pašiem pieder daudz īpašumu.

Kā vēl vienu pietiekami neapliktu ienākumu daļu Kazāks nosauc kapitāla nodokli un dividendes, kas ir galvenais ienākumu avots daudziem ļoti turīgiem cilvēkiem. Jāatgādina, ka diskusija par šo ienākumu, kā arī progresīvā nodokļa ieviešanu, vairāk iekasējot no patiesi lielu algu saņēmējiem, Latvijā ik pa laikam uzvirmo vairākus gadus.

Kazāks secina, ka kopumā ekonomika uzlabojas, jo iedzīvotāji tērē vairāk, nodokļu ieņēmumi lielajās pilsētās aug – Rīgā par 3-4%, Liepājā, Jelgavā – nedaudz mazāk. ”Jā, ekonomika aug, bet tas nenozīmē, ka visiem kļūst labāk,” skaidro ekonomists, ”lielāki ieguvēji vispirms ir darba devēji, bet darba ņēmējiem tas notiek lēnāk. Tā ir parasti – vispirms, izejot no krīzes, aug uzņēmumu ienākumi, peļņa, pēc tam darba devējs skatās, kā palielināt algas darba ņēmējiem.”