Mēs neesam tas, ko pērkam, bet tas, ko ēdam

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2013.gada jūnijā

Jūnijs nāca ar ļoti tīkamiem laika apstākļiem, patērētāju noskaņojuma indeksi virzījušies drīzāk uz augšu, tāpēc šajā laikā ticams šķita mazumtirdzniecības pieaugums, bet tā vietā bijis neliels kritums.

Apgrozījums salīdzinājumā ar maiju ir samazinājies par 0,8%. Jāsaka gan, ka dziļas kosmiskas likumsakarības mēneša statistikas datos meklēt nevajadzētu. No lielajām preču kategorijām ar spēcīgu izaugsmi joprojām izceļas mājsaimniecības elektropreces (+23,9% pret pērno jūniju), kā arī mēbeles un tām radniecīgas preces (+35,2%), arī sporta preces (+35,7).

Taču kopumā kāpums piebremzējies, tas gada griezumā bija mazākais kopš pērnā gada novembra.

Nav nekādu šaubu par to, kāpēc pārdošanas apjomi vispār kāpj – aug algas! Līdz šim šajā ekonomikas ciklā svarīgākais netiešais algu kāpuma virzītājs – eksporta pieaugums, ir krasi piebremzējies.

Tikmēr vairāki faktori palīdzēja algu kāpumu ne tikai noturēt, bet pat paātrināt. Tai skaitā var minēt uzņēmumu spēju amortizēt ārējos tirgos piedzīvoto sarežģījumu ietekmi, neliekot ciest (daudziem) strādājošajiem, taču cena tam varētu būt nefinanšu uzņēmumu depozītu apmēra samazināšanās par 94 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Tas tā nevar turpināties mūžīgi. Par laimi, situācija eksporta tirgos pamazām stabilizējas, bet rūpniecības noskaņojuma indeksi turpina svārstīties ap aizvadīto pāris gadu, tātad kopumā – straujas izaugsmes perioda vidējiem rādītājiem.

Patēriņu noteikti arī balsta jauno kredītu izsniegšanas kāpums, kas bremzē kopējā portfeļa sarukšanas tempu.

Ar stingru pārliecību var teikt, ka patiesībai neatbilst dzirdētie apgalvojumi, ka izaugsmi patlaban virza galvenokārt ES fondu apgūšana. Fondus apgūst tagad, apguva arī krīzes zemākajā punktā un šīs plūsmas svārstības nav tik lielas, lai izšķirīgi ietekmētu izaugsmes tempu.

Kopumā pirmajā pusgadā tirdzniecības kāpuma temps (6,4% gada griezumā) ir bijis šim brīdim optimāls. Tas ir pietiekami liels, lai stabilizētu ekonomikas izaugsmi brīdī, kad vājinājies eksports, taču arī nav tik liels, lai ekonomika atkal tiktu pakļauta nesabalansētas izaugsmes riskam. Piebildīsim, ka algu fonds šogad aug straujāk nekā mazumtirdzniecības apgrozījums, acīmredzot pakāpeniski par nozīmīgāku prioritāti cilvēkiem kļūst uzkrājumu palielināšana.

Nepārtikas preču tirdzniecība šogad joprojām aug straujāk nekā pārtikas, bet starpība ir daudz mazāka nekā iepriekšējos divos gados. Tātad cilvēki vairs tik ļoti nesteidz pirkt ilglietošanas preces, krīzes laikā „apspiestais” pieprasījums ir lielā mērā apmierināts.

Toties viņi arvien vairāk rīkojas saskaņā ar principu – „tu esi tas, ko tu ēd” un atļaujas pirkt labāku pārtiku. Diez vai esam sākuši ēst vairāk, jo iedzīvotāju skaits diemžēl neaug, bet pārtikas pārdošanas kāpums vērtības izteiksmē liecina par uzsvaru uz kvalitāti.

Šūpojoties eksistenciālu šaubu jūrā, Latvija turpina pa mazam solītim tuvoties nācijas saglabāšanai tik ļoti nepieciešamai materiālai labklājībai.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis