„Dziesmu svētku realitāte“

Mēs dzīvojam starp vairākām pasaulēm

Lielie Dziesmu un deju svētki ir izskanējuši un izdancoti. Kārtējais apliecinājums tam, ka latvieši ir dziedātāju tauta, ir lielais dziedātāju skaits, kas uzkāpa Mežaparka lielajā estrādē dziedāt noslēguma koncertā „Līgo”, bet pirms tam neapmeklēja nevienu mēģinājumu. Kārtīgam latvietim taču nav vajadzīgas kaut kāda iedomīgā un uzbāzīgā diriģenta norādes – viņš iedziedāsies tad, kad vēlas, ne tad, kad iemācījušies cītīgie mēģinājumu apmeklētāji.

Nevaru spriest, vai latvieši līdzīgā veidā ir arī dejotāju tauta, bet šaubos, vai deju lieluzvedumā „Tēvu laipa” uz Daugavas stadiona laukuma būtu pēkšņi ieradušies papildus dejotāji, kuri nebija piedalījušies nevienā mēģinājumā.

Tomēr, pat zinot par šādām un vēl citām problēmām, godīgi jāatzīstas, ka Dziesmu un deju svētki bija ārkārtīgi aizkustinoši. Latviešu tradīcijas, senās un ne tik senās dziesmas nav kaut kāds sastindzis konservatīvisms. Mūsu tautas dziesmas ir sakņotas senā pagātnē, bet ir tikpat derīgas nākotnē.

„Gaismas pils” nav nedz senā tautas dziesma, nedz kāds jauno laiku grāvējs, bet, desmittūkstoš dziedātāju izpildīta, spēj klausītāju pārnest citā pasaulē.

Tā mēs arī dzīvojam starp vairākām pasaulēm. Ir „Dziesmu svētku realitāte” un ir ikdienas realitāte, kur mēs lēnam (vai dažs labs pat ātri) atgriežamies. „Dziesmu svētku realitāte” nāk mums vienmēr līdzi un ir kopjama ar visiem līdzekļiem.

Nedrīkstam atmest ar roku un teikt, ka tur nekā jauna nav. „Dziesmu svētku realitāte” nav primāri forums jauniem darbiem un jaunām idejām. Tas ir process, kurā mēs piedalāmies, lai atgādinātu gan sev, gan citiem tautiešiem, ka esam vienoti un ka spējam panākt to, ko neviens cits nespēj. Ne par velti ir Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā.

Daļa no šī procesa ir apstiprināt veco un daļa ir apstiprināt nākotni. Tāpēc arī šī realitāte ietver sevī gan seno, gan jauno. Bet seno nedrīkst nekad nicināt, jo mēs esam no turienes nākuši, un tas ir mums palīdzējis pārdzīvot tādas lietas, kuras mēdz arī nepārdzīvot.

Mēs esam latvieši un esam ar to lepni. Dziesmu un deju svētki atļāva mums uz mirkli izrauties no ikdienas raizēm, un, tāpat kā īstie Līgo svētki, tie ir mūsu garu stiprinoši un prātu izaicinoši.

Fundamentālam jautājumam jebkuram cilvēkam – „kas mēs esam”, daļu atbildes atrodam Dziesmu un deju svētkos.

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā