IZM piedāvā pāriet uz astoņu klašu pamatskolas izglītību • IR.lv

IZM piedāvā pāriet uz astoņu klašu pamatskolas izglītību

26
Mācību grāmatas pirmklasniekiem. Foto: Lauris Vīksne, F64

Tas tiek darīts, lai jaunieši agrāk iegūtu vidējo izglītību

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Inta Stīpniece, šis ir viens no trīs apspriestajiem priekšlikumiem.

Otrs priekšlikums ir saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.

Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē sāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru ministriju – Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – līdzdalības.

Patlaban IZM neplānojot veikt nekādas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos saistībā ar darba grupā izstrādātajiem iespējamajiem risinājumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu pamatizglītības ieguvi bērns sāk tajā kalendārajā gadā, kad viņam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības mācības var sākt arī vienu gadu agrāk vai vēlāk.

Darba grupa apkopojusi informāciju par esošo situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs, apzinājusi normatīvos aktus, kuros nepieciešama tiesiskā regulējuma pilnveide, un izstrādājusi priekšlikumus par iespējām nodrošināt skolēniem agrāku vidējās izglītības ieguvi.

Darba grupa ir noslēgusi savu darbu, un rezultātu apkopojumu plānots iesniegt Valsts prezidenta kancelejā, lai, kā to paredz Valsts prezidenta izdotais rīkojums, tiktu nodrošināta iespējamo risinājumu apspriešana.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija pārtraukusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA norāda, ka ministrija neieklausās nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu – bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no sešu gadu vecuma, kas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadus vecu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.

 

Komentāri (26)

inta_s 05.07.2013. 11.51

Izskatās pēc tā, ka ir kādi ierēdņi kuriem nav ko darīt, tāpēc, lai attaisnotu savu eksistenci tiem jāizdomā šādas pārmaiņas/stulbības, kas atkal noslogos visas iesaistītās puses.

+4
-1
Atbildēt

1

    janazakovica > inta_s 05.07.2013. 12.05

    tiesi taa darbibas imitacija..lai vispar pamatotu savu esemibu

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kristīne 05.07.2013. 12.19

Kāpēc ne piecu? Vai trīs…

+3
-1
Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva 05.07.2013. 13.25

Tad jau arī par 1 gadu jāsamazina vecumu no kura cilvēki var piedalīties vēlēšanās. 18 gadu vietā jānosaka 17 – ja vidējās izglītības iegūšanai gana gudri, tad gana gudri būs arī vēlēšanām.

+4
-2
Atbildēt

1

    intars_busulis > Vita Vasiļjeva 05.07.2013. 13.41

    18 gadi ir pilngadība nevis tapēc kad smuks cipars, bet tapēc kad 18 gados jaunietis ir atīstījies arī savā psihē un spēj pieņemt objektīvus lēmumus. Tas nenozīmē kad 16-17 gados nav spējīgi lemt, bet 80% ir pierādīts kad 18 gados cilvēka smadzenes ir pilnīgi izveidijušās un tāpēc šis cipar 18 ir pieņemts kā pamatojums kad ir sasniegts pilngadības slieksnis. Tam nav nekāda sakara ar izglītību kā tādu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu