Ekonomists: Krājobligācijas nākotnē var kļūt par balstu krīzē

Piecu gadu laikā valsts cer iegūt 100 – 150 miljonus latu

Valsts ar jūnija vidū pārdošanā laistajām krājobligācijām piecu gadu laikā cer iegūt 100 – 150 miljonus latu, Ir.lv teica Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka. Aptaujātie eksperti uzskata, ka iedzīvotāji obligācijas pirks, patriotisma vadīti, bet nākotnē tās var kļūt par nozīmīgu finanšu avotu.

Piecu gada laikā cer iegūt 150 miljonus

Kopš 19. jūnija interneta vietnē www.krajobligacijas.lv, bet pakāpeniski arī citviet, piemēram, “Latvijas pasta” nodaļās un kredītiestādēs, var iegādāties Latvijas valsts krājobligācijas. Tas valsts vērtspapīru veids, ar ko iedzīvotāji var aizdot naudu valstij, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt ienākumus no procentiem. Minimālā ieguldījuma summa ir 30 latu, maksimālā – 49 000 latu. Obligācijām ir četri dzēšanas termiņi – seši un 12 mēneši, pieci un 10 gadi. Ieguldījumu skaitam nav ierobežojumu.

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka norāda, ka krājobligācijas finanšu tirgū var kļūt par nozīmīgu spēlētāju. To lielākā priekšrocība ir drošais ieguldījuma veids, jo valsts garantē līdzekļu apmaksu pilnā apmērā. Tāpat ienākums no krājobligāciju ieguldījumiem nav aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Jalovecka atzīmē – lai gan vasara ir finanšu tirgus klusākais periods, ieguldītāju aktivitāte divu nedēļu laikā ir apmierinoša. Ir cilvēki, kas iegulda lielākas naudas summas, citi vienkārši pārbauda piedāvāto iespēju. Apkopotā statistika publiski būs pieejama pēc 19. jūlija, kad paies mēnesis kopš krājobligāciju ieviešanas.

Direktore sacīja, ka valsts no krājobligācijām piecu gadu laikā cer iegūt 100 – 150 miljonus latu. Lietuvā šo sistēmu izveidoja 1993.gadā, un tā veiksmīgi darbojās desmit gadus. Tad 2009.gadā obligācijas atsāka pārdot. Patlaban Lietuvas ienākumi no obligācijām sastāda 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir vērā ņemami, teica Jalovecka.

Viņa apliecināja, ka līdz ar eiro ieviešanu ieguldījumi tiks automātiski konvertēti atbilstoši noteiktam valūtas kursam. Par iespējamām izmaiņām procentlikmēs vai ieguldījuma summu izmaiņām tiks domāts rudenī. Informācijas kampaņa par obligācijām turpināsies līdz jūlija beigām, bet plašāka ziņošana varētu notikt septembrī.

Obligācijas – „emocionāls produkts”

„DNB” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka no ieguldītāju viedokļa obligācijas „neko daudz finanšu plūsmā nemainīs”, taču atzina, ka to pirkšanas daudzums ir neprognozējams un atkarīgs no cilvēku uztveres. „Kādam tas šķitīs citādāks un interesantāks, kādu patriotisma arguments uzrunās, ko akcentē arī kampaņas reklāmā. Tas ir tāpat, kā prognozēt, cik tirgū pārdos jaunu saldējumu. Tas ir emocionāls produkts,” saka Strautiņš.

Viņaprāt, obligācijas piedāvā iespējas, kas pēc ienesīguma un riska līmeņa ir stipri līdzīgas, līdz ar to racionāli argumenti abu veidu noguldījumos – ko piedāvā valsts un ko – komercbakas -, ir līdzīgi. „Tas pats cepums, tikai citā iesaiņojumā un krāsā.” Strautiņš norāda, ka abu veidu noguldījumi ir ļoti droši, jo ziemeļvalstu bankām ir lielāks kredītreitings nekā Latvijas valstij.

Ja obligācijas negūs popularitāti, Strautiņš to neuzskatīs par traģēdiju: „Pilnīgi skaidrs – visu, ko nevarēs aizņemties no Latvijas iedzīvotājiem, valsts varēs aizņemties finanšu tirgos. Par to nav ne mazāko šaubu. Procentu likmes būs drusku svārstīgākas, bet tikpat labi tās var būt arī zemākas.”

Valstij būs jācīnās ar vēstures atmiņām

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis obligāciju ieviešanu vērtē kā „ļoti apsveicamu – labāk vēlu nekā nekad”. Viņš vērš uzmanību uz to, ka valstij nāksies nopietnāk iesaistīties, lai pārliecinātu cilvēkus virzīties pāri vēsturiskajām atmiņām, kas saistītas ar naudas reformu un uzkrājumu pazušanu, jo atmiņu iespaidā cilvēki var rīkoties piesardzīgi.

Gašpuitis teica, ka obligācijas var kļūt par nozīmīgu finanšu avotu nākotnē un par vienu no balstiem krīzes apstākļos. Viņš atzīmē, ka Japānā ir viens no zemākajiem ārējiem parādiem tāpēc, ka viņi to paši fiksē ar aizņēmumiem no iekšpuses. Meklējot finanses ārpusē, jāsastopas ar ārējiem faktoriem, ko ietekmē investori un spekulācijas, tāpēc tas rada liekus riskus.

„Tāpēc ir būtiski, ka paši mēģinām to deficītu mainīt. Varbūt vairosies izpratne par budžetu un valsts stabilitāti. Finanšu plūsmu [obligācijas] būtiski neietekmēs, taču tās kļūs kā zināma alternatīva tiem, kas vēlas justies piederīgi valstij,” uzskata Gašpuitis.