Ekonomists: Krājobligācijas nākotnē var kļūt par balstu krīzē

6

Komentāri (6)

Jean 04.07.2013. 12.13

Pirmkārt, tās vispār nav obligācijas, bet noguldījums Valsts Kasē. Obligācijām kā vērtspapīram jābūt pārdodamām, ieķīlājamām, utt.
Kā noguldījums tas varbūt ir nedaudz labāks ienesīguma ziņā par banku piedāvājumu (jo nav nodokļa), drošības ziņā lielai atšķirībai līdz LVL 70000 nevajadzētu būt. Izņemot Nordea, kur ir Somijas depozītu garantija.

0
0
Atbildēt

0

inta_s 03.07.2013. 20.54

Ieguldi 20 000 uz gadu un nopelni 60 latus. Tas nav nopietni.
Bet nu vispār, pēc tam kad Latvijas Republika pret to pilsoņu gribu tiek uzspiesta EURO zonā, mūsu maksātnespējas risks tikai pieaug, uzņemoties saistības glābt visus tos parādniekus kas ir šai zonā. Tā kā – nē, paldies!

+2
-3
Atbildēt

0

AIGA 03.07.2013. 18.37

Nu, ja paskatīsieties banku depozītu piedāvājumu, tad valdības obligācijas ir vairāk nekā jēdzīgs ieguldījums. Turklāt ar mērķi atbalstīt savu valsti!

+2
-1
Atbildēt

0

Inese 03.07.2013. 17.39

*

Valsts meklē muļķus?

– sešu mēnešu krājobligāciju ienesīguma likme noteikta 0,2% apmērā,
– divpadsmit mēnešu krājobligāciju ienesīguma likme būs 0,3%.
– piecu gadu krājobligāciju ienesīguma likme būs 1,6 %
– krājobligācijām ar dzēšanas termiņu desmit gadi – 3,25 %

+3
-3
Atbildēt

2

    Fosterix > Inese 03.07.2013. 18.46

    Neesmu informēts, vai šīs obligācijas varēs iegādāties ārzemnieki. Taču visticamāk, šis ieguldījumu veids mērķēts uz latviešiem. Un līdz ar to, ņemot vērā, ka procenti, kas tiek maksāti par saņemto aizdevumu (valstij), tiks maksāti tās iedzīvotājiem, valsts būtu ieinteresēta, lai procentu likmes nebūtu zemākas par starptautiskajos finanšu tirgos valstij pieejamām procentu likmēm. Un tad vēl jautājums, cik tas lielā mērā nosegtu inflāciju, kā arī atlīdzību par iedzīvotāju gatavību atbalstīt valsti finansiāli, tādā veidā sev atņemot potenciāli apgrozāmos līdzekļus.

    Vēl jo vairāk – procentu likmes varētu būt pat augstākas, jo neiedziļinoties niansēs un izņēmumos, cilvēki lielāko daļu naudu parasti iztērē tajā valstī, kurā dzīvo. Tātad atkal noteiktā veidā atbalsta vietējo ekonomiku.

    Grozies kā gribi, tik pieticīgas likmes nav saprotamas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > Inese 03.07.2013. 19.18

    ….Procentu likme ir fiksēta, balstoties uz valsts vērtspapīru likmēm…

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam