Nāk karstie Jāņi ar dzeršanu, slīkšanu un saules dūrienu

Latvieši kā ziemeļnieki karstumā par maz lieto ūdeni, bet alus nekompensē šķidruma trūkumu

Rakstīt par piedzeršanos Jāņos ir vismaz bezgaumīgi, jo alus dzeršana vasaras saulgriežos nudien ir latvieša dvēselē ieausta kā sudraba dzīpars cauri gadu tūkstošiem.

Pēdējā mēneša statistika ar desmitiem noslīkušo un tikpat daudz sprandu salauzušo latviešus neattur no peldēšanās nepazīstamās vietās, turklāt peldēšanos sākot ar lēcienu no krasta ar galvu pret siekstu. Parasti latvieši šīs abas lietas apvieno – ūdenī lec pēc tam, kad gana daudz dzēruši. Īpaši čakli viņi nāvējošo peldi meklē paģiru dienā. To visu varētu arī nerakstīt, ja Jāņiem šogad daba mums nebūtu sarūpējusi metroloģisku pārsteigumu – karstumu pāri par 30 grādiem.

Uzmanību – kā ziemeļu tauta latvieši karstumā dzer par maz ūdeni!

Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs – 84%, ādā – 80%, smadzenēs – 80%, muskuļos – 75%, kaulos – 20%. Bērnu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un tas viņiem ir proporcionāli vairāk un biežāk jādzer.

15-20 grādu temperatūrā sievietei dienā vajag aptuveni 2300 ml, bet vīrietim – 2800 ml ūdens, bet karstā laikā jādzer vairāk. Ja Jāņos temperatūra būs 35 grādi, tad jādzer attiecīgi 3050 un 4300 ml, bet, ja tajā laikā vēl jāveic fiziska slodze (jāskrien Ventspils pusmaratons vai jākrauj Jāņu ugunskurs no baļķēniem), iespējams, ka vajag pat 5 vai 7 litrus šķidruma.

Tipiskais latvietis nepietiekami dzer, tādēļ ūdeni vienkārši neuzņem atbilstoši organisma nepieciešamībai. Vienkāršākais indikators ir, cik cilvēks izčurā. Ja urīna krāsa tumši dzeltena vai oranža, urīna ir maz, urinācija ir retāka nekā četras reizes dienā – šķidruma dzerts par maz. Jau 1% šķidruma trūksme nosaka slāpes, 2% – apetītes trūkumu un diskomfortu, 4% – sliktu dūšu un darbspēju kritumu, 5% – koncentrēšanās grūtības, 6% – termoregulācijas problēmas, 10% – muskuļu spazmas, delīriju, samaņas traucējumus, bet 11% ir dzīvībai bīstams šķidruma zudums.

Un tagad pats būtiskākais: alus nekompensē šķidruma trūkumu!

Ne alus, ne enerģijas dzēriens, ne šņabis neder rehidratācijai (šķidruma balansa atjaunošanai) karstuma vai lielas slodzes gadījumā. Šie dzērieni šķidrumu ievada šūnā, šūnā ir hiperosmolaritāte, veidojas šūnu tūska, ko vislabāk izjūtam nākamajā rītā kā galvassāpes (smadzeņu šūnu tūsku).

Mūsdienu ražotājs un tirgotājs dažādām metodēm cīnās, lai vidējais patērētājs dzertu saldinātos dzērienus, alu un alkoholu, nevis ūdeni.

Lūdzu, Jāņos dzersim arī ūdeni! Karstumā nevajadzētu lietot cukurotos dzērienus neatkarīgi, vai tie brūni vai caurspīdīgi. Limonāde, kam uzraksts „sports”, nav sporta dzēriens. Sporta dzēriens, ko es iesaku visiem lietot palielinātas slodzes gadījumā, ir precīzi sabalansēts izotonisks monoogļhidrātu un sāls šķīdums, un to tiešām varētu lietot karsta laika un lielas slodzes apvienojumā, bet to var iegādāties sporta veikalos.

Kaut enerģijas dzēriens ir sporta dzēriena brālēns, tas lielākoties karstā laikā slodzes gadījumā nav lietojams, par ko veiksmīgi pārliecinājās kāds pazīstams Rīgas politiķis, kas samaņu zaudēja skrējienā Rīgā, bet pamodās slimnīcā Berlīnē.

Pieņemsim, ka tiešām gaisa temperatūra Jāņos būs tāda, kā to prognozē meteorologi, ka Jāņos nāksies sportot un fiziski strādāt, un alus tiešām Jāņos būs jādzer. Es vēlētos aicināt izvēlēties alus un ūdens proporciju 1:1. Tātad trīs pudeles alus un viena 1,5 litru pudele maz mineralizēta minerālūdens (nu nedzers tas latvietis mazāk par trim alus pudelēm Jāņu vakarā).

Kādu ūdeni izvēlēties?

Sākšu ar to, kādu ūdeni nevajadzētu izvēlēties. Karstā laikā fiziskas slodzes apstākļos nevajadzētu izvēlēties pārāk sāļu ūdeni, tādu kā iemīļoto minerālūdeni “Boržomi”, bet tieši tāpat nebūtu vēlams destilēts vai ļoti nemineralizēts ūdens. Svīstot cilvēks izdala diezgan daudz sāļu.

Vajadzētu atturēties no burbuļūdens vai gāzēta ūdens. Tātad labāk dzert negāzētu, tepat Latvijā no dziļurbuma akām ņemtu ūdeni. Ieskatoties Latvijas diētas ārstu pēdējo gadu ieteikumos, atradu, ka dietologi kā maz mineralizētus ūdeņus ar pietiekamu magnija un kalcija, bet relatīvi maz nātrija sastāva ir atzinuši “Turaidas”, “Siguldas”, “Venden” minerālūdeņus. Es lāga nezinu, kāpēc Latvijā būtu jādzer no citām valstīm importēts ūdens, ja mūsu pašu dziļurbumu ūdens ir izcils.

Jāņos ūdenī peldēsimies tikai skaidrā prātā! Izglāb draugu, neļauj viņam dzērumā peldēties!

Ja CSDD ilgu gadu darbā ir panācis, ka latvietis dzērumā pie stūres sēžas retāk, dzērumā braucot retāk nositas un nosit citus, tad par peldēšanos dzērumā mums savas drošības direkcijas nav. Un visu savu bravūru Jāņa bērni aiznes uz upi, dīķi, ezeru vai jūru. Viņi sāk lēkt no tilta vai krasta ūdenī uz sāpošās vai vēl nesāpošās galvas, kas pārlieku bieži beidzas ar muguras kakla skriemeļu lūzumu un paralīzi. Biežāk jau pēc šāda lūzuma paralīze iestājas uzreiz un brašais ūdenī lēcējs vairs neuzpeld – ne rokas, ne kājas vairs nekustas. Bet dažkārt viņu izvelk, un visu mūžu nākas vadīt, labākajā gadījumā, ratiņos, sliktākajā – tikai speciālā gultā. Pārgalvji, kas no Salu tilta lec ūdenī uz kājām, riskē ar muguras skriemeļu un papēžu kaulu bojājumiem, kas savas sekas parādīs pēc gadiem.

Mēģiniet Jāņos nepārkarst paši un pasargāt no pārkaršanas citus!

Aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri un saulesbrilles. Jāņos būtu vēlams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla. Nevalkājiet sintētisku apģērbu. Šosestdien, svētdien un pirmdien nebūtu vēlams sauļoties no plkst. 11 līdz 15, kad radiācija būs visstiprākā.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents