Kamēr politiķi un augstskolas debatē par studiju kvalitātes uzlabošanu, internetā simtiem sludinājumu piedāvā pirkt vai pārdot diplomdarbus
Efektīvi pret studiju darbu pasūtīšanu varētu cīnīties vienīgi ar pagrīdes metodēm – iefiltrējoties sistēmā un izveidojot māņu piedāvājumu. Līdz šim gan neviens no aptaujātajiem lektoriem ne savā, ne kolēģu praksē neatceras gadījumu, kad students būtu pieķerts akadēmiskā darba pasūtīšanā par maksu. Tā žurnālam „Ir” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes sociālās antropoloģijas maģistra programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks.
No visiem studentu darbu plaģiātisma paveidiem darbu pasūtīšana ir visgrūtāk atpazīstama. «Ja kāds ir nopircis individuāli izveidotu darbu, kuru kāds rakstījis speciāli šai vajadzībai, tad pierādīt to ir faktiski neiespējami,» atzīst Sedlenieks.
Kamēr politiķi un augstskolas debatē par studiju kvalitātes uzlabošanu, internetā simtiem sludinājumu piedāvā pirkt vai pārdot diplomdarbus. Žurnālā „Ir” aprakstīts viens šāds eksperiments, kurā žurnālisti centās nopirkt kursa darbu, ievietojot sludinājumu portālā „SS.lv”.
Sazinoties ar vienu no darbu pārdevējiem, darba potenciālā pārdevēja pat pārvaicājusi: «Kurai universitātei?» un tad atteikusi: «Diemžēl Latvijas Universitātei es nerakstu. Tāpēc, ka es pati tur piestrādāju.»
Citi rakstītāji eksperimenta laikā bijuši atsaucīgāki un deviņu lappušu referātu „Dzimumu stereotipi reklāmās” solījuši uzrakstīt trīs dienās par 20 latiem. Kursa darbs ekonomikā vasaras sesijas karstumā dabūjams par 75 latiem. Bakalaura darbs maksā 100-250 latu, jārēķinās ar 2-4 nedēļām.
Nevienam nav priekšstata, kādā apjomā studenti piekopj šo praksi, atzīst Latvijas Universitātes ētikas komisijas pārstāve Indra Dedze. Augstskolas apzinoties, ka problēma eksistē, taču cīnīties ar šo rafinētāko plaģiāta paveidu ir grūti.
Kā un vai augstskolas cīnās pret studentu plaģiātismu, lasiet žurnālā „Ir” rakstā „Astoņnieks par 40 latiem“.
Komentāri (43)
silvija_vitina 20.06.2013. 08.18
Es jau reiz minēju, ka savu diplomu nopirku par 4500 latiem. Tieši tā es to uztveru. Jo 5 gadus mana augstskola ar izglītības pakalpojuma sniegšanu saprata tikai studiju maksas iekasēšanu. Tā kā studēju nozarē, kurā faktiski arī strādāju un “drēbi” zināju visai labi, uzskatu, ka īstie “haļavščiki” bija pasniedzēji. Ne visi. Bet bija.
Visa šajā rakstā minētā problēma ir tiešas sekas tieši izglītības kvalitātes trūkumam! Personīgi es brīnos, kā a/skolas pasniedzējs var pateikt, ka pasūtījuma darbus ir grūti “pieķert”! No vienas puses, darbu diez vai pirks centīgs students, kas visus gadus ir rūpīgi apmeklējis lekcijas, pildījis ikdienas uzdevumus un kuru interesē(!) izvēlētā profesija. No otras puses, es nespēju iedomāties, ka pasniedzējs studiju perioda garumā nebūtu iepazinis savu studentu un nemācētu atpazīt studenta “rokrakstu” un arī, ko kurš spēj. Un galu galā, diplomdarba rakstīšana ir process, nevis tikai tēmas saskaņošana un darba aizstāvēšana. Šajā procesā notiek pastāvīga komunikācija ar darba vadītāju, un ja vadītājam tikai tiek nodots gatavais darbs, tad kaut kas nav kārtībā ar darba vadītāja, proti, augstskolas attieksmi pret mācību procesu.
es par savām studijām maksāju. Un nespēju iedomāties, ka varētu vēl maksāt par diplomdarbu, kuram faktiski ir jābūt apliecinājumam, ka a/skolā esmu KAUT KO IEMĀCĪJUSIES. Ja students nejūtas drošs, ka spēj uzrakstīt diplomdarbu – tā ir a/skolas vaina. Ja students 5 gadus ir tikai atsēdējis un diplomdarba rakstīšanu uzskata tikai par formalitāti papīra saņemšanai – arī tā ir skolas vaina. Šāds students bija jāatsijā jau mācību procesa laikā. It īpaši, ja tāds pseidostudents ir mācījies par budžeta naudu! Un arī tad, ja par to ir maksājis. Augstskola nedrīkst turēt pseidostudentu tikai tāpēc, ka viņš ir “maksātspējīgs”. Ar sūdainu koku tādus!
0
pwc_riga 20.06.2013. 07.52
Nepiekrītu, pasniedzēji vienkārši ir slinki – ja darbu kārtīgi izlasa un aizstāvēšanā uzdod attiecīgus jautājumus, nav nemaz tik grūti secināt, vai cilvēks pats ir rakstījis. Ja lasa pa virsu un neiedziļinās, tad, protams, var sūdzēties, ka ir nevar noteikt. Tāda nu mums ir tā studiju kvalitāte.
7
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 10.21
jā bet tad jautājums, vai tādus darbus vajag laist cauri? Darba vadītājam jau arī ir jāorientējas, lai viņš var līdzdarboties un aizstāvēt…
0
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 12.01
piekrītu. Tāpēc tomēr laikam ir tā, ka ir jāmaina.
Es savu izglītību ieguvu godīgi, visus savus darbus rakstīju pats, bet zinu, ka manu bakalaura darbu neizlasīja. Un man ir ļoti smagi, kad kāds no maniem kolēģiem pasaka, ka viņam izglītība jau ir vajadzīga tikai papīra dēļ… Un saņem šo diplomu, pat īsti nevarot izpildīt nevienu prasību. Tāda, no naudas atkarīga sistēma ir jāmaina, ja mēs gribama kvalitāti. Jāspiež uz kvalitāti. Tā, lai pasniedzējs nebūtu ieinteresēts vienkārši laist cauri…
0
aivarstraidass > pwc_riga 20.06.2013. 11.46
>>> Miks: jā bet tad jautājums, vai tādus darbus vajag laist cauri? Darba vadītājam jau arī ir jāorientējas, lai viņš var līdzdarboties un aizstāvēt…
=======
Iespējams, ka tas ir jautājums par augstskolas finansējumu. Studenti IR jālaiž cauri – jāļauj viņiem sekmīgi beigt augstskolu, ja vien nav noticis kaut kas skandalozs. Par studiju virzienu finansēšanas principiem nezinu, bet aizstāvēšanas komisijās noskaņojums parasti ir: visas šaubas iztulkot par labu studentam.
Un darba vadītājs nepavisam nav ieinteresēts vadāmo iegāzt. Zināmā mērā tā ir reputācijas lieta kolēģu acīs, jo vadītājam pieklātos uzraudzīt un kaut kā taktiski nepieļaut galīgi negatavu vai blēdīgi sagatavotu darbu parādīšanos. Turklāt par katra bakalaura vai maģistra darba vadīšanu saņem zināmu naudas summu (LU stundu pasniedzējiem šī maksa ir kaut kur 100-200 LVL intervālā, savukārt štata pasniedzēji var ierakstīt savā slodzes lapā diezgan daudzas akadēmiskās stundas, kuru apmaksas likme ir atkarīga no pasniedzēja zinātniskā grāda un amata). Ja vadītājam būs slikta reputācija, tad nākamgad neviens pie viņa negribēs aizstāvēies.
T.i. bakalaura un maģistra darbi ir darba vadītājiem dota iespēja nedaudz piepelnīties. Daudzos gadījumos šī nauda nemaz nenāk viegli… Ir studenti, kuriem viss iet grūti, viņiem vajadzīga nemitīga pasniedzēja palīdzība. Ir tādi, kurus var iesaistīt kādā pasniedzēja pētījumā – un izdarīt kaut ko tādu, ko bez attiecīgā studenta nevarētu. Bet ir arī tādi, kuri darbu kaut kā “uzražo paši” un pasniedzējam atliek tikai saņemt naudu par vadīšanu.
0
ineta_rr > pwc_riga 20.06.2013. 16.46
Kā reiz savām vajadzībām „izurbu“ trīs akadēmiskos darbus katru pārdesmit lappušu biezumā, prasīja ap 1-1,5 stundām, un nebija rindkopas, kurai nepārlaidu pāri acis, nebija grafika, nebija attēla, kuru neapskatīju. Anotācijas izlasīju no A-Z angliski, un vāciskajām pārbaudīju uz Google Translate izmantošanu (pagaidām visas vāciskās anotācijas bijušas mašīntulkojums no angļu uz vācu). Secinājumi – dievs dod neviens ārzemju eksperts tos universitātes bibliotēkas „labāko darbu arhīva“ pārstāvjus nekad neredzēs. Nav jau tā, ka nebūtu darbi, kuru autori to dēļ ir varējuši studēt labākajās ASV augstākās izglītības iestādēs. Ir pat vidusskolēnu ZPD, kas man šķiet iespaidīgi, taču vidējais ar labu atzīmi aizstāvētais augstākās izglītības darbs Latvijā ir tik drausmīgs, ka nav šaubu, ka tos pieņēma vai nu idioti /copyright R. Ķīlis, 2013/, vai arī tie tika pieņemti formāli, pat virspusēji neizpētot, jo anotācijas vien ir valodniecības pērļu pielādētas.
Reāli augstskolas gatavo birokrātus, jo galvenais ir formāli visu izdarīt, bet pasaules klases cilvēki var izglītot paši sevi, un tad ar īstu bakalaura vai maģistra darbu padusē tīties prom uz turieni, kur viņiem ir iespējams attīstīties tālāk. Un ar darbu nevis diplomu padusē, jo vairumam Latvijas augstskolu reputācija ir nekāda, un tikpat labi to diplomu varētu izsniegt kolhoza priekšsēdētājs.
0
aivarstraidass > pwc_riga 20.06.2013. 10.16
Ne visi komisijā sēdošie pasniedzēji labi orientējas tēmā; nereti tikai vadītājs labi saprot darba saturu – un arī ne vienmēr. Ja darbam nav apakšā vispusīgs pētījums, bet tikai tāda paspēlēšanās plus svešu avotu citēšana, tad iespējas uzdot saturīgus jautājumus ir diezgan ierobežotas.
Turklāt ļoti atšķiras kvalitāte un ieguldītais darbs. Tie darbi, kuri saņem visaugstākos vērtējumus, noteikti nav plaģiāti – jo students, teiksim, 1-2 gadus pirms tam ir strādājis attiecīgā projektā (ja runā par datorikas diplomdarbiem), ir acīmredzami liels darbs ieguldīts, students visu zina un spēj paskaidrot. Bet ir vesels bars darbu, kurus komisija laiž cauri, teiksim, ar atzīmi “seši” – ar pašķidru saturu un secinājumiem, bet formālajām prasībām it kā atbilst. Un tur var tikai minēt, vai students to pats ir darījis, vai arī viņam palīdzējis konsultants vai vecmāmiņa vai studiju biedrs.
0
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 09.27
Nu ja pasniedzējam ir paredzēts slodzes ietvaros izlasīt tik darbus, tad tik arī jāizlasa. Jā strādā 3 pilnas slodzes un vēl haltūrē, tad jau laika nepietiek tiešajiem pienākumiem.
Bet pilnīgi piekrītu, ka nav jāmērī kvantitātē, bet kvalitātē, bet diemžēl jau mums daudzi nevēlas iedziļināties un mainīts sistēmu, jo vieglāk taču ir tad, ka “uz papīra” viss ir labi… a kvalitāte zem katras kritikas.
0
lebronj2356 > pwc_riga 20.06.2013. 09.20
Tu zini cik pasniedzējiem tie darbi ir jāizlasa ? :) vai tikai tā filozofiskas apceres….
Varbūt vajag sākt domāt par to, lai bakalaura un maģistra darbus padarītu formālākus, koncentrētākus nevis prasītu 80-100 lapas par tēmu, liekot rakstītājiem kļūt par grafomāniem – un tas tiešām ne katram padodas un ne katram ir laiks tā rakstīšanai, ņemot vērā cik eleganti pirms pāris gadiem likvidēja apmaksātus mācību atvaļinājumus ! Tādu palagus, kā raksta Latvijā nav nācies redzēt citur – darbi ir kodolīgi un par tēmu, tikai. bet ļoti retas ir tēmas, kur var sagrūst iekšā 100 lpp. teksta !!!
0
aivarstraidass 20.06.2013. 09.56
Ir divas problēmas:
(1) Bakalaura un maģistra darbiem prasības ir pārāk formālas. Ir minēts, cik un kādām atsaucēm jābūt, noformējumam, ievadam, secinājumiem… Bet šiem darbiem bieži nav apakšā nekā taustāma – socioloģiska pētījuma ar anketēšanu, izstrādāta IT projekta, pierādītu matemātikas teorēmu, eksperimentāli iegūtu datu, antropoloģisku novērojumu utml. Liela daļa aizstāvēšanai nodoto darbu (arī godīgie) ir kompilācijas – students izanalizē literatūras avotus, kaut ko apkopo, noformē pēc zināma standarta, pareizi atsaucas uz citētajiem materiāliem. Cilvēkus māca nevis radīt ko jaunu, bet no jauna iepakot jau esošo. Skaidrs, ka to var lēti nopirkt un “kompilācijas autorību” (ja par tādu vispār var runāt) ir viegli noslēpt. Diplomdarbos var būt prasība arī par oriģinālo saturu – bet reizēm tie pētījumi ir tik smieklīgi, ka to rezultātus viegli safabricēt.
(2) Studenta gatavību veikt attiecīgo pētījumu darba rakstīšanas gaitā neviens neuzrauga. (Dažās ārzemju universitātēs pirms doktora grāda piešķiršanas ir t.s. “priekšaizstāvēšana” – “preliminary defence”, kuras laikā students iepazīstina nelielu pasniedzēju komisiju ar pētāmo literatūru, atbild uz jautājumiem, izstāsta kādā virzienā un ko gribēs vēl pētīt; mērķis ir pārliecināt komisiju, ka viņa rīcībā ir pētījuma veikšanai nepieciešamās priekšzināšanas un rīki.) Un, protams, arī pati aizstāvēšana Latvijas augstskolās ir formāla – jo tā kā pats darbs ir pa lielākai daļai kompilācija, tad arī grūti uzdot saturīgus jautājumus, kas atklātu, vai students pats ir pētījis to, kas tur ir aprakstīts.
Ir divas iespējamās izejas: Vai nu izglītības prasības kļūst krietni pamatīgākas (vairāk oriģinālu pētījumu, mazāk kompilāciju, rūpīgāka aizstāvēšana); vai arī pret plaģiātiem cīnīsimies ar softu. Mūsdienās ir zināmi algoritmi (N-grams, SVM – Support Vector Machine, u.c.), kas spēj noteikt, vai attiecīgos divus garos teksta gabalus ir rakstījis tas pats cilvēks, vai tomēr divi dažādi cilvēki. Faktiski varētu salīdzināt diplomdarba valodas stilu ar studenta agrāk iesniegto darbu stilu (ieskaitot klasē uzrakstītus kontroldarbus un esejas, kuru autorība ir zināma) – un to varētu izdarīt teksta apstrādes algoritms.
3
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@lebronj2356 > aivarstraidass 20.06.2013. 10.13
Prasības bakalaura un maģistra darbiem pie mums jau tāpat ir visai stingras, turklāt jāņem vērā, ka nekādas novitātes izstrādāt šajos darbs NAV paredzēts – tam ir domāta doktorantūra ar visām no tā izrietošajām sekām ! Softus cik noprotu lieto jau sen – tieši tāpēc ir jānodod darba disks, tikai neviens softs(nu vismaz ne tādi ko zinu) nepateiks, ka darbu tavā vietā rakstīja cits, ja tas protams būs +/- kvalitatīvi izdarīts ! Te būtu vairāk darba vadītāja iesaistei darbā – jo tas arī viņam jādara, izstrādes procesā jau ļoti daudz var konstatēt.
0
lindapastare > aivarstraidass 20.06.2013. 10.03
Teksta analīze īsti nestrādās, jo to pašu formālo prasību dēļ teksta struktūra var ievērojami atšķirties arī ja students pats raksta – mēģinot “izstiept” domu un teikumus.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 20.06.2013. 10.32
>>> yopcix: Teksta analīze īsti nestrādās, jo to pašu formālo prasību dēļ teksta struktūra var ievērojami atšķirties arī ja students pats raksta – mēģinot “izstiept” domu un teikumus.
======
Piekrītu, ka var būt praktiskas grūtības – arī tādēļ, ka grūti atšķirt oriģināla teksta gabalus no tādiem, ko students ir burtiski norakstījis no cita avota, vai vēl biežāk – norakstījis, bet nedaudz pārveidojis.
Tomēr, domāju, ka ar teksta analīzi varētu atrast biežākos diplomdarbu pārdevējus – viņu “autoru profilus”. Teiksim, parādīt, ka psiholoģijas pasniedzēja LU (persona, kas minēta rakstā) ir tā pati autore, kas sarakstījusi citā augstskolā n-tos pirktos diplomdarbus. Varētu bišķi patramdīt pašus pārdevējus. Jo pieredzējis rakstītājs nekādu “domu nestiepj”. Viņam ir savs valodas stils, kas ir diezgan stabils – un atkārtojas no darba uz darbu.
0