Deputāti pieņem likuma grozījumus, kas līdz 2017.gadam noslēgs pāreju uz “tīro instanču” tiesām
No šā gada 1.septembra tiesām visi atklātās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā. To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Tie paredz arī līdz 2017.gadam pilnībā noslēgt pāreju uz “tīro instanču” tiesām.
Tas nozīmē, ka palielināsies tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildība, tiks paaugstināts tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums līdz 70 gadiem, bet uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem tiks piedāvāts cits darbs vai maksāta minimālā alga, ziņo LETA.
“Šis ir būtisks solis, lai uzlabotu tiesu darba caurskatāmību un efektivitāti. Grozījumi, kas sagatavoti Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā ciešā sadarbībā ar ekspertiem un Tieslietu padomi, ir likumdevēja atbilde uz ilgajiem tiesu procesiem un sabiedrības zemajai uzticībai tiesu varai. Ceram, ka lielāka atklātība tiesu darbā un plašākas iespējas efektīvi organizēt lietu izskatīšanu motivēs tiesnešus celt tiesu varas prestižu,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) ir gandarīts par gūto atbalstu Saeimā pēc garā likuma grozījumu apspriešanas procesa, TM stingri aizstāvot savus ieteikumus. “Šodien pieņemtais likums ir tikai viena daļa no tuvākajā laikā iecerētajām pārmaiņām mūsu valsts tieslietu jomā. Šīs jaunās tiesību normas ļaus pilnveidot tiesu pārvaldības labo praksi,” izteicās ministrs.
Viņš norādīja, ka galvenokārt ir domāts par tiesu un tiesnešu darba mūsdienīgu un atbildīgu organizāciju, ieskaitot lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību, kas ļaus sabiedrībai mainīt domas par Latvijas tiesām un cels to prestižu.
Likums nosaka tiesām pienākumu no šā gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Tāpat tiks publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Čepāne norāda, ka šis solis ir ļoti gaidīts juristu, augstskolu pasniedzēju un arī studentu vidū, tas veicinās vienotas tiesu prakses izveidi, kā arī motivēs tiesnešus rūpēties par spriedumu kvalitāti. Lai arī patlaban tiesas spriedumi ir vispārpieejama informācija, internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas tiesas iniciatīvas.
Izmaiņas likumā iezīmē arī pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu “tīrajās” tiesu instancēs. Saskaņā ar šo principu visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā – attiecīgā Augstākās tiesas (AT) Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā – AT Senāts.
Likums mainīs arī AT struktūru un kompetenci. Līdz 2017.gadam plānots likvidēt AT Krimināllietu tiesu palātu un Civillietu tiesu palātu, savukārt Senāta vietā lietas kā kasācijas instance turpinās skatīt AT trīs nozaru departamenti, kas iztiesās attiecīgi krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas.
Ņemot vērā lietu uzkrājumu AT, pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu “tīrajās” tiesu instancēs krimināllietās plānots īstenot līdz 2014.gada beigām, bet civillietās – 2016.gada beigām, līdz tiks izskatītas visas līdzšinējā kārtībā sāktās lietas. Uzkrāto lietu izskatīšanai otrajā instancē AT uz noteiktu laiku tiek saglabātas arī Civillietu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
Likumā paplašinātas rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja funkcijas un pilnvaras, piemēram, nosakot, ka tiesas priekšsēdētājs organizē tiesas darbu, veicina vienotu tiesu praksi, nodrošina tiesas darba atklātumu, uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un veicina profesionālās ētikas ievērošanu.
Likums tiesas priekšsēdētāju pilnvaros uzdot tiesnesim noteiktus termiņus procesuālo darbību veikšanai vai pārdalīt lietas starp tiesnešiem gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās darbības, lai izskatītu lietu saprātīgo termiņos.
Normatīvā akta redakcija visiem tiesnešiem nosaka vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot AT tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam – 70 gadiem. Vienlaikus Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā par diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs nebūs iespējas tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas.
Ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai arī viņš ieguvis kriminālprocesā procesuālo statusu “persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību” un viņš atstādināts no amata, ar viņa piekrišanu tiesnesi var norīkot darbā citā amatā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, izmaksājot noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt, viņam atstādināšanas laikā izmaksās minimālo mēnešalgu. Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots, viņam atgriezīs neizmaksāto algu un piemaksas par visu atstādināšanas laiku.
Komentāri (35)