Šahists Kasparovs baidās atgriezties Krievijā

Ceturtdien Maskavā sākas Bolotnajas laukuma nemieros vainoto tiesa

Bijušais pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs atstājis Krieviju, baidoties, ka pret viņu varētu tikt sākta izmeklēšana pret opozīciju vērstās kampaņas ietvaros, ziņo LETA/AFP. Savukārt ceturtdien Krievijā tiesas priekšā stāsies 12 cilvēki, kuriem izvirzītas apsūdzības par līdzdalību 2012.gada 6.maija vardarbīgajos protestos Maskavas Bolotnajas laukumā.

“Es turpināju ceļot turp un atpakaļ līdz februāra beigām, kad kļuva skaidrs, ka es varu kļūt par daļu no sāktās izmeklēšanas par politisko protestētāju aktivitātēm,” trešdien Ženēvā paziņoja Kasparovs. “Pašreiz es stipri bažījos, ka, atgriežoties Maskavā, es vairs nevarēšu aizceļot,” viņš piebilda, norādot, ka šobrīd viņš Krievijā neatgriezīsies.

Šaha lielmeistars pēdējos gados kļuvis par aktīvu Krievijas opozīcijas dalībnieku un piedalījies vairākos opozīcijas rīkotajos protestos pret prezidentu Vladimiru Putinu.Preses konference, kurā izskanēja Kasparova paziņojums, bija veltīta tam, ka ievērojamais šahists saņēma Morisa Abrama balvu cilvēktiesību organizācijas “UN Watch” 20.gadadienas svinībās.

“UN Watch” Kasparovu nolēma apbalvot “par viņa ilglaicīgo un nevardarbīgo cīņu par fundamentālām cilvēktiesībām Krievijā”. Organizācijas direktors Hillers Noiers norādīja, ka Kasparovs ir ne tikai viens no gudrākajiem cilvēkiem pasaulē, bet arī ļoti drosmīgs.

Ceturtdien Krievijā tiesas priekšā stāsies arī 12 cilvēki, kuriem izvirzītas apsūdzības par līdzdalību 2012.gada 6.maija vardarbīgajos protestos Maskavas Bolotnajas laukumā.

2012.gada 6.maijā – dienu pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā – Maskavā notika tā dēvētais Miljonu maršs, kura laikā policija nobloķēja gājiena ceļu un izprovocēja sadursmes, līdz ar to vairāk nekā 400 demonstrantu tika arestēti.

Lai gan jautājums, kura puse pirmā ķērās pie agresijas, joprojām ir strīdīgs, sadursmēs tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku un likumsargi lika lietā brutālu spēku un piparu gāzi.

Izmeklētāji uzskata, ka tie bija iepriekš izplānoti masu nemieri, kuru mērķis bija izraisīt nekārtības visā valstī. Taču aprīlī publiskotajā Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizāciju ziņojumā secināts, ka sadursmju izprovocēšanā vainojamas varasiestādes.

Kopumā šajā lietā apsūdzēti 27 cilvēki. Divi atzinuši savu vainu, un viņiem piespriests četrarpus un divarpus gadu cietumsods. Vairums pārējo apsūdzēto jau teju gadu tiek turēti pirmstiesas apcietinājumā.