Es naktī mierīgi guļu

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs intervijā par sporta un azartspēlēm, attīstības plāniem un to, kāpēc Latvijā pietrūkst Šlesera

Kādēļ jūs saspringtajā priekšvēlēšanu periodā, kad partijas cīnās par jēkabpiliešu balsīm, izvēlējāties dot priekšroku hokejam, braukt uz pasaules čempionātu?

Es neredzu tādu izteikti spilgtu cīņu par vēlētāju balsīm Jēkabpilī.

Kā tā?

Pie mums pašlaik viss klusi, mierīgi notiek. Nekādas savstarpējās cīņas nav un viena otra slavināšana, nomelnošana [nav]. Visus šos gadus, kopš te strādāju, esmu kopš 1997.gada bijis pasaules čempionātā un mani vēlētāji to zina. Tas ir vienīgais atvaļinājums, kuru es izmantoju. Vai tās ir divas nedēļas vai desmit dienas – atkarīgs no tā, kurā brīdī šīs vēlēšanas iekrīt. Es domāju, ka neko nezaudēšu, jo vēlētājs pa šiem gadiem ir man uzticējies, viņš uzticēsies arī tālāk.

Vai jūs neizjūtat konkurenci?

Nē, es jūtu. Konkurence ir un tas ir ļoti normāli. Ir jābūt šai konkurencei, bet es domāju – nekādu īpašu plusu savam vēlētājam es nepienesīšu, ja būšu šeit uz vietas, sēdēšu kā ķipis un kaut ko staigāšu, kaut ko runāšu, kaut ko darīšu. Lai vēlētājs spriež par tiem darbiem, kas tagad ir izdarīti, lai spriež par to programmu, ko mēs prezentējam. Nebūs nekas tāds, kas var atnest lielu, lielu mīnus zīmi uz vēlēšanām.

Runājot par padarītajiem darbiem, ar ko jūs varat lepoties?

Es negribu visus sasniegumus, kas pēdējos gados ar pilsētu notikuši, pozicionēt tikai ar savu klātbūtni vai līdzdalību. Tas ir visas komandas darbs, visa deputātu sasaukuma darbs. Mēs esam strādājuši ļoti racionāli, ļoti izsvērti, gan pie pilsētas attīstības plāna, gan piesaistot Eiropas fondus. Viss tas bijis atklāti, demokrātiski. Protams, izejot no uzstādījumiem, kādiem mērķiem mums šīs Eiropas naudas tiek atvēlētas.

Ar ko es varētu lepoties – ar to, ka pēdējos gados kopīgiem spēkiem mēs esam ļoti daudz sakārtojuši pilsētas infrastruktūru un bērnudārzus. Esam viena no retajām pašvaldībām, kur bērnudārzu rindu nav un šī problēma mums ir divi vai trīs gadi aiz muguras. Kādreiz bija. Mēs varam lepoties arī ar lielajām maģistrālajām ielām, ar milzīgiem kilometriem ūdensvados, siltumapgādē – caurules nomainītas, sakārtota ražošana. Siltuma ražošanā esam vienojušies un esam atbalstījuši un tagad saņemam produktu no privātas kooģenerācijas stacijas. Kultūras dzīvē ir ļoti lielas pārmaiņas – tieši infrastruktūrā. Ir tautas nams, ir Saliņu estrādīte, skolās esam daudz ko izdarījuši, bet tur darāmā vēl priekšā. Sporta infrastruktūrā tāpat. Tā, ka vesels komplekss. Esam padarījuši tos darbus, kas ir vitāli nepieciešami – sakārtot infrastruktūru, lai cilvēkam šeit būtu labāk, jaukāk, mīļāk, siltāk. Un protams, darba priekšā ir ļoti daudz. Vienkārši ir jāturpina tas, kas uzsākts.

Es domāju, ka uzsākts ir pareizi. Ar gandarījumu varu teikt, ka pēdējos gados arī, neskatoties uz šo milzīgo ekonomisko krīzi, uzņēmējdarbība ir paplašinājusies. Ir divas rūpnīcas pēdējos gados parādījušās – “Gaujas koks” un Jēkabpils mežrūpniecība. Gandarījumu man rada arī tas, ka lielie flagmaņi, kas mums ir lielie darba devēji, savu kapacitāti nav samazinājuši, tikai paaugstinājuši, bet bažīgu dara tas, ka ir tomēr pietiekoši liels bezdarba līmenis – ļoti augsts bezdarba līmenis ap 15% un tas ir pamatā uz mazo uzņēmēju rēķina, kas šo milzīgo ekonomisko krīzi nav izturējuši un pazuduši no zemes virsas, bet lielie monstri, kā es viņus saucu, savu kapacitāti ne tikai saglabājuši, bet arī palielinājuši.

Jūs sacījāt, ka darāt visu, lai iedzīvotājiem šeit būtu labāk, tomēr viens no spilgtākajiem notikumiem, kas negatīvā gaismā parādīja Jēkabpili, bija apšaude 2011.gada janvārī, kurā gāja bojā policists. Kas ir darīts šajā laikā, risinot problēmas, kas iezīmējas ar azartspēļu biznesu?

Pirmkārt, es teikšu lielu paldies mūsu policistiem. Un es domāju, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jāsaka [viņiem] paldies. Tie bandīti nebija jēkabpilieši. Tie bija iebraucēji no Rīgas un Tukuma. Paldies, ka mums bija spēks un drosme viņus apturēt, bet par ļoti dārgu cenu. Citādi šie nelieši būtu izdarījuši savus briesmu darbus Latvijā krietni vairāk, ko tiesas izmeklēšanu veicot [atklāja]. Tā ka caur šo notikumu nevajag pozicionēt Jēkabpili kā kriminālu pilsētu. Mēs pierādījām, ka savus iedzīvotājus spējam aizstāvēt, lai arī par dārgu cenu. Kas ir noticis? Esam griezušies Latvijas pašvaldību savienībā ar savu iniciatīvu izmainīt likumdošanu.

Ko tieši izmainīt?

Izmainīt, lai pašvaldības varētu ietekmēt azartspēļu [biznesu], ierobežot viņu darbību pilsētā, neļaut vērt vaļā jaunas spēļuzāles. Bet likumdevējs neieklausījās. Tagad aizliegt operatoram, kas ienāk šeit, izīrēt telpas… Cita lieta, ja viņš grib būvēt kādu telpu, tur mēs varam dažnedažādi manipulēt un neļaut viņam, meklēt ieganstus. Bet ja viņš no komersanta – privātā izīrē telpas, viņš var šo spēļu zāli atvērt. Mēs absolūti neko nevaram izdarīt.

Cik jums ir spēļu zāles?

Bija astoņas. Tagad laikam piecas ir.

Un tik mazai pilsētai kā Jēkabpilij, jūsuprāt, tas ir adekvāti?

Nē, tas ir par daudz. Bet iegrožot viņus juridiski mums nav nekādu tiesību. Mums bija vairāki domes lēmumi – apstiprinājām, sūtījām, lūdzām, lai mūs atbalsta, diemžēl tas Saeimā ir atdūries un šis likums nav izmainīts, lai pašvaldības spētu ierobežot azartspēļu zāļu izplatību.

Jūs pats spēlējat azartspēles?

Es gaidīju šo jautājumu. Jebkurš žurnālists man to pajautā. Es kādreiz esmu uzspēlējis, bet tā ir vēsture. Par to man ir kauns. Vairāk par to es negribu runāt.

Es pētīju to partiju programmas, no kurām jūs startējāt Jēkabpils pašvaldības vēlēšanās ilgākā laika posmā. Gan 2005., gan 2009.gada pašvaldību vēlēšanās šajās programmās ir pieminētas atkarības no azartspēlēm un pausta vēlme risināt šos jautājumus dažādos veidos. Vienu gadu jūs solat izveidot ar atkarību slimo cilvēku rehabilitācijas centru, savukārt jūsu jaunizveidotajā Jēkabpils reģionālās partijas programmā šīm problēmām nav veltīts neviens vārds. Ar ko tas būtu skaidrojams?

Nav jēgas katrā reizē to visu atgādināt, jo zināmi darbi attiecībā par šīm atkarībām mums ir uzsākti. Mums ir speciālisti, mums ir komisija, kas ar šīm lietām strādā. Tālāk mēs par šiem cilvēkiem uzzinām, kur viņi, kas un kā un dažādi preventīvie pasākumi tiek organizēti. Varbūt vajadzēja kārtējo reizi atgādināt, ka šī ir sabiedrības problēma, ka pašvaldībai tajā ir aktīvi jāiesaistās, varbūt tā ir kļūda, ka šajā programmā tas arī nav ielikts. Es tam piekrītu.

To krīzes centru cīņai pret narkomāniju, alkoholismu un azartspēļu atkarību jūs esat izveidojuši?

Nu, faktiski ar tādu nosaukumu šis krīzes centrs nav. Mums ir ģimenes krīzes centrs, kur varbūt īpaši neakcentēta programma paralēli arī strādā. Ja tādā krīzes centrā nokļūst cilvēki, kam ir šī palīdzība vajadzīga, mēs piesaistām speciālistus un ar viņiem strādājam.

Tie tomēr ir ļoti dažādi kontigenti.

Es saprotu, saprotu.

Tas ir tas, ko jūs solījāt vēl 2005.gadā.

Mēs šos narkomānus, alkoholiķus un azartspēļu atkarīgos – mēs viņus tur nepulcinām un mēs viņus tā tieši neārstējam, teikšu atklāti.

Kāpēc tā? Jūs taču solījāt.

Es solīju, jā…es negribu atgādināt to «Kā var nesolīt». Acīmredzot nav bijis arī politiskais atbalsts no citām partijām.

Jūsu partijai jau trīs vai četras vēlēšanas ir pārliecinoši vislielākais deputātu skaits, vairāk nekā citām partijām.

Pagaidiet, man šķiet, ka jūs kaut ko neesat saskaitījuši. Pirmajās vēlēšanās 1997.gadā manai partijai bija viena balss, otrajās – divas balsis, trešajās – trīs balsis, ceturtajās – četras balsis. Mēs esam trīspadsmit.

Pirms pāris gadiem – 2011.gada nogalē Šlesera reformu partijas likvidēšanas kongresā jūs pieminējāt, ka esat piedalījies piecu partiju likvidēšanā. Tātad esat savulaik bijis biedrs Demokrātiskajā partijā “Saimnieks”, Latvijas Demokrātiskajā partijā, “Latvijas ceļā”, Latvijas Pirmajā partijā, LPP/LC un “Šlesera Reformu partijā”. Pēc kādiem principiem jūs izvēlaties partijas, kurās iesaistīties?

Redziet, es neesmu tas, kurš katru gadu meklē kādu citu partiju. Ir sanācis tā, ka šīs partijas no manis neatkarīgu apstākļu pēc ir pazudušas no zemes virsas. “Saimnieks” – pazuda, Demokrātiskā partija – pazuda. Uzaicināja mani “Latvijas ceļš” – pazuda, uzaicināja mani Pirmā partija – pazuda, pēc tam bija LPP/LC – tā arī pazuda.

Kāpēc pazuda?

Acīmredzot, nemākulīga politiskā vadība bija, bet varbūt arī neizturēja to spiedienu – politiskie oponenti mēģināja dabūt no zemes virsas nost, kaut kur savā politiskajā darbībā kļūdījās. Es domāju, ka mūsu politiskā dzīvē pietrūkst tāda cilvēka kā Šlesera. Bet vienkārši panāca, ka viņa nav.

Ar ko viņš pietrūkst?

Ar savu enerģiju, ar netradicionālo domāšanu, ar savām idejām. Var strīdēties – labas vai sliktas, bet bija idejas, viņš gāja un darīja. Tādu cilvēku mums pietrūkst.

Mēs arī zinām, ka KNAB izmeklēt to, ko viņš darīja.

Jā, laiks to rādīs. Mēs varam viņu mīlēt, varam nemīlēt, bet tā bija līdaka karūsu dīķī, kas tur ņēmās. Ir kļūdas, nav kļūdas, lai to saka tiesa, izmeklēšana, bet katrā ziņā man šķiet, ka sabiedrībai pietrūkst. Es ļoti daudz esmu dzirdējis no nopietnām politiskām figūrām, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, ka pietrūkst tāda cilvēka. Un līdz ar to politiskās aizmugures [man tagad] nav. Es negāju, neprasījos. Mani uzaicināja. Jo viena partija pazudinājās, otra aicināja – nāciet pie mums. Rezultāts ir tāds, kāds ir.

Jūs vienkārši gājāt pie tā, kas jūs aicināja?

Jā.

Neviens cits neaicināja?

Nē, nu, kāpēc, mani aicināja visi, es izvēlējos.

Pēc kādiem principiem?

Grūti pateikt, pēc kādiem principiem. Varbūt patika tā ideja, tas azarts, tā degsme, iezīmētā ceļa vīzija – kā mēs strādāsim, kā dzīvosim, kādas nozares atbalstīsim, kādas prioritātes būs attiecībā uz pašvaldībām. Es gāju tur, kur es redzēju, ka varu lielāku pienesumu atnest savai pilsētai, savam reģionam.

LPP/LC palika parādā valstij pusmiljonu latu par nelikumīgi pārtērētiem līdzekļiem. Vai cilvēkiem, kas bija šajā politiskajā spēkā, nevajadzētu uzņemties arī kādu atbildību?

Acīmredzot, jāuzņemās atbildība. Ja būs kāds notiesājošs spriedums. Ir jāuzņemās šī politiskā atbildība vai morālā atbildība kā mēs viņu nosaucam.

Un finansiālā?

Nu, ja es būtu vainīgs un man būtu miljoni, acīmredzot es varbūt arī samaksātu.

Bet jūs taču bijāt LPP/LC biedrs.

Es biju valdē arī. Jā, bet nu ir jau jautājumi, par ko spriež valdes priekšsēdētājs ar saviem vietniekiem, nevis ierindas valdes loceklis.

Tad Šlesers vienpersoniski to izlēma?

Ir iedots mandāts priekšsēdētājam, ģenerālsekretāram, viņa vietniekiem un viņi organizē kampaņu un ja viņi ir kur pārtērējušies, nu, varbūt es varu morālu atbildību nest kā valdes loceklis, bet neko vairāk.

Jūs ar Jēkabpils LPP/LC biedriem izveidojāt jauno politisko spēku. Sakiet, ar ko tas atšķiras no partijām, kas arī nāk šeit Jēkabpilī un cīnās par jēkabpiliešu balsīm?

Mēs bijām 101 biedrs LPP/LC nodaļā, tā bija viena no lielākajām nodaļām Latvijā, izņemot varbūt Rīgu. Šie biedri ir no 1993.gada kopā ar mani. Mēs esam kopā.

Tad jūs kopā nomainījāt piecas partijas?

Nevis nomainījām – tā nedrīkst jautāt un nedrīkst teikt, vienkārši apstākļu sakritības dēļ mēs bijām spiesti to darīt. Es labprāt būtu tagad “Saimnieka” rindās, ja “Saimnieks” vēl pastāvētu. Tā kompānija, tā partija man ļoti patika. Tur bija Čevers. Tur bija Ķezbers. Kolorītas personības, bet nu – kaut kas tur neiznāca. Toreiz es biju diezgan tālu no vadības.

Kāda, jūsuprāt, šobrīd būtu Latvija, ja šie cilvēki būtu pie varas? Līdzīgi kā jūs Jēkabpilī 16 gadus.

Sliktāka nebūtu. Būtu labāka. Varbūt nebūtu pieļautas tādas milzīgas kļūdas, par kurām maksā visi.

Kādas kļūdas?

Nu, vai Dievs. “Banka Baltija”, “Parex” banka un beigsim ar “Liepājas metalurgu”.

Bet kādā veidā varēja nepieļaut šīs kļūdas?

Tur bija jāskatās gan uzraugošajām institūcijām, gan banku sektoram, gan Valsts kasei, gan Ministru kabinetam.

Pērn LETA minēja, ka jūs varētu startēt arī Saeimas vēlēšanās. Vai jums joprojām ir šādi plāni?

Slikts ir tas kareivis, kas negrib būt par ģenerāli. Neteikšu, ka es personīgi gribētu startēt Saeimas vēlēšanās, man ir bijuši piedāvājumi un esmu arī startējis savā laikā. Un esmu palicis strādāt Jēkabpilī. Dzīve rādīs, kas notiks pēc pusotra gada. Es neizslēdzu iespēju, ka manis veidotā partija – Jēkabpils reģionālā partija, kādi tās biedri, kādā koalīcijā vai kopējā sarakstā varētu būt deputātu kandidāti uz Saeimu.

Cik ilgu laiku jūs gribat būt Jēkabpils domes priekšsēdētājs?

Vai tad tas ir slikti, ka es vēlētos būt par domes priekšsēdētāju?

Nē, nē, mani vienkārši interesē – jūs esat viens no mēriem Latvijā, kas patiešām ir ievērojamu laika periodu šajā amatā, tieši tāpēc interesē, kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Es parasti atbildu uz šo jautājumu, varbūt diezgan nesmuki – prātu vēl izkūkojis neesmu, pieredze ir liela, kāpēc gan ne. Es vēl jūtu sevī spēku, pieredzi, ka varētu vienu sasaukumu būt pilsētas mērs, ja, protams, iedzīvotāji man uzticēs un iedos šo mandātu sākumā būt par deputātu un pārējie deputāti man uzticēs šo mandātu vēl vienu sasaukumu būt par mēru.

Vēl viens kungs, kurš amatā ir ilgāk nekā jūs, ir Aivars Lembergs. Viņa saimniekošanas laikā ir virkne darbību, kas liecina – cilvēks, kas amatā ir tik ilgu laiku, sāk pārkāpt robežas. Vai jums nav šeit izveidojusies maza karaliste, kurā partijas biedri ir visos vadošajos amatos?

Nē, mani partijas biedri nav vadošajos amatos visos.

Visos vēl ne?

Nē. Ja jums jāsaka godīgi, tad domes struktūrās un iestādēs neviens vadītājs, izņemot skolas – nav mani partijas biedri. Ja runājam par izpildinstitūcijām, tad citās partijās šo biedru ir krietni vairāk. Gan zemniekos, gan zaļajos, gan “Saskaņā”. Nekāda karaļvalsts šeit nav izveidota. Viss notiek likumā noteiktajā kārtībā, par visiem 16 gadiem man katru gadu ir Valsts kontroles, nekādi aizrādījumi – protams, ir sīki, bet nekādi pārkāpumi man nav. KNAB ir vienreiz mani sodījis ar 250 latiem tikai tāpēc, ka es nobalsoju par budžetu, kur bija klāt algu saraksts, cik priekšsēdētājam jāsaņem. Uzskatīja, ka es esmu interešu konfliktā – pats par savu algu nobalsojis. Tādi ir bijuši šie man zināmie pārkāpumi šajos 16 gados.

Ja runājam par Lemberga kungu, viņš ir jēkabpilietis, viņš šeit ir dzimis, audzis, skolojies, viņa māte ir šeit. Nu, par viņa darbībām man nav ne morālu, ne tiesisku tiesību spriest. Viņš veido Venstpili, kā viņš to redz. Viņa resursi ir krietni lielāki, vieta politikā krietni lielāka, es domāju, ka es neesmu tendēts uz kaut ko tādu.

Dažiem iedzīvotājiem radusies sajūta, ka jūs, neskatoties uz to, ka resursu ir krietni mazāk, cenšaties līdzināties vai varbūt pat pārspēt Lemberga kungu savā saimniekošanas vērienā.

Es nemāku pateikt, par kādām saimniekošanas lietās viņi spriež. Paskatieties manu deklarāciju – es dzīvoju Līvānu mājiņā, nevis pilī. Mājā, ko man 1986.gadā kolhozā kā jaunam speciālistam piešķīra. Tā es dzīvoju tur joprojām. Jēkabpilī dzīvokļa man nav, mašīna nav, es dzīvoju kā normāls cilvēks un – galvenais – es naktī mierīgi guļu.

Tas ir svarīgi. Tomēr lasot jūsu izveidotās Jēkabpils reģionālās partijas programmu, rodas iespaids, ka pēc vēlēšanām jēkabpilieši nonāks leiputrijā. Uzņēmējiem samazinās nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldības tēriņi sociālajā jomā vienlaikus būtiski pieaugs – tiks palielināti pabalsti trūcīgajiem, pie finanšu atbalsta tiks talantīgie jaunieši un radošās personības, skolās būs kvalitatīva un veselīga ēdināšana, rekonstruēs izglītības iestādes, sporta namu, tautas namu un tāds nieks kā tiks būvēts jauns tilts pār Daugavu.

Jā, tas nav nieks, tas viss ir attīstības programmā, kur jau ir iezīmēta nauda uz nākošo plānošanas periodu. Mēs vienkārši akcentējam, ka darīsim visu, lai šīs iezīmētās aktivitātes tiktu realizēts. Lai mēs kaut ko nenogulētu, kaut ko nepalaistu garām. Kas attiecas par kvalitatīvu ēdināšanu – tā ir un ar katru gadu mēs pieliekam vienu klasīti, kur dodam brīvpusdienas. Mēs nevaram dzīvot tādā leiputrijā, kā viena otra pašvaldība, kas baro, it sevišķi pirms vēlēšanām, visus pašvaldībā esošos bērnus. Mēs to nevaram atļauties. Tālāk, kas ir mūsu plānos – 3.skolu pilnībā renovēt, pašlaik notiek iepirkums. Tur vairāk nekā miljons latu. Mēs to izdarīsim. Tāpat mums ir jāpabeidz stadiona otrā kārta, tas ir iezīmēts. Tā, ka tas viss komplekss, kas ir jāizdara, ir šajā programmā atspoguļots.

Tas, ko es vaicāju – kopējā vīzija parāda, ka jūs plānojat samazināt ieņēmumus.

Kāpēc?

Vismaz atsevišķā sadaļā attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli – uzņēmējiem to solāt.

Paskaidrošu – mums jau četrus gadus uzņēmējiem ir saistošie noteikumi, kas paredz samazināt uzņēmējiem NĪN par 50%. Tur ir vairāki punkti – pirmkārt, ja esi atvēris jaunas darba vietas vismaz pieciem cilvēkiem gada laikā – 50 % NĪN nost. Ja vasarā nodarbini bērnus no 14 līdz 17 gadiem, – vismaz 15 cilvēkiem iedod divus mēnešus strādāt, tad 50% NĪN nost. Ir vēl varianti, kad vēl kādus bonusus var ierakstīt, ja uzņēmējs to izpilda, mēs samazinām NĪN. Mēs it kā samazinam ieņēmumu bāzi, bet palielinātām darba vietām, caur iedzīvotāju ienākumu nodokli mēs dabūjam krietni vairāk.

Tajā pašā laikā jūs solat arī ievērojami palielināt šos sociālos tēriņus. Līdz cik jūs, piemēram, palielināsiet GMI?

Mēs pašlaik [maksājam] valsts noteikto – 35 lati, bet es domāju, ja tendence ir kā pašlaik un ekonomika augs, mēs varētu līdz kādiem 45 – 50 latiem paaugstināt. Kaut gan šis GMI ir diferencēts, ir standarts – 35, ir sociālajām grupām, kur vairāk bērnu – 45 līdz pat 70. Pirms stādījām šo programmu un solījām šo lietu, mēs vērtējām, ka budžetam vajadzētu pieaugt un atgriezties vismaz pie 2007.gada sociālo palīdzību klāsta.

Bet kāds ir pašvaldības budžeta stāvoklis, vai jūs saimniekojat veiksmīgāk kā šī valsts kopumā? Nedzīvojat uz parāda, piemēram?

Nē, uz parāda mēs visi dzīvojam. Kredīti mums ir . Kredīti ir ņemti attīstībai. 14% ir portfelis piepildīts. Atļauts ir 20%.

Jūs gribat sasniegt 20%? Jums ir vērienīga programma, kā palielināt pašvaldības tēriņus, tāpēc mēģinu saprast, uz kā rēķina.

Nē, priekš pašvaldības mēs tērējam to naudu, ko saņemam no nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kredīti ir ņemti infrastruktūrai Eiropas projektu līdzfinansējumam. Piemēram, pagājušā plānošanas periodā esam apguvuši 58 miljonus latu, no tiem ceturtā daļa ir pašvaldības līdzfinansējums, kas ņemts caur kredītu.

Bet, ja ieņēmumu bāze ievērojami nepieaugs, tad šie solījumi neīstenosies – vai es pareizi sapratu?

Es pilnīgi neizslēdzu – jā. Varētu arī tā būt. Mēs ceram, ka tas viss tiks izdarīts. Palasot citas programmas, tur ir daudz vairāk viss kas sasolīts.

Cik tad izmaksās jaunais tilts pār Daugavu?

Jaunais tilts pār Daugavu tiks būvēts par Eiropas naudu. Tiltu būvēs “Latvijas Valsts ceļi”. Tas ir viņu programmā pašlaik, viņi strādā pie tehniskā projekta. Provizoriskie cipari ar visiem pievadceļiem – tie varētu būt 25 miljoni latu.

Cik liela ir pašvaldības daļa?

Pašvaldībai ir tikai jāizdara mājasdarbs – mums jāatrisina zemju jautājums piebraucamajam ceļam, kas izies uz tilta. Pa ceļam būs privātās zemes. Jāapzina, jāsāk runāt ar iedzīvotājiem, īpašniekiem – vai pārdot, vai mainīt, burtiski šī gada nogalē jāsāk darīt. Ja būtu jāpērk pēc šī laika cenām, tie varētu būt ap 600 000 latu.