Piecu dienu laikā atrisina zāļu trūkumu apdraudētiem pacientiem; piegādātājs grēko regulāri
Piecu dienu laikā beidzot atrisināta situācija, kas apdraudēja 25 ar hemofiliju B sirgstošus cilvēkus – aptiekās nevarēja iegādāties viņiem nepieciešamās valsts kompensētās zāles. Otrdien, 28.maijā, zāles jau būs pieejamas, Ir.lv solīja Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāve Laura Lapiņa.
Zāļu piegādātājs SIA “Orbit Enterprises” ir svītrots no kompensējamo zāļu piegādātāju saraksta par hemofilijas B medikamenta “Replenine-VF” nespēju laikā piegādāt. Tagad slimības ārstēšanai varēs iegādāties nākamās lētākās zāles sarakstā, kuras piegādā “Octapharma (IP) Limited”, Ir.lv informēja Latvijas Hemofilijas biedrības prezidente Baiba Ziemele.
SIA “Orbit Enterprises” pieder tam pašam uzņēmējam Aleksandram Cesam, kura cits uzņēmums “Baltijas Terapeitiskais serviss” (BTS) arī iepriekš vairākkārt nespēja laikā piegādāt hemofilijai nepieciešamās zāles.
Vienīgais valsts kompensētais medikaments „Replenine”, ar ko ārstē hemofiliju B, no pagājušās nedēļas piecas dienas nebija pieejams ne aptiekās, ne lieltirgotavā „Oriola”, kas bija šo zāļu izplatītāji, ne Rīgas Hematoloģijas centra klīnikas “Linezers” poliklīnikā.
Ziemele Ir.lv stāsta, ka zāļu trūkums tika konstatēts 22.maijā, kad saņemts zvans no klīnikas „Linezers”. Tur vērsies hemofilijas pacients, kam sākusies asiņošana, bet slimnīca varējusi ievadīt tik daudz zāļu, cik bijis, un tad sūtīt pacientu mājās. Nākamais, ko zāļu trūkuma gadījumā varot darīt, stāsta Ziemele, ir asins plazmas pārliešana.
Lieltirgotavas „Oriola” pārstāve Žanna Bertovska piektdien, kad Ir.lv sāka interesēties par zāļu trūkumu, teica – zāļu, iespējams, nebūs līdz jūnija vidum un visu atbildību novēla uz ražotājiem.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) skaidroja, ka katru gadu valsts izraugās tikai vienu vislētākās zāles piegādājošo firmu valsts kompensējamiem medikamentiem. Ministre uzskata, ka zāļu trūkums ir pilnībā firmas atbildība. Kad firma zāles nevar piegādāt, ar to tiek lauzts līgums, un tas tagad arī ir noticis. Tomēr NVD pārstāve Lapiņa Ir.lv norādīja, ka pēc pusgada “Orbit Enterprises” piegādes tiesības varēšot iegūt atkal.
„Neviens pacients tiešā veidā netiek apdraudēts,” teica Circene, skaidrojot, ka medicīnas speciālisti ieteikuši vairākas alternatīvas ārstēšanas metodes – izmantot zāļu rezerves krājumus, pārliet asins plazmu vai iegūt zāles no Lietuvas.
Tomēr Hemofilijas biedrības vadītāja Ziemele ir neizpratnē par to, kāpēc aizvien netiek pienācīgi sakārtota kompensējamo zāļu piegāde, ja nepieciešamo zāļu daudzumu katram gadam var izrēķināt. „Ir skaidri zināms, cik cilvēku Latvijā ir ar šādu diagnozi un cik viņi aptuveni gada laikā patērē medikamentu. Var skaidri aprēķināt, cik daudz zāļu ir nepieciešams. Zinot, ka pacienti atbilstoši ārstēšanas vadlīnijām reizi trijos mēnešos ierodas pie ārsta hematologa pēc receptēm, profesionālām kompānijām ir iespējams saplānot piegāžu apjomus un laikus. Turklāt, iesniedzot savu medikamentu kompensējamo zāļu sarakstā, kompānija apņemas izpildīt dažādus nosacījumus, tai skaitā piegādāt pacientam kompensējamos medikamentus aptiekā divu dienu laikā no receptes iesniegšanas.”
Jau iepriekš ir bijušas situācijas, kad valstī pietrūcis zāļu hemofilijas slimniekiem – pēdējo trīs gadu laikā kopumā piecas reizes. Visi šie gadījumi bijuši saistīti ar ražošanas apjoma problēmām, saka NVD pārstāve Lapiņa.
Ja slimniekam pašam būtu jāiegādājas šīs zāles, bērnam tas izmaksātu aptuveni 400 latu mēnesī, saka Ziemele. Pieaugušajam 400 lati būtu aptuvenā summa tikai vienas locītavas asiņošanas gadījumā.
Hemofilijas pacienti medikamentus varēs nopirkt jau 28.maijā, Ir.lv teica NVD pārstāve Laura Lapiņa. Iepriekšējais izplatītājs „Oriola” NVD informējis, ka zāļu pietrūcis tāpēc, ka to nav pietiekami saražojusi “Bio Products Laboratory” Lielbritānijā.
Lapiņa stāstīja, ka šāds pēkšņs zāļu trūkums gadoties arī citās Eiropas valstīs, jo ražotājs globālā tirgū tās pārdod, kam izdevīgāk: „Nav mehānisma, kā ietekmēt ražotājus. Uzliekot sodus izplatītājiem, mēs tikai tos aizbaidītu, un atlikušie varētu sākt diktēt augstākas cenas un citus nosacījumus.”
Savukārt Ieva Plūme, Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja, problēmu ar valsts apmaksātajiem medikamentiem iezīmē dziļāk. Zāles reto slimību pacientu ārstēšanai maksājot daudz dārgāk nekā parastās un pacienti šo summu bieži nav spējīgi paši apmaksāt, tāpēc ir nepieciešama palīdzība no valsts. Tomēr pēc MK noteikumiem šo zāļu kompensēšanai tiek piešķirti ne vairāk kā 10 tūkstoši latu vienam cilvēkam gadā. Tālāk zāļu izmaksu segšana jārisina vai nu ar zāļu ražotāja piešķirtu finansējumu, vai jāsedz pašam.
Jau pirms diviem gadiem kopā ar ministriju tika izstrādāta Nacionālā reto slimību politika, kas novērstu šādas situācijas, kad pacientu dzīvība tiek apdraudēta. Politikas ietvaros tiktu izveidota atsevišķa sadaļa ar rīcības plānu reto slimību pacientu zāļu piešķiršanai un ierosināts valstij kompensēt visu zālēm nepieciešamo summu arī virs 10 tūkstošiem gadā. Veselības ministrija šo politiku nepieņēma, jo neesot līdzekļu, stāsta Ziemele.
Hemofilija ir reta ģenētiski pārmantota slimība, kuras slimniekiem asinīs trūkst recēšanai vajadzīgās vielas, tāpēc to nepieciešams uzņemt ar zāļu palīdzību. Slimības raksturīgākās izpausmes ir asinsizplūdumi locītavās un muskuļos, deguna un pastiprināta pēctraumu asiņošana.
Hemofilijai ir divas formas – A un B, un tās atšķiras ar vielu jeb asinsreces faktoru, ko asinīs nepieciešams ievadīt mākslīgi. No 250 Latvijas hemofilijas slimniekiem, hemofilija B ir 25 iedzīvotājiem.
Komentāri (27)