Visockis: Jūrmalā zaga, zog, bet nezags!

Jūrmalas mēra krēslā nule nonākušais Juris Visockis paškritiski atzīst – domē notiekošais līdzinās cirkam

Jūs kļuvāt par Jūrmalas mēru divus mēnešus pirms vēlēšanām. Ko jūrmalnieki ir ieguvuši no pēdējā domes apvērsuma un tā, ka jūs aizvietojāt Gati Truksni?

Ko jūrmalnieki var iegūt no spēlītēm domē? Neko. To visu, kas notiek Jūrmalas domē, varbūt var nosaukt par cirku, sliktu teātri. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pirms četriem gadiem ievēlētie deputāti, visi piecpadsmit deputāti, tai skaitā es, nav bijuši spējīgi strādāt jūrmalnieku labā. Mēs strādājam visa kā labā, tikai ne pilsētas iedzīvotāju.

Kāpēc tā?

Ja to varētu izvērst un tas izskatītos likumīgi, es jums pastāstītu. Bet mūsu valsts likumdošana ir tik patiesa un stipra, ka es nedrīkstu teikt patiesību. Es vienreiz pateicu un dabūju tiesas spriedumu.

(Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics bija iesūdzējis tiesā Juri Visocki par publiski izteikto apgalvojumu, ka Munkevics caur starpniekiem prasījis 20 000 latu kukuli par atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar Visocka vadīto uzņēmumu “Jūrmalas ATU”. Munkevics par goda un cieņas aizskaršanu prasīja piedzīt 250 000 latu kompensāciju. Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji, lieta beidzās ar izlīgumu – red.)

Bet kas tas par lāstu Jūrmalai, ka…

… tas nav lāsts, tā ir Jūrmalas bagātības pazīme. Tas nozīmē, ka Jūrmala ir bagāta pilsēta, bet mēs neprotam to pareizi apsaimniekot. Pilsētai vajag saimnieku nevis domi 15 cilvēku sastāvā. 15 cilvēki nevar izvēlēt saimnieku, jo viņš ir viens no viņiem. Vajag vismaz astoņu deputātu atbalstu, lai viņš kļūtu par it kā saimnieku, bet viņš ir tāds pats deputāts, kuru jebkurā laikā var atsaukt. Ja viņš darīs tā, būs atbalsts, ja nedarīs – nebūs atbalsta. Man tagad ir 10-11 cilvēku atbalsts. Tam vajadzēja būt 2009.gadā, un ne tikai atbalstam – ļaut arī mēram strādāt.

Mums ir pārprastā demokrātija. Vajag kā Rietumos. Ir gadu desmitiem praksē pierādīts, ka dome pieņem lēmumus un izpildvara tos izpilda. Pie mums viss ir otrādi. Domnieki pieņem lēmumus, paši izpilda, paši atceļ, paši vada visu. Jūrmalas dome tieši nodarbojas ar saimnieciskās darbības regulēšanu, un te ir tā nelaime.

Jūrmalā nedrīkst būt 15 deputāti. [Pašvaldību ministrs Edmunds] Sprūdžs iesāka kaut ko tur darīt, un tāpat kā Ķīli gandrīz noraka. Ķīli jau noraka, šo vēl nepaspēja.

Jūs domājat – ja būtu mazāk deputātu, dome būtu kvalitatīvāka?

Jā, vairāk par pieci te nav vajadzīgi, un mēru jāievēl pilsētas iedzīvotājiem. Tur, protams, ir nianses, bet lai viņš būtu neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā. Lai mērs var pateikt – veči, būs šitā! Tagad viņš neko nevar pateikt.

Vot, es te sēžu, šodien četros koalīcija (smejas), un man tur jālokās, lai mēs pie kaut kāda konsensa nonāktu.

Kas ir tie, kuru intereses krustojas šeit domē?

Kundze, es jums nenosaukšu nevienu uzvārdu un nevienu vārdu, un nenosaukšu nevienu piemēru. Presē pietiekoši daudz ir rakstīts, un secinājumus varat izdarīt paši. Es neesmu tiesīgs to darīt. Ja man būtu tiesības, es nosauktu brīnumus.

Mēs visi atceramies tā saucamo Jūrmalgeitu, tāpat apsūdzību Munkevicam kukuļošanā. Kas jums bija jāapsola, lai iekļūtu mēra amatā?

Man nekad neviens, ne-viens (uzsvērti) nevar uzspiest kaut ko apsolīt, izdarīt nelikumīgi. Neviens. Par mani 1987.gadā rakstīja personīgi [PSRS prezidentam Mihailam] Gorbačovam sūdzības. Un šī “Vienotība”, “Jaunais laiks”… jā, mani [Einars] Repše uzaicināja 2001., 2002.gadā dibinoties, un es vienmēr esmu bijis patstāvīgs. Mani ir ēduši no visām malām, kas tikai var, un izrādās, ka labāku neko nevar atrast kā šo veco Visocki. Nezinu, cik es esmu labs, cik slikts, bet tā tas ir. Un neviens mani ietekmēt nevar. Es esmu ļoti spītīgs un pareizais latgalietis.

Jūs jau minējāt, ka ļoti daudzo partiju pārstāvniecība ir viens no Jūrmalas domes nestabilitātes iemesliem. Neizskatās, ka tas varētu mainīties pēc vēlēšanām, jo kandidē 16 saraksti. Kāpēc nav vismaz viena spēcīga piedāvājuma ar plašu pārstāvniecību? Piemēram, kāpēc labējās nacionālā līmeņa partijas nav apvienojušās?

Es te varu filozofēt, bet tas ir bezjēdzīgi. Es personīgi esmu piedāvājis pagājušajā gadā visiem 15 sarakstiem vai cik tur tie bija – uztaisām divus sarakstus! Nevienam tas neinteresēja. Tiešām vajadzēja būt diviem sarakstiem, katrā sarakstā ir normāls cilvēks, un lai iedzīvotāji izvēlas. Bet, ja jāizvēlas no 15 – nu nav ko. Viņš svītro, svītro, liek krustiņu, jēgas nekādas. Daži dabū vairāk krustiņu nekā citi, bet viņam, izrādās, mīnusiņu ir vairāk [un viņu neievēl], atkal tā sistēma nedarbojas. Es domāju, ka mīnusiņi vispār nedrīkstētu būt. Kā tur var izvērtēt? Tīri subjektīvi. Plusiņš kaut kādā veidā vēl ir objektīvs rādītājs, bet mīnuss – nu vienkārši ievilka, nepatīk uzvārds.

Vai tās ir īpašās saimnieciskās intereses vai partiju attiecības, kāpēc nevar vienoties?

Nē, kundze. Ir piemērs – pabrauciet pa Jūrmalu un jūs redzēsiet, ka te ir viens vienīgais cilvēks, kas ir visu izdarījis. Nodokļus atlaidis, bērniem brīvpusdienas, pensionāriem braukšanu par brīvu.

Gatis Truksnis?

Pieņemsim, var izlasīt uz tiem plakātiem. Labi, mēram alga bija 1500 [latu] uz papīra. Vai par šo [naudu] var atļauties šitādus brīnumus līmēt pa visu pilsētu un stāstīt to, kas nav? Gatis Truksnis jau to nav izdarījis viens. Un par nodokļa atlaidi neviens nav pastāstījis, ka tur nekāda nodokļa atlaide nav bijusi. Valsts deva iespēju domei šogad no 0,2% līdz 1,5% regulēt nekustamā īpašuma nodokļa apjomu. 70% no 0,2% būtu normāla nodokļa atlaide. Bet 1,5% ir maksimums, no šejienes noņemam 70% nost un paliek 0,46% [faktiskā nodokļa likme]. Tad kāda nodokļa atlaide?

(Mēra Trukšņa laikā dome nolēma nekustamajam īpašumam Jūrmalā piemērot 1,5% nodokļa likmi, pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem dodot 70% atlaidi – red.)

Tas bija pareizs lēmums?

Tas nav slikts lēmums, bet nevajadzēja pirms vēlēšanām taisīt propagandu. To vajadzēja mierīgā garā izdarīt, cilvēkiem piestādīt rēķinu, piemēram, 0,2% [apjomā], un viss būtu normāli. Budžets mums necieš. Ja būtu 1,5%, tad būtu nezin cik, bet cilvēki pie mums nav spējīgi samaksāt. Mums tagad debetā ir divarpus miljoni. Mēs varam regulēt kā gribam, ja cilvēki nav spējīgi samaksāt un liela daļa vispār netaisās maksāt. Mums ir veselas sociālās mājas, kur vispār nemaksā ne par dzīvokļiem, ne par siltumu, ne ūdeni, ne par ko. Dzīvo mierīgā garā, un no pilsētas budžeta iedzīvotāji [tās] uztur.

Jūs šajā sasaukumā epizodiski esat bijis domes koalīcijā…

Neesmu bijis nekad.

[Mēra Romualda] Ražuka laikā bijāt.

Tikai Ražuka laikā, jā.

Jautājums ir, ko paliekošu Jūrmalas dome pēdējos četros gados ir izdarījusi pilsētā?

Neteiksim, ka nekas nav izdarīts. Pilsēta kustas, dzīvo un dzīvos neatkarīgi, vai ir tā dome vai nav. Cilvēki precas, mīlējas, dzemdē bērnus un audzē vēderus un tā tālāk. Dzīve notiek.

Tātad, pilsētā ielas daudz maz kārtībā, attiecīgie dienesti tās uztur. Šī dome par pusotru gadu novilcināja kanalizācijas un ūdensvada sistēmas attīstību pilsētā. Pusotru gadu vajadzēja pārprojektēt – kādam tur ir interese ielikt tādas caurules, otram gribējās tādas caurules. Nu jūs saprotiet, par ko es runāju. Pusotru gadu novilka, tas atkal papildus maksāja 40 tūkstošus. Mēs šī mēneša laikā strikti panācām to, ka tūlīt maija vidū Kaugurciemā sāks kanalizācijas un ūdensvada komunikāciju sistēmas ierīkošanu, pēc tam citur. Praktiski tas ir pats pirmais jautājums, ko vajadzēja izdarīt, nevis būvēt dzīvojamās mājas Dīķu ielā 30, pieņemsim. Mēģināt būvēt, [jo] paldies, Dievam, apturējām.

Kādi ir tieši “Vienotības” nopelni šajos četros gados?

Nekādu nav. Ko mēs varējām? Es pabļaustos domes sēdē… Nu vienīgais, es nelielos, bet tā tas bija – kad bijusī Policijas akadēmija aizgāja no Skolas 44, tur palika dzīvojamā māja. Es bļaustījos, bļaustījos, un [šis projekts] aizgāja it kā pats no sevis. Nezinu, kāpēc – ne jau tāpēc, ka es bļaustījos. To varēja izbīdīt vēl Ražuka laikā, kad mēs to sākām, pieņemsim, par kādiem 500 – 600 tūkstošiem [izremontēt]. Tagad mēs tur ieguldījām divus miljonus vairāk. Normāli? Vismaz to māju saveda kārtībā, un tagad ir 140 mazi numuriņi, priekš tās publikas tie ir normāli – ar visām labierīcībām, pirmajā stāvā sabiedriskās iestādes, veļas mašīnas.

Ko “Vienotība” var izdarīt? Mēs neesam opozīcija, es esmu deputāts nevis opozicionārs vai koalīcija.

Viena no paliekošajām lietām ir pilsētas teritorijas plānojums nākamajam periodam. Es aprunājos ar jūrmalniekiem, viņi saka, ka joprojām tika ievērota vecā tradīcija, ka primārās ir attīstītāju intereses, savukārt sabiedrība paliek nesapratnē, kāpēc kaut kas tiek mainīts. Arī tad, kad nāca ar priekšlikumiem, tos neņēma vērā.  Jūs balsojāt par šo plānojumu. Kāpēc?

Citas izejas vienkārši nebija, mums bija tas jautājums jānobeidz. Otrais – nekas šausmīgs nav, mēs esam noairējuši daudzas [vēlmes], pieņemsim, promenādi pludmalē tepat Dubultos. Neteiktu, ka sabiedrības spiediena rezultātā, bet pretestība bija, un tā netika ielikta iekšā, palika dabas pamatne. Vēl kempingus šur tur gribēja. Pamatā es nedomāju, ka kaut kas slikts tur tika izdarīts.

VARAM atcēla plānojumu divām teritorijām.

Jā, jā, 36.līnijā un šo, par ko es jums teicu. 36.līnijā, es domāju, tā jau principā ir degradēta vide. Līnijas galā ir tāds liels stāvlaukums vēl no krievu laikiem, tagad tur ir restorāns, principā tur ir ļoti laba vieta, cilvēki piebrauc, ir tualete, visādi sabiedriskie objekti. Ja sakārtotu, tur viss [būtu] normāli.

Pieņemsim, geju un lesbiešu vai kādu tur nūdistu pludmali vajadzēja sakārtot, likvidēt. Neviens nerunā, kas tur notiek – šausmas! (..)

Ja runājam par sabiedrības interesēm, es uzskatu, ka 95% iedzīvotāju grib dzīvot normāli, nevis aizliegt, aizliegt, aizliegt. Jo mēs vairāk aizliedzam, jo tuvāk krastam tiekam. Krievu laikā bija 300 metru no kāpas, tagad jau esam pludmalē [ar būvniecību]. Pieņemsim, Kargins, vēl daži objekti. Arvien tuvāk un tuvāk, lai gan viss it kā aizliegts, un mums ir visādas organizācijas, kas [sabiedrības intereses] aizstāv.

Jūs jau minējāt, ka Jūrmala ir bagāta pilsēta un te liela nauda apgrozās. Jūs kandidējat kā pirmais “Vienotības” sarakstā. Ja arī pēc vēlēšanām kļūsiet par mēru, ko jūs darīsiet, ja atnāk attīstītājs ar debesskrāpja projektu un saka – būs miljonu investīcijas, simts darba vietas, brauks vairāk tūristu vai uzturēšanās atļauju gribētāju. Kā jūs reaģēsiet?

Ļoti vienkārši. Vispirms, vai to drīkst darīt. Otrs, referendums.

Vēl jau tas nav legāls instruments.

Mēs to varam vienkāršotā veidā izdarīt. Ja es būtu mērs – man vēl pusotra gada iedodiet tagad! Jūs pilsētu nepazītu! Es nelielos. Te tikai jāstrādā, un go-dī-gi (uzsvērti)! Un jāskatās visiem acīs un jāpieņem lēmumi, lai tie būtu skaidri un gaiši, visiem pieņemami, nevis atsevišķām grupelēm. Lūdzu, attīstītājs, kāpēc ne? Man te ļoti nopietni cilvēki atnāca no Amerikas, firmu es nesaukšu, ir piedāvājums Slokas [celulozes rūpnīcas] vecajās attīrīšanās iekārtās [attīstīt projektu]. Lūdzu, nāciet! Jūs stādāties priekšā, kas tur ir? Šausmu filmas var uzņemt. Viņiem ir doma 20 hektārus sakārtot.

Tas ir jauki, bet kā jūs sabalansēsiet biznesa intereses ar sabiedrisko labumu?

Te nav nekādu biznesa interešu. Ir iedzīvotāju intereses, un bizness var nākt iekšā godīgi.

Visi jau nāk un stāsta. Ir pie mums tāds [Kirovs] Lipmana kungs. Miljonārs. Es izstāstīšu priekš jums un visas Latvijas tautas. Sēžam, ienāk viņš, [Mareks] Segliņš, es, būvvaldes vadītāja [Vita] Zvejnieces kundze, juridiskās daļas vadītāja [Evija] Rakiša. Viņam Meža prospektā ir dzīvojamā māja. Blakus būvē cilvēks, nezinu, kāds viņam uzvārds – Ivanovs, Petrovs, Sidorovs vai Bērziņš vai Kārkliņš. Viņam viss ir oficiāli – būvatļaujas, projekts saskaņots, un viss pārējais. Lipmana kungam nepatīk, ka viņš tur būvē. Ko darīt? Lipmana kungs, pirmkārt, uzvedās izaicinoši, apvainoja darbinieces atklātā tekstā. Es viņam pateicu – ja jūs turpināsiet šitādā garā, es pārtraucu sarunu. Viņš nesaprata. Es atkārtoju Segliņam: «Segliņa kungs, jūs sapratāt, ko es teicu?» Sapratu. Lipmans palika kluss.

Norunājām otrā dienā tikšanos objektā, es paņēmu mūsējās meitenes, aizbraucām. Skatos – Lipmana kungs ir iebūvējis žogu par pusmetru kaimiņa teritorijā. [Otrkārt], viss notiek likumīgi, visu paskatījāmies. Atbraucu šurp, man zvans. Jūs bijāt? Biju. Un? Lipmana kungs, jums žogs iebūvēts nepareizi. Ā, kā sākās bļaušana – man viss ir pieņemts [ekspluatācijā], un tā tālāk. Un kā par tām mājām? Arī viss likumīgi. Kā, un jūs arī? Jūs vairāk neesat mērs! Uzsveriet to – Lipmans pasaka, jūs vairs neesat mērs!

Ar ko tas beidzās?

Es vienkārši pateicu, paldies, Lipmana kungs, nāciet šurp, sēdieties manā vietā. Ar ko beidzās? Cilvēks turpina būvēt, Lipmanam [pie mājas] noņēmām nost zīmes «Apstāties aizliegts», un Lipmans ir tāds pats iedzīvotājs kā jebkurš no mums, nevis kaut kāds izņēmums. Ja viņš grib citu teritoriju, lūdzu, pacelies gaisā, uz Marsu vai kur, un tad vari diktēt savus noteikumus. Vot, tādi man principi investoriem. Un ja es te būšu par mēru, tad visi būs vienādi, nevis vieni vienādāki, otri mazāk vienādi. Kā Orvelam – līdz tam mēs esam nonākuši.

Kad jūs iecēla amatā, izvērsās asa vārdu apmaiņa ar Jūrmalas aizsardzības biedrību…

Es to neturpināšu.

Es tikai gribēju paprasīt – vispirms jūs teicāt, ka Guntis Grūba čakarē iedzīvotājus, bet vēlāk dome izplatīja preses relīzi, kurā jūs atvainojāties un teicāt, ka NVO iesaiste nāk par labu pilsētai. Kāda īsti ir jūsu nostāja?

NVO iesaiste ir viens, un Jūrmalas aizsardzības biedrība kaut kas pavisam cits.

Kā tad tā?

Vienkārši. Tām organizācijām ir jāpalīdz domei strādāt. Ja es nebūtu oficiāla persona, es jums daudz ko pastāstītu. Bet, par cik esmu oficiāla persona, izrādās, es nedrīkstu to teikt. Man jāsaka ne to, ko es domāju. Es pateicu to, ko domāju, būdams ne visai liels diplomāts, un kā tas arī ir īstenībā. Bet, nu ko, “Vienotības” Ētikas komisija izskatīja, un es biju spiests atvainoties.

Tad tā atvainošanās nebija no sirds?

Nu atkal kā es pateikšu… protams, ka tā nebija no sirds. Es atvainojos kā oficiāla persona, kura nedrīkstēja tā teikt. Bet domas manas, ja jūs varat nolasīt, tās ir…

Es tomēr līdz galam nesaprotu. Jūrmalas aizsardzības biedrībai ir katrā Jūrmalas daļā sava iedzīvotāju aktīvistu grupa, un tad viņi skatās, vai tas, kas tur notiek, atbilst kopējam sabiedrības labumam, un mēģina ietekmēt domes lēmumus. Ja jūs sakāt, ka viņi dara nepareizi, ko tad nozīmē jūsu atbalsts NVO iesaistei domes darbā?

Redziet, daži biedri nenozīmē visu aizsardzības biedrību. Tur ir [Anna] Žīgures kundze, [Rihards] Pētersona kungs – ar vislielāko cieņu, jo sevišķi pret Pētersona kungu, es viņu pazīstu ļoti sen, vismaz 20 gadus. Un Pētersona kungs, Žīgures kundze, es domāju, nemaz nezina, kas te notiek. Viņš nekad neatļautos tādas darbības kā daži biedri, konkrēti par Asaru 5. Tur ir tāds objekts, man ir puslegāli papīri ar visiem uzvārdiem. Cilvēks, tāpat kā Lipmana [gadījumā] dabūjis atļauju būvēt, sākas parakstu vākšana. To organizē, pieņemsim, misters X, bet viņš pats negrib zīmēties, uzaicina attiecīgas organizācijas vienu cilvēku. Tas cilvēks iet un vāc parakstus pret objekta būvniecību Asaru 5. Daži kaimiņi parakstās, viens neparakstās, bet paraksts tiek viltots.

Kurš tad to viltoja? Guntis Grūba?

Nazinu. (Latgaliski). Un tas uzpeld. Tagad ir ierosināts kriminālprocess par dokumentu viltošanu, parakstu viltošanu. Detaļās es ļoti daudz ko zinu par to lietu.

Jūs ar Gunti Grūbu, pret kuru jums ir iebildumi, esat vienā sarakstā uz Jūrmalas domi. Es pieļauju, ka Jūrmalas vēlētājs varētu būt apmulsis, ko tad īsti šis saraksts pārstāv, jūs kaut ko vienu aizstāvat, Grūba citu – attiecībā uz to, kā komunicēt ar iedzīvotājiem un ko apbūvēt, ko nē…

Ko apbūvēt, ko nē – tā nav Jūrmalas aizsardzības biedrības prerogatīva. Ir dome, attiecīgie dienesti domē, tās ir tās organizācijas, kas oficiāli var pieņemt lēmumus. Grūba vai kāds cits no biedrības var iebilst pret domes lēmumu, nevis likt sniegt tiesā, ko viņi precīzi un veikli izmanto. Iesniedz tiesā, tiesu sistēma pie mums darbojas, kā Lipmans teica, gadiem. (..)

Pie mums laikam ir ap 30 visādu biedrību, bet nu neviens tā kategoriski nejaucas tieši domes darbā.

Mans jautājums šoreiz vairāk bija par to, kā jūs sastrādāsities.

Kā es sastrādāšos? Es ar viņu neesmu sastrādājies un es ar viņu nekad nesastrādāšos, tā pa tiešo teikt.

Bet jūs esat vienā partijā.

Jā, vienā partijā esam. Viņš jau bija stājies citā partijā, tur laikam nepaņēma, tad atnāca atpakaļ, un ar lielām mokām viņš iespruka “Vienotības” sarakstā.

Jūs viņu bijāt izsvītrojis, kā man stāstīja.

Es personīgi viņu neesmu svītrojis, es neesmu to sarakstu stādītājs. Mani uzaicināja. Uzaicināja! Es netaisījos startēt šajās vēlēšanās, un arī par mēru mani palūdza, jo nebija citu, kas varēja savākt astoņas balsis.

Kas jūs uzaicināja?

Jūrmalas deputāti palūdza mani. Vot, [Zigurds] Starks varēja, [Iveta] Blaua gribēja, [Ilmārs] Ančāns gribēja, un izrēķināja, ka nekas nesanāk. Nu jāiet. Es teicu – labi, kas būs, būs. Man bija vismaz jāaptur tas, kas te pirms vēlēšanām [notika].

Un mani palūdza ne Jūrmala, mani palūdza “Vienotības” vadība, lai es startēju [pašvaldību vēlēšanās].

Kā jūs skaidrojat viņu lielo atbalstu jums?

Nu tāpēc, ka es esmu viens no “Jaunā laika” dibinātājiem, un es esmu strādājis.

Mani 2005.gadā Grūba kopā ar Munkevicu izmeta ārā no saraksta. Bija raksti visādi [par mani] – bandīts, čekists, komunists utt. Un [Ausma] Kantānes kundze [partijas] Ētikas komisijā pateica – vai Visockis vai es.

2007.gadā Kantānes kundze kopā ar [Valdi] Dombrovski, [Inu] Druvieti, pārējiem, pirms Saeimas vēlēšanām atbrauca pie manis darbā, es vadīju Jūrmalas autotransporta uzņēmumu. Viņa ienāca manā kabinetā, man tur visas sienas ar goda rakstiem, pateicībām no cilvēkiem. Viņa man saka – tā, Visocki, un jūs neesat nevienā sarakstā!? Es teicu, kundze, jūs taču pateicāt – Visockis vai es. Ūja, ūja, ūja – kā? Nu es saku – tā. Izvērsu to sarunu par 2005.gadu, mani izmeta no saraksta, es neskrēju uz valdi, ko tagad darīja Grūba. Neprasīju nevienam, lai mani atliek [atpakaļ sarakstā], es biju principiāls cilvēks, kas attiecīgi darbojas “Jaunajā laikā”, palīdzēju, cik varēju. 2009.gadā mani nobīdīja – trešais numurs, nu Dievs ar viņu. Grūba visu laiku uzstājās, ka Visockis zaglis, Visockis tāds un šitāds. Rezultātā Visockis bija [no “Jaunā laika” ievēlēts kā] pirmais. Vēl beidzot Visockis par mēru [tika], kaut uz diviem mēnešiem, tomēr.

Jūs arī esat cilvēks ar biznesa interesēm. Kā nošķirsiet biznesa intereses no pilsētas labuma? 

Es tagad nenodarbojos ne ar kādu biznesu, savu biznesu [Jūrmalas ATU] esmu pārdevis. Tagad ar [īpašuma] iznomāšanu nodarbojas mans dēls. Un tas nav bizness, tas ir nodokļu nomaksāšanai, papīri. Protams, mēs attīstīsim [zemes īpašumu]. Bija doma delfināriju veidot, sākām strādāt ar Eiropu, bet zaļie nepiekrita tam jautājumam. Pēc jaunā attīstības plāna apstiprināšanas rokas ir daudzmaz brīvas, un attīstīsim to. Bet ar to nodarbojas dēls, es nodarbojos ar zāles pļaušanu mājās.

Bet ja nāksies domei par to lemt?

Es tad nebalsoju. Bet tagad jau tur nav ko lemt, detālplānojums ir uzsākts, tur viss skaidrs. Tā ka tur manas intereses [nav]. Biznesu es nokārtoju, man vienkārši Dieviņš pateica, kā darīt, un viss iznāca kā vajag. Pirms kraha.

Jūs domājat biznesa pārdošanu.

Tieši tā. Tur es nopelnīju tik daudz, kā es vairāk savā dzīvē nevaru.

Jūrmalā ir daudz cilvēku, kuri īpašumus iepirkuši, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas ES. Vai jūs jūtat Krievijas naudas ietekmi uz Jūrmalas domi?

Redziet, Krievijas nauda nav tik dumja, lai pa tiešo to darītu. Krievijas vai citas naudas ietekme uz domi – to arī es neteiktu. Varbūt uz atsevišķiem domes darbiniekiem. Bet tās investīcijas, kas nāk šeit, es domāju, ka labāk tās, nekā pie mums bomži brauc. Lai labāk brauc bagāti krievi. Tagad Jūrmalā gandrīz trešdaļa mašīnu ir ar Krievijas numuriem, tas nav slikti, pēc manām domām. Ja mums būtu mugurkauls, mēs varētu daudz labāk dzīvot nekā dzīvojam šodien.

Ko jūs ar to domājat?

Naudu vajag apgūt ar prātu, nevis grābt ar abām rokām. Attīstīt pilsētas saimniecību, lai arī tie paši [investori], kas ienāk, varētu pieslēgties pie kanalizācijas, ūdensvada, lai mēs izvestu uz pludmali kaut vienu krāniņu nomazgāt kājas pēc pludmales apmeklējuma. Mums, izrādās, [ūdens krāns] ir vienā vietā, Kauguros – otrs. Lūdzu, vienkārši jautājumi. Sakārtojam Ventspils šoseju, autobusu pieturu! It kā sīkums, bet tā naudiņa, kas te nāk, to vajag likt tieši tādos jautājumos. Es nerunāju par siltumtīkliem un tā tālāk, kur mums notiek spēlītes, nevis jautājumu risināšana. Viens [investors] te pus gadu staigā – pie viena, otra, trešā un ceturtā, stāv viss uz vietas. Tagad te pamainījās [domes vadība], kaut kāds čangals [ievēlēts], saproties, un uzreiz viņš saka – skābeklis it kā pavērās. Es nerunāju, ka es tas brīnums esmu, kas skābekļa maskas visiem [dod], bet vienkārši [vajag] cilvēcīgi risināt tās lietas. Arī risinot normāli, cilvēki vairāk nekam netic, uzskata, ka zaga, zog un zags. Es atnācu un pirmajā dienā pateicu – nezags! Zaga, zog, bet nezags. Ar to mēs nodarbojamies, bet man laika nav, [lai ko būtisku paveiktu].

Ko jūs uzskatāt par lielāko izaicinājumu pilsētas vadībai nākamajā sasaukumā?

Tas ir tāds populisms, ko es varētu teikt par kaut kādu izaicinājumu.

Sakiet, kā ir.

Nē, es netaisos brīnumus stāstīt. Tas nav tik vienkārši, lai kaut ko izmainītu. Bet jāstrādā. Pirmais – kanalizācija, ūdensvads. Meliorācijas grāvju sakārtošana, tas otrais, kas jau notiek, bet domāju, par maz. Varbūt pat pirmo es liktu Ķemeru sakārtošanu, lai vismaz pēc atomkara neizskatās.

Kā to var sakārtot?

Kāpēc nevar? Nojaukt graustus, iztīrīt no bomžiem, un es uzskatu, ka Ķemeriem jābūt atsevišķai pil-sē-tai (uzsvērti), ar visām no tā izrietošajām sekām. Saimniekam tur jābūt, nevis, ka viņš tur kaut kāds piedēklis.

Tad jūs gribat Ķemerus atdalīt?

Ja man būtu tādas tiesības, tūlīt pat šodien. Lūdzu, strādājiet, pelniet un dzīvojiet! Ķemeros runājam par «balto gulbi» [Ķemeru sanatorijas ēku] – «baltais gulbis» pats par sevi nav nekas. Ja mums ir nosvilinātā kūrortpoliklīnika, tas ir pats galvenais. Ja tās nav, visam pārējam nav nekādas jēgas, mēs varam runāt, parkus taisīt, neviens nebrauks tajos odos. Vot, ja šis būs sakārtots, tas ir pats pirmais, ar visām no tām izrietošajām sekām – dūņām, ūdeņiem, minerāliem utt.

Pēc tam siltumsaimniecību sakārtot. Ne tā, kā mēs līdz šim to darījām, bet nebaidoties. Atkal atkārtoju – atmest to «zaga, zog un zags». Nezags. Un ja mēs to panākam, varam sakārtot pilsētu, viss būs kārtībā un visi būs priecīgi. Tas ir tas izaicinājums – strādāt ar tīrām rokām, skaidru skatu, neaizdzertām acīm.