Latvijas skolēnu līdzdalību militārā nometnē Krievijā atbalstīja “LiveRīga”

Nometnes kulminācija ir skolēnu, tai skaitā – no Latvijas, soļošana svešas valsts oficiālajā Uzvaras dienas militārajā parādē Veļikije Lukos

Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskajā nometnē “Sojuz 2012” Krievijā atbalstījis arī Rīgas pašvaldības nodibinājums “Rīgas Tūrisma attīstības birojs”, svētdienas vakarā ziņoja LTV raidījums “de facto”. Par skolēnu dalību šajā nometnē ziņoja arī Drošības policija savā ikgadējā pārskatā, un jauniešu dalība militarizētajās nometnēs raksturots kā valsti apdraudošs fakts.

“Live Rīga” jauniešu grupu no Latvijas atbalstījis ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku.

Raidījums “de facto” ziņo, ka nometne notikusi pagājušā gada maija sākumā Pleskavas apgabala Veļikije Luki apkaimē. Tajā piedalījušies 13-16 gadus veci jaunieši no Krievijas un bijušajām padomju savienības republikām. No Latvijas tur piedalījās vairāk nekā 10 skolēnu Afganistānas kara veterāna Sergeja Īvāna vadībā. Viņa dēls un vairāki citi nometnē pabijušie mācās Rīgas 34.vidusskolā, kas starp krievvalodīgajām tiek uzskatīta par visai prestižu.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis raidījumam “de facto” stāsta, ka jaunieši ir kā tādi ziņneši, kuri šīs idejas tālāk nes savās ģimenēs un draugiem, skolasbiedriem. “Un mums ir jāsaprot, ka tā ir jauno līderu paaudze. To Krievija arī savos nostādņu dokumentos atzinusi – ka svarīgākais ir ārvalstīs tautiešu politikas ietvaros strādāt ar jauno paaudzi, kas ar laiku kļūs par līderiem un iespaidos noteiktas politiskās darbības valstī. Tas ir arī uzstādījums, ar kuru ir nācis klajā nepilsoņu kongress, ka tieši jaunie līderi būs tie, kuri mainīs valsts pārvaldi un mainīs valsts struktūru kā tādu,” saka Gulbis.

“Sojuz” Krievijas interneta resursos raksturots kā produkts, kas iedzīvina Vladimira Putina idejas par Eirāzijas savienības izveidi. Videomateriālos no nometnes redzama kaimiņvalsts armijas idealizēšana, īpaši gaisa desanta un izlūku darbs. Par uzsvaru uz spiegu darbu liecina arī nometnē īstenotā Izlūkošanas meistarklase Krievijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes veterāna Jurija Babajanca un viņa domubiedru vadībā.

Kā labi ieplānota nometnes kulminācija ir skolēnu, tai skaitā – no Latvijas, soļošana svešas valsts oficiālajā Uzvaras dienas militārajā parādē Veļikije Lukos. Vaicāta par Rīgas 34.vidusskolas attieksmi pret bērnu soļošanu parādē Krievijā, direktore Natālija Rogaļeva noliedz, ka būtu vispār ko zinājusi par šādu nometni. No intervijas klātienē viņa gan raidījumam atteicās. Viņa atzīmēja, ka tas nav bijis skolas organizēts pasākums, bet par vecāku iniciatīvām viņa nevarot zināt. Direktore īpaši uzsvēra savu lojalitāti Latvijas valstij un to, ka šī viņas nostāja ir visiem zināma.

Acīmredzot cita veida attieksme pret nometnes ideoloģiju ir Rīgas domes dibinātajam Tūrisma attīstības birojam, kura zīmola “Live Riga” uzšuvi “de facto” pamanīja uz nometnes dalībnieku formastērpiem. Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Guna Caune apliecina “Rīgas tūrisma zīmols “Live Rīga” šo jauniešu grupu atbalstīja tikai ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku. Nekāds finansiālais atbalsts netika sniegts”. Viņa neatbildēja uz “de facto” jautājumu, kurš pieņēma pozitīvo lēmumu par parādīšanos nometnē “Sojuz”.

Sergejs Īvāns, kurš pavadīja bērnus no Latvijas, skolēnu vārdā parakstījies zem uzsaukuma, ar kuru savas valsts, tātad Latvijas, parlamentu aicina veidot “brāļu tautu savienību”. Citējot parakstīto dokumentu: “Ja ar vienu no mūsu tautām notiks kāda nelaime (karš, tehnoloģiska vai dabas katastrofa), citas tautas nekavējoties un bez papildu nosacījumiem nāks palīgā.”

Pētnieks Gulbis norāda, ka Latvija nedrīkst ignorēt Krievijas īstenoto ietekmi uz jauniešu uzskatiem un vērtībām: “Patiesībā tas ir tiešs valsts apdraudējums, jo mums ir jāapzinās tas, kurā brīdī šis process sasniegs kritisko masu. Pirmkārt, mums Latvijā jau tā dzīvo pietiekami daudz Krievijas Federācijas pilsoņu, kas ir viens no momentiem, otrs – ja mums kļūst aizvien vairāk šādu ideoloģiski pārliecinātu jaunu cilvēku, kas var būt politiski aktīvi, tēlaini izsakoties, mēs dzīvojam uz tādas pulvera mucas. Un te ir jautājums, kad šai pulvera mucai atliks piešķirt sērkociņu, lai mēs varētu redzēt kāda konflikta eskalāciju šeit pat uz vietas.”

Pētnieks norāda, ka valsts drošības iestādēm kopā ar politiķiem jāstrādā pie tā, lai parādītu Latviju kā pozitīvu vietu kur dzīvot. Pusaudžu vecumā bērni meklē ideālus. Latvijas atbilde varētu būt, pašai iesaistot jauniešus kustībās, kas veicina patriotismu. Piemēram, jaunsargu organizācijā.

Arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kurš strādā ar Latvijas skolu jauniešiem, norāda, ka jaunsardzes kustībai noteikti vajadzētu būt visās Latvijas vidusskolās un profesionālajās skolās.

Jaunsargu kustībā iesaistījušies vairāk nekā seši tūkstoši bērnu, bet gribētāju būtu vēl vairāk. Pērn jaunsargiem iedalīts papildu finansējums četrdesmit jaunām mācību vietām.