”Mājas darbi” reemigrācijas īstenošanai

Iedzīvotāji apzinās, ka tieši emigrācijas dēļ jau drīz Latvijā pietrūks darbaspēka

Nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” rezultāti liecina, ka gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tieša vai netieša saskare ar emigrāciju, jo tikai katram desmitajam aptaujātajam ģimenes, draugu vai paziņu lokā nav cilvēku, kuri pārcēlušies dzīvot citā valstī.

Turklāt, salīdzinot ar 2010.gadu, arvien vairāk cilvēku norādījuši emigrāciju kā galveno valsts demogrāfisko draudu, ko noteikti veicinājusi gan apziņa par aizbraukšanas turpināšanos un tās sekām, gan fakts, ka 2012.gadā par emigrācijas jautājumiem notika plašas diskusijas arī kontekstā ar reemigrācijas plānu un aktīvāku sadarbību ar diasporu.

Iedzīvotāji apzinās, ka tieši emigrācijas dēļ jau drīz Latvijā pietrūks darbaspēka. Jāpiebilst, ka noteiktos sektoros tā jau tagad trūkst, jo vietējiem iedzīvotājiem nav nepieciešamo prasmju.

Vērtējot aptaujāto atbildes jautājumā par to, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos, varam novērot, ka tikai vienu aspektu, kuru atzīmējuši 5% aptaujāto, mēs nevaram ietekmēt – apstākļu pasliktināšanos konkrētajā valstī, kur tagad dzīvo cilvēks. Pārējie aspekti ir Latvijas „mājas darbi” – augstāka dzīves kvalitāte un sociālā aizsardzība. Taču tos nav iespējams radikāli mainīt ātrā tempā, jo algas ir atkarīgas no darba ražīguma, darba vietas veido uzņēmēji, bet sociālās garantijas ir atkarīgas no nodokļu maksātāju disciplīnas.

Tos nevar atrisināt arī tā sauktais reemigrācijas plāns, jo centieni uzlabot vispārējo ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā ir ikdienas darbs ne tikai valsts un pašvaldību institūcijām, bet arī ikvienam iedzīvotājam. Tomēr priecē, ka daļa aptaujāto ir pozitīvi novērtējuši reemigrācijas plānā iekļautos priekšlikumus, visvairāk izceļot darba tirgus informācijas pieejamību. Protams, ka bez aktuālas informācijas par pieejamajām darba vietām un aptuveno atalgojumu cilvēkiem ir ļoti grūti sākt apsvērt iespēju atgriezties Latvijā.

Tikmēr diezgan interesantas ir respondentu atbildes par iemesliem, kāpēc vispār vajadzētu veicināt cilvēku atgriešanos.

Trešdaļa aptaujāto baidās par latviešu tautas izdzīvošanu un to, ka vietējie iedzīvotāji varētu kļūt par minoritāti, palielinoties imigrantu skaitam. Tās ir bažas par identitāti un padomju laika imigrācijas trauma.

Iedzīvotāju uzskati par cilvēku skaitu, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu atgriezties Latvijā, saskan ar emigrācijā dzīvojošo teikto par viņu plāniem. Draugiem.lv un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes 2012.gadā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa emigrējušo tuvākajā nākotnē neplāno atgriezties Latvijā. Taču, ja piepildītos populārākā prognoze – ka tuvākajos gados Latvijā atgrieztos līdz 10% no emigrācijā dzīvojošajiem, tie varētu būt aptuveni 20 000 līdz 30 000 cilvēku, kas nebūt nav maz. Turklāt, strādājot pie reemigrācijas plāna, ceram, ka līdz 2030.gadam Latvijā atgriezīsies aptuveni 100 000 līdz 120 000 iedzīvotāju. Ja aptuveni trešdaļa no minētā skaita atgrieztos jau tuvāko piecu gadu laikā, tas palielinātu cerības uz arvien plašāku „reemigrācijas” kustību.

Cerību vieš arī „DNB Latvijas barometra” pētījuma dati, kuri liecina, ka aptuveni trešdaļai aptaujāto paziņu, draugu vai ģimenes lokā ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ jau ir atgriezušies Latvijā. Analizējot, kāpēc cilvēki atgriezušies, redzams, ka daļa aizbraucēju piedzīvojusi vilšanos vai zaudējusi darbu ārzemēs, bet daļa nolēmusi atgriezties ģimenes, veselības, jaunu iespēju vai patriotisma dēļ.

Interesanti, ka populārākā atbilde atgriešanās iemeslam ir fakts, ka cilvēks bija nolēmis aizbraukt uz noteiktu laiku. Tātad šie cilvēki nemaina savas personiskās stratēģijas un nenolemj tomēr pagarināt laiku, ko pavada ārzemēs.

Autore ir sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece, Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja