"Liepājas metalurgs" 4,6 miljonus eiro pārskaitījis Lietuvas kompānijai "Torlina" • IR.lv

“Liepājas metalurgs” 4,6 miljonus eiro pārskaitījis Lietuvas kompānijai “Torlina”

50
"Liepājas metalurgā". Foto: Evija Trifanova, LETA

“Liepājas metalurgs” ir radījis lielus zaudējumus veselai virknei poļu uzņēmumu, viens no tiem vērsies tiesā

Kreditors, kam a/s “Liepājas metalurgs” aprīlī veicis vairāku miljonu maksājumu, ir Lietuvā reģistrētā kompānija “Torlina”, kuras vadītāji iepriekš bija arestēti par krāpšanos metāla tirgū, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Faktu par veikto naudas pārskaitījumu 23.aprīlī pēc valdības sēdes žurnālistiem atklāja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, uzsverot, ka nav skaidri saprotami uzņēmuma vadības kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzīti kreditori, kuru saistības tiek dzēstas. Tagad viņš raidījumam apliecinājis, ka nauda pārskaitīta firmai “Torlina”.

“Šī gada 12.aprīlī “Liepājas metalurgs” ir veicis 4,6miljonu maksājumu šim te Lietuvas uzņēmumam, neskatoties uz to, ka pret šo maksājumu iebilda valsts kontrolieris uzņēmumā un arī neskatoties uz to, ka pret to iebilda Valsts kase un Finanšu ministrija. Un šo te iebildumu galvenais iemesls bija tas, ka mums nebija skaidri tie argumenti vai tie kritēriji, pēc kuriem tiek veikts viens vai otrs maksājums, kuru veikt vai neveikt un arī pēc tam, uzņēmums, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc viņi to maksājumu ir veikuši, faktiski uz šiem jautājumiem nav atbildējuši. Un vēl vairāk – ir izmantoti argumenti, kurus pārbaudot, mēs redzējām, ka tā nav patiesība,” saka Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks atzīmē, ka konkrētais maksājums ir izdarīts un to atcelt nav iespējams.

Raidījums norāda, ka kopš brīža, kad 22.janvārī “Liepājas metalurgs” Saeimas Tautsaimniecības komisijai atzina, ka ir bankrota priekšā, no uzņēmuma ir aizplūduši kopumā jau vairāk nekā 25 miljoni latu, kas aizgājuši galvenokārt divām firmām – jau minētajai Lietuvas “Torlina” un Lielbritānijā reģistrētajai “Stemcor”. Politiska atbildība par notikušo pienākas vispirms jau finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība), uzskata “Nekā personīga”.

Savukārt Vilks raidījumam norāda, ka “šajā gadījumā ir noticis, teiksim, nepieļaujamais, jo neskatoties uz to, ka kontrolieris iebilda pret šo maksājumu, neskatoties uz to, ka Valsts kase iebilda, tik un tā rūpnīcas vadība šo maksājumu izdarīja. To nedrīkstēja darīt.”

Uz jautājumu, vai par šo ir arī kāds atbildīgs no valsts puses, ministrs atbild: “Nu, šai gadījumā no valsts puses mēs nevaram prasīt, jo pēc esošiem nosacījumiem kontrolieris seko līdzi, bet viņš nevar kategoriski apturēt maksājumus”.

Otra persona, no kuras varētu prasīt politisko atbildību – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts – par metalurga jautājumu runāt vispār atteicies, tāpat no komentāriem atteikušies arī abi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals.

Lietuvas ģenerālprokuratūra lietu, kas saistīta ar “Torlina”” un “Liepājas metalurgs” pašlaik izmeklē un atzīst, ka tā ir sarežģīta un ar garu vēsturi. Saistībā ar “Liepājas metalurgu” notiekot informācijas apmaiņa starp likumsargiem Lietuvā, Polijā un Latvijā. Interese esot arī mūsu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

“Tas, ka mēs neesam nākuši ar kaut kādu publisku paziņojumu, tas viennozīmīgi nenozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienests snauž un neko nedara. Mēs it sevišķi lielos nodokļu maksātājus, kāds ir “Liepājas metalurgs”, regulāri monitorējam,” raidījumam norāda VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Ināra Pētersone.

Raidījums arī vēsta, ka sašutums par notiekošo aug augumā mūsu kaimiņos Lietuvā, bet jo īpaši Polijā, kur atrodas daudzi “Liepājas metalurgs” biznesa partneri.

Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas esot skaidrs, ka Polijas robežas pusē viss nebeigsies tikai ar sašutumu vien – “Liepājas metalurgs” ir radījis lielus zaudējumus veselai virknei poļu uzņēmumu, un viens no tiem nupat jau esot nolēmis vērsties tiesā pret “Liepājas metalurgu”.

Kā ziņots, “Liepājas metalurga” kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem – Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam – pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.

Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta “Prudentia” pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, “Liepājas metalurga” lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.

“Liepājas metalurga” lielākie kreditori ir a/s “Latvenergo”, a/s “Citadele banka”, a/s “SEB banka”, tērauda tirgotājs “Stemcor” un Valsts kase, raksta LETA.

 

Komentāri (50)

Janka, Janic 12.05.2013. 21.20

nu atvainojos , lai šito liikdeguņu kantori vells parauj , kraapnieki ne pa kanapu , zog uz vella paraušanu , nav kauna prasiit valstij paliidziibu , par ķiilniekiem pataisot 2500 straadaajošo uz kaa reeķina grib veel turpinaat šo anarhiju , varbuut poļiem izdosies šos iedabuut aiz resteem , valstij peec šo faktu atklaašanas faktiski no šii veidojuma buutu jaanoveeršas , jo žiidi tiiši meelojuši poļiem sakot ka viņu manipulaacijas garantee valsts , cūkas!!!!

+14
-2
Atbildēt

0

Elīna Barkovska 12.05.2013. 21.07

Valdības vadītājs mums ir vai nav? Mierīgi noskatās tāpat, kā uz Parex, tikai šoreiz nav ne Godmaņa, ne Slaktera ne ERAB uz ko bultas novirzīt.
Paldies par fiskālo disciplīnu un eiro ieviešanas pasākumiem, bet kādam vienreiz jāliek punkts šai nabaga valsts legālai izzagšanai!!!

+13
-5
Atbildēt

3

    kristaps_drone > Elīna Barkovska 13.05.2013. 14.07

    Hari, izcils komentārs! Super!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 12.05.2013. 22.06

    Tas ko es saku, saimnieka nav:)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Elīna Barkovska 12.05.2013. 21.59

    Kungs, Jūs putrojaties!

    Ja Latvijā uz valsts rēķina pie bagātības tiek Lembergs, Šķēle, Šlesers – tikai tad tā ir izzagšana vai precīzāk “valsts nozagšana”.

    Ja Latvijā uz valsts rēķina bagāti kļūst kargini, krasovicki, zaharjini, segali, suharenko – tad tā ir sistēmiski nozīmīga biznesa atbalstīšana.

    Nianšu labāku izpratni varbūt varētu veicināt šādas mantras atkārtošana pirms gulētiešānas: “Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Viss būs atkarīgs no mums pašiem. Mēs esam diženi. Mēs esam raženi.”

    +11
    -7
    Atbildēt

    0

putekliic 12.05.2013. 22.10

Kā nevar saprast pēc kādiem kritērijiem vadās LM, atmaksājot kredītus?! Vairāk kā skairs – pēc leišu konkrēto pacanu no tās firmeles pasūtījuma tādi zaharjini tiktu atšauti jau pēc pāris nedēļām. Tādi daudz ar parādniekiem neauklējas.

+9
-2
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu