Dažas augstskolas pieprasījušas sevi izslēgt no reitinga
Latvijas augstskolu reitingā pirmais trijnieks esot nostabilizējies – arī šogad pirmajā vietā ir Latvijas Universitāte, otrajā – Rīgas Stradiņa universitāte, bet trešajā – Rīgas Tehniskā universitāte, ceturtdien vēsta “Latvijas Avīze“.
Laikraksts, kas ne jau pirmo gadu publicē Latvijas augstskolu reitingus, raksta, ka visu reitinga publicēšanas laiku tā līdere bijusi Latvijas Universitāte, kas ir arī valsts lielākā augstskola. Taču faktiski nepārtraukti līderu trijniekā bijusi arī Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, daudz neatpaliekot Daugavpils Universitātei.
Šogad reitingā lielākais kāpums ir Ventspils Augstskolai – par 10 vietām, līdz 12. pozīcijai, vēsta avīze. Otru lielāko kāpumu piedzīvojis Rīgas Aeronavigācijas institūts, kas pakāpies par deviņām vietām.
Lielāko kritumu reitingā toties piedzīvojusi privātā augstskola “ISMA”, kas nokritusi pat par 14 vietām, jo te samazinājies gan studentu, gan absolventu, gan ārzemju studentu skaits, gan sarucis akadēmiskais personāls un publikāciju skaits. Nākamā “kritusī” ir Latvijas Jūras akadēmija, kas nokritusi par deviņām līdz 10 vietām, jo akadēmijā samazinājies studentu skaits un akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvars. Rīgas Ekonomikas augstskola nokritusi uz leju par sešām vietām.
Reitingā vairs netiek iekļauta Ekonomikas un kultūras augstskola, kas vairākus gadus pēc kārtas pieprasījusi sevi no tā izņemt. Šogad tādu pašu prasību pauda arī Latvijas Kristīgā akadēmija, līdz ar to arī tās vietu reitingā vairs nevar redzēt.
Laikraksts arī piebilst, ka reitings nav un nevar būt vienīgais augstskolas kvalitātes mērs.
Avīze arī atgādina, ka pēc “Times Higher Education” reitinga pasaules 10 labākās augstskolas atrodamas ASV, Lielbritānijā un Japānā – tās ir Hārvarda universitāte ASV, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ASV, Kembridžas un Oksfordas universitātes Lielbritānijā, Kalifornijas universitāte Berklijā ASV, Stenfordas un Prinstonas universitātes ASV, Kalifornijas universitāte Losandželosā ASV, Tokijas universitāte Japānā un Jeilas universitāte ASV.
Komentāri (18)
Una Grinberga 08.05.2013. 14.07
Sasmējos par šo reitingu… To ir taisījusi Rivža? Viņai metodoloģija ir “stiprākā” puse!!!! Ja studentu un pasniedzēju skaits ir “lābākuma” rādītājs, tad vislabākā reforma būtu visas augstskolas salikt vienā augstskolā un mums būs vislabākā universitāte pasaulē – visvairāk studentu, visvairāk pasniedzēju un visvairāk publikāciju. :)
LU, RTU un DU varētu tikai sapņot, ka viņu absolventu pasaulē kotējas tik pat labi kā REA un LMūA absolventi!
3
janis17 > Una Grinberga 08.05.2013. 18.58
Bet tieši tāds pats ir ķīļa reklamētais Top 1000 pasaules universitātēm.
Tak atklāti uzrakstīts, ka kritērijs ir arī studentu skaits, pasniedzēju skaits, publikāciju SKAITS. Līdz ar to tas nav reitings bet izmērs. Un tieši tas pats ir ar pasaules reitingiem. Varbūt tagad kādam pieleks ķīlistu reklamētais reitingošanās absurds!?
Does size allways matters?
0
janis17 > Una Grinberga 08.05.2013. 19.05
Nasing, pat, saliekot visus studentus un pasniedzējus kopā, mēs netiksim pasaules TOP 500, pat ne top 1000, lai gan topošanas metodika ir ļoti līdzīga.
Atrodi TOP 500 cik ir SPECIALIZĒTU mūzikas vai mākslas univesritāšu, kā LMūA vai LMA?
0
austrisv > Una Grinberga 08.05.2013. 18.08
Tiešām izskatās, ka paši sevi uzlielījuši – lielās augstskolas sadalījušas labākās “ložas” un pārējie lai nemaz necer.
Sevišķs izbrīns par R. Ekonomikas augstskolu, kurā iekļūt studēt nemaz tik viegli nevar , kā universitātē vai tajās citās “pirmo vietu ieguvējas”. Joprojām paši sev uzsit uz pleca un brauc tālāk purvā,jo acīmredzot pašiem šķiet, ka neko mainīt ne vajag ne var, ja jau ir labākie.
0
dro 08.05.2013. 13.33
Mūsu RPI 3. kursam pievienojās students no LU. Pēc pāris dienām viņš apgalvoja, ka mācīties LU bijusi izklaide salidzinot ar RPI prasībām. Zinu ne vienu vien cilvēku, kuri izmocījušies RTU, viegli saņēma LU diplomu…
3
janis17 > dro 08.05.2013. 19.10
lno, RTU humanitāras ievirzes cilvēkam nebija ko darīt, ja netiki galā ar materiālu pretestību, vai teorētisko mehāniku, tad varbūt LU juristos padevās latīņu valoda. Tā, ka tas nav kvalitātes rādītājs, bet indivīda spēju un talantu rādītājs.
0
Cīnītājs > dro 09.05.2013. 08.12
šogad pabeidzu Valmierās ViA IT neklātienē. Pasniedzēji ir samērā prasīgi, programma vairāk vērsta uz praktiskām zināšanām. Man jau ar ikdienas darba pieredzi bija samērā viegli, lai gan šo to tāpat jaunu uzzināju un brīžam bija jāpasvīst. Bet jāatceras, ka augstskola ir tikai maza daļa no visa. Visu nosaka paša studenta vēlme ko jaunu uzzināt un savā dzīvē sasniegt šo to vairāk par “hello World!”.
Esmu saticis LU pēdējā kursa studenti, kura darba intervijā uz jautājumu “kādas programmēšanas valodas zināt?” atbild: “zinu MS Office un Internet …”. Un cilvēciņam tulīt bija jāraksta bakalaura darbs.
0
lebronj2356 > dro 08.05.2013. 14.09
Iz dzīves : RTU svarīgākais ir saturs, LU apmeklējums :) vienkārši un skaidri. Jāsaka gan, ka pēdējā laikā ļoti labas atsauksmes nāk no Valmieras, nu jau kādu laiku tur ir arī IT, tā kā nākotnē varbūt varēs konkurēt ar RTU !
0
janis17 08.05.2013. 18.43
Šie reitingi, tāpat, kā pasaules universitāšu reitingi, parāda bagātākās, populārākās un “plašākās” augstskolas, bet ne labākās. Pirmā vieta reitingā nenozīmē absolventa kvalitāti.
Tas būtu tas pats, kas Studiju virziena kvalitāti mērīt ar “konkursu uz vienu vietu”
0