“de facto”: Konflikts KNAB – Strīķe izpelnās zemu novērtējumu

Ikgadējā novērtēšanas procedūrā „cietuši” vairāki redzami KNAB darbinieki

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzis konflikts starp vadošiem darbiniekiem un pirms pusotra gada apstiprināto priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums „de facto”. KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Streļčenoks piedāvājis zemo novērtējumu – D.

“de facto” ziņo, ka ikgadējā darbinieku novērtēšanas procedūrā tiem darbiniekiem, kuri iebilduši pret Streļčenoka darbības stilu, likts ļoti zems ikgadējais novērtējums – D un E līmenis, kas valsts pārvaldē tiekot izmantots ļoti reti.

Valsts pārvaldē strādājošos novērtē skalā no A, kas liecina par izcilību darbā, līdz E, kas strādājošā kompetenci novērtē kā neatbilstošu konkrētam amatam. Līdz šim novērtēšanas anketā vērtēti gan sasniegumi, gan kļūdas un vājākie posmi, un vērtējumam jābūt maksimāli objektīvam, jo no tā atkarīga arī darbinieka bonusu sistēma.

Visi KNAB darbinieki novērtēti pozitīvi, ar trim izņēmumiem. KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Streļčenoks piedāvājis novērtējumu D, savukārt KNAB arodbiedrības līderei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei – E līmeni, kas faktiski nozīmē neatbilstību ieņemamajam amatam. D līmenis likts arī Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei.

Uz jautājumu, kas Streļčenoku neapmierina, piemēram, Strīķes darbā, biroja vadītājs raidījumam “de facto” atbild, ka negribētu teikt, kas apmierina vai neapmierina. Viņš norāda, ka tā ir iespēja novērtēšanas procesā saprast darbinieku un izrunāt lietas.

Streļčenoks nenosauc nevienu kļūdu vai nesasniegtu mērķi ne Strīķes, ne Dravenieces, ne Kurpnieces darbā, aizbildinoties, ka vērtējums vēl nav oficiāli apstiprināts. KNAB priekšnieks vēlas, lai katrs no viņiem vēl uzraksta savu paskaidrojumu par novērtējumā minētajām epizodēm. Vismaz vienā gadījumā paskaidrojumi izstiepušies uz desmitiem lapu, tomēr arī ar to nav bijis gana.

Strīķe nevēlējās ar “de facto” runāt par birojā notiekošo, bet intervijā aģentūrai LETA viņa pirms dažām dienām norādījusi, ka “man vēl nav skaidrs, kādas man ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs”.

Neoficiāli zināms, ka Draveniece kā juriste iebildusi pret atsevišķiem Streļčenoka lēmumiem. Viens no aizrādījumiem Kurpniecei bija saistīts ar to, ka preses konferencē Strīķes uzstāšanās bija izpelnījusies vairāk mediju uzmanības nekā Streļčenoka runa. Viņš iecirties arī par ieteikumu starptautiskā pasākumā izmantot tulka pakalpojumus.

Tikmēr portāls „Pietiek.com” ziņo, ka Strīķe drīzumā varētu pāriet darbā uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB).

Biroja vadošo darbinieku negatīvo novērtējumu tomēr, visticamāk, var uzskatīt par kārtējo epizodi ilgstošām nesaskaņām KNAB. Lai gan pērn daudzi cerēja, ka tās noplaks un pazudīs, tās tomēr uzliesmo ar jaunu spēku, ziņo „de facto”. Patlaban Streļčenoks saka – nekāda konflikta nav, tomēr iekšējo sanāksmju ieraksti un protokoli liecina par ko citu.

“de facto” pieejamā informācija ļauj secināt, ka nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Tas raisījis neizpratni un virkni jautājumu, bet vēlāk apauguši jau ar krietnu emociju kārtu un aizvien jaunām nesaskaņām.

Streļčenoks no padotajiem prasījis paskaidrojumus arī par to, kādēļ nav laikus informēts par korupcijas apkarošanas bloka aktivitātēm. Savukārt uzrunā darbiniekiem priekšnieks neslēpj sašutumu, ka “Latvenergo” lietas izmeklētāji viņu mēģinājuši instruēt, ko un kādā veidā stāstīt par šīs lietas nodošanu prokuratūrai. Turklāt viņš nav zinājis par gatavošanos to nodot prokuratūrai.

Neraugoties uz to, ka Streļčenoks pat lāga nezināja, ka “Latvenergo” lieta tikusi jau tiktāl, viņš par šīs lietas sekmīgu izmeklēšanu saņēma vislielāko prēmiju – ap sešsimt latu jeb 60 procentus no algas apmēra, ko piešķīra premjers. Savukārt Streļčenoka paša piešķirtās prēmijas 12 padotajiem nav bijušas tik dāsnas. KNAB Apkarošanas bloka vadītājai Strīķei piešķirta piemaksa aptuveni trešdaļu algas apmērā, kas teorētiski varētu būt ap trīssimt latu, bet pārējiem, ap desmit cilvēkiem piemaksa bijusi zemāka, vidēji ap 40% no algas. Absolūtos skaitļos KNAB šo informāciju nesniedza.

“de facto” uzrunātie KNAB darbinieki intervijas atteica. Paralēli paskaidrojumu rakstīšanai, birojā uzsākta arī viena disciplinārlieta, kas ierosināta pret Dravenieci. Jautājumu loks esot ļoti plašs un tos skata īpaša komisija. Tomēr Streļčenoks pats ir pārliecināts, ka birojs strādā kā Šveices pulkstenis: “Es neteikšu tādā kategorijā, ka ir konflikts. Bet, protams, ka varu teikt, ka dažiem cilvēkiem nepatīk mans vadīšanas stils. Es respektēju viņu viedokļus, tas ir dabiski, bet tas nevar būt iemesls, lai traucētu biroja funkcijas.”