Ekonomikas ministrija ierosina izveidot atsevišķu OIK fondu
Valdība neatbalstīja Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoto rīcības plānu elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai, veltot asu kritiku ministrijai, ziņo LETA.
Rīcības plāns ietver virkni pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Ziņojumā norādīts – lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kas saņem jaudas maksājumus.
Fondu varētu administrēt neatkarīga aģentūra. Pēc dokumentā minētā, nepieciešams noteikt, ka obligātā iepirkuma tiesību saņēmēji saražoto elektroenerģiju pārdod tirgū un, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā regulējuma, saņem kompensāciju par starpību starp norēķina perioda vidējo tirgus cenu un obligātā iepirkuma cenu. Elektroenerģijas tirgotāji no lietotājiem saņemtos OIK maksājumus ieskaitītu fondā.
EM rosina OIK fonda darbībai piesaistīt arī a/s “Latvenergo” dividenžu ieskaitījumus no valsts budžeta. Pašlaik tie valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir noteikti ar kārtējā gada budžeta likumu. “Novirzot konkrētu summu no “Latvenergo” peļņas OIK fondā, tiktu samazinātas OIK izmaksas visiem lietotājiem proporcionāli patēriņam, tā izvairoties no nesaderības ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem par specifiska atbalsta ierobežojumiem,” teikts EM rīcības plānā.
Otrdien valdībā vienojās, ka EM par OIK fonda izveidi vēlreiz būs jāziņo valdībā un detalizētāk jāpaskaidro, kas tas būs par fondu, kas tajā darbosies un kā tas funkcionēs.
Skatot šo jautājumu, EM saņēma asu kritiku par sagatavoto plānu. Tika kritizēts gan tas, ka plāns nav laicīgi izsūtīts nozares organizācijām, kurām nav bijis laika sagatavot priekšlikumus, bet EM – tos izvērtēt. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) kritizēja EM vēlmi OIK fonda izveidei finansējumu piešķirt no šā gada budžeta grozījumiem. Viņš norādīja, ka par budžeta grozījumiem nevar būt runa. Tāpat kritika izskanēja par OIK negatīvo ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem.
Valdība nolēma, ka jautājums par OIK fonda finansējumu netiks skatīts saistībā ar šā gada budžeta grozījumiem, bet gan to virzīs kā vienu no jaunajām politikas iniciatīvām uz 2014.gada budžetu.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā rīcības plānā elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai, kas pirms Lieldienām tika izsūtīts vērtēšanai nozares pārstāvjiem, ietverta virkne pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Attiecībā uz mazākām stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW) un atjaunojamo energoresursu stacijām tiek rosināts noteikt adekvātu atbalsta intensitāti, taču, lai to izdarītu, tiks veikta analīze par esošajām stacijām.
Uzņēmumiem, kuri saņēmuši gan finansējumu investīcijām no dažādiem fondiem, gan darbības atbalstu, paredzēts samazināt atbalsta intensitāti, lai ražotāji netiktu pārsubsidēti, proti, lai kopējais atbalsts sedz ražotāja ekonomiski pamatotās izmaksas un nodrošina turpmāku attīstību.
Attiecībā uz lielajām gāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuru vidū tiek minētas AS “Latvenergo” Rīgas termoelektrocentrāles, AS “Rīgas siltums” siltumcentrāle “Imanta” un SIA “Juglas jauda”, atbalsta intensitātes samazinājumam tiek rosināts veikt vairākus grozījumus. Rīcības plāns paredz arī mazināt gāzes koģenerācijas ietekmi centralizētajā siltumapgādē.
Lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kuras saņem jaudas maksājumus.
Pēc EM datiem, kopumā 866 komersanti ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. No tiem 139 komersantiem EM ir atcēlusi lēmumu par iegūtajām tiesībām. Elektroenerģijas ražošanu ir sākuši 224 komersanti ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1033,91 MW.
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” sniegto informāciju 320 komersanti nav iesnieguši pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu elektrostacijai vai tiem izsniegtie tehniskie noteikumi ir zaudējuši spēku.
2013.gadā elektroenerģijas ražošanu būtu jāsāk sešiem komersantiem, 2014.gadā – 93, 2015.gadā – 135, 2016.gadā – sešiem, 2017.gadā – 75 komersantiem. Savukārt atbalstu no dažādiem finansēšanas instrumentiem saņēmuši aptuveni 60 projekti, taču daļa no tiem darbu jau sākuši, liecina EM dati.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk “Latvenergo”, savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
Valdība 8.janvārī nolēma uzdot vairākām ministrijām līdz 1.aprīlim sagatavot rīcības plānu, lai ierobežotu elektroenerģijas cenas pieauguma risku. Lēmums balstījās uz EM ziņojumu par elektroenerģijas cenas pieauguma risku, kurā līdz 2020.gadam tiek prognozēts vidējās kopējās cenas pieaugums 63% apmērā. Kā viens no būtiskajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem tika minētas OIK.
Komentāri (27)
Janis 09.04.2013. 17.45
Es pareizi sapratu, ka Vienotības ministri kritizēja Pavļutu par Vienotības ministra Kampara laikā plaukušo un Vienotības ierēdņa J. Pūces atsevišķās epizodēs (par ko sākta izmeklēšana) turpināto OIK politiku?
Varbūt virsrakstam vajadzēja būt – “Premjers kritizē pats savu iepriekšējo valdību”?
15
andris902 > Janis 09.04.2013. 19.02
….lno….Tu Kamparam 30 tūkstošus devi???….???….
0
andris902 > Janis 10.04.2013. 01.01
….redzi, lno – Tev patīk melnā krāsa un žurnālisti cenšas Tevis un tādu kā – Tu, dēļ….un nav vairs svarīga objektivitāte, galvenais, cik bieza melnās krāsas kārta….
0
andris902 > Janis 09.04.2013. 18.14
…Jāni, Tev arī selektīvā atmiņa?….obligātā iepirkuma cenas nesamērīgi paaugstināja Kalvītis savas valdības pēdējā dienā, gan Godmanis – dažas dienas pirms valdības krišanas….
…pieļauju, ka varu būt piemirsusi Kampara iepirkuma cenu paaugstināšanu…vai vari to atgādināt?….
0
andris902 > Janis 09.04.2013. 18.46
….par TEC 2 atbildes atradīsi šeit:
http://building.lv/news/250-menesa-cilveks/100126-tec-2-lidz-baltija-modernakas-kogeneracijas-stacijas-nodosanai-ekspluatacija
http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/aktualitates/prese?a=view&id=4253
0
andris902 > Janis 09.04.2013. 19.00
…mjā…iepazinos ar preses relīzi….šis ir kārtējais gadījums, kā žurnālisti spēj/var pasniegt informāciju sabiedrībai….. :)
0
andris902 > Janis 09.04.2013. 21.36
…Normund….Tu pazīsti lno sievu???….
0
andris902 > Janis 09.04.2013. 22.28
…Nasing spešal!….cik tas vienkārši izklausās – jāsaved kārtībā subsīdijas!….kā redzi, arī Pavļuts pusotra gada laikā nevar panākt vienošanos ar uzņēmējiem, kuri Kalvīša un Godmaņa laikā tapuši par labticīgiem ieguvējiem….
….Kamparam var pārmest un ir jāpārmet tas, ka viņš nenobremzēja jaunu pieteikumu izsniegšanu un kvotu dalīšanu, nepārbaudīja izsniegto licenču iztirgošanu….nepanāca likuma labojumus, lai mūsu patērētāja sūri grūti pārmaksātā naudiņa neieripotu ārvalstnieku kabatās….
…nezinu, vai šobrīd tiek strādāts pie grozījumiem likumā, lai licences un kvotas netiktu tālāk iztirgotas ne-Latvijas iedzīvotājiem….bet tas būtu viens no svarīgākajiem un paveicamajiem darbiem….
0
efeja60 > Janis 09.04.2013. 19.48
sieva deva, paņēma no tumbočkas un iedeva Kamparam.
0
efeja60 > Janis 09.04.2013. 22.49
Kampara sieva deva Kamparam no tumbočkas paņemtus tūkstošus:Kampars neatklāj, kā piecu cilvēku ģimeni, māju, dzīvokli, auto uztur par 420 latiem
L. Lapsa
17.04.2011.
http://pietiek.com/raksti/kampars_neatklaj,_ka_piecu_cilveku_gimeni,_maju,_dzivokli,_auto_uztur_par_420_latiem
0
dro > Janis 09.04.2013. 18.23
zanE. Kā ar TEC 2?:)
0
garausiitis > Janis 09.04.2013. 21.45
Tā , sāk iezīmēties radu raksti :)
0
dro > Janis 09.04.2013. 18.54
zanE. Tad jau Kampars godam nopelnījis tos pārdesmit tūkstošus. Maz, salīdzinot ar Miķelsonu:)
0
dro > Janis 09.04.2013. 23.19
Kā žurnālisti krāso melnu, tā Zane tūlīt ar pindzeli un krīta spainīti klāt…
0
garausiitis > Janis 09.04.2013. 22.57
Atceroties pagātni … Kampars bija reāls pārpratums, bet kādam vajadzīgs…
Pavļuta pluss , ka nav saistīts ar atjaunojamās enerģijas grandiem, tapēc var rīkoties, malacis . To arī redzam. Par “tumbočku ” nemaz nebrīnos :) , bet tas velk uz Jaunupa pusi :) un Repšes jaunbiedrību :)
0
Una Grinberga > Janis 09.04.2013. 18.46
@zanE
Cik es atceros, tad Kamparam jau labi sen bija jāsaved kārtībā OIK un subsīdijas. Ja viņš būtu to izdarījis, tad valdībai tagad nebūtu jādomā, kā nobremzēt cenu celšanos.
Es tikai nesaprotu, kāpēc tāda ziņa, jo Pavļuts tvīto pavisam otrādāk:
Daniels Pavluts @pavluts 2h
Paldies kolēģiem MK – valdība atbalsta OIK ierobežošanas pasākumus: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=33165&cat=621 …
0
marchaeva 09.04.2013. 21.01
Bet ir matemātiski un vienozīmīgi pierādīts, ka OIK visvairāk un būtiski palielina tieši LE dabas gāzes koģenerācijas stacijas jeb t.s. maksājumi “par uzstādīto jaudu”.
Par ko tad tieši strīds starp EM un MK – vai LE ir slikti/labi pārvaldīts, vai to ka TEC-2/2. kārtas projektu apmaksās savādāk kā līdz šim?
Īsti nav skaidrs par ko rīb bungas un skan taures. Tie pāris simti miloni jau ir notralināti un investēti, bet dabas gāzes draugi ir apņēmības pilni arī turpmāk.
0
sausins 09.04.2013. 22.37
vai es kaut ko nesaprotu – ja tikai no OIK TECiem Latvenergo gadā dabū ap 50 miljonus tad tas taču tāds ļoti rentabls bizness pie 400 miljonu ieguldījumiem ?!?!?!?
0