Latvijas Tautas frontes (LTF) muzeja glabāšanā pirmdien no Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) tika nodoti tautas saziedotie priekšmeti, tai skaitā savulaik Rīgas pils Sv.Gara tornī paceltais sarkanbaltsarkanais karogs, aģentūru LETA informēja LZA pārstāve Ilga Tālberga.
No seifa LZA prezidenta kabinetā uz LTF muzeju pārceļos 83 priekšmeti. To vidū ir 1938.gadā Lietuvā darināts sudraba kauss, porcelāna statuete “Senlatviešu karavīrs” un XIX gadsimtā izdota dziesmu grāmata.
Pasākumā uzrunu teica akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Piedalījās LZA viceprezidents Tālavs Jundzis, bijušais LTF priekšsēdētājs, LZA goda loceklis Dainis Īvāns, kā arī LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš.
Nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanā piedalījās Spārītis, Jundzis, LZA Arhīva vadītāja Rūta Skudra, LTF muzeja direktore Meldra Usenko, LTF muzeja sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, LTF muzeja padomes loceklis Artis Ērglis un rakstnieks, LZA goda loceklis Alberts Bels.
Kā norāda Tālberga, LTF muzejs ir Latvijas jaunāko laiku vēstures liecību krātuve. “Gluži kā Latvijas pirmās neatkarības gados, arī Tautas fronte saņēma Latvijas patriotu materiālos dāvinājumus. Vispārējās pacilātības vadīti, ziedotāji atvēlēja ģimenes piemiņas lietas, suvenīrus, retus izdevumus. Bieži ziedojumos prevalēja emocionālā, nevis materiālā vērtība, un tas atļauj šo dāsnumu novērtēt vēl augstāk,” stāstīja Tālberga.
Tautas frontei likvidējoties, dokumenti un muzejiskais īpašums palika LZA arhīvā, bet ar Saeimas 1999.gada lēmumu ēku Vecpilsētas ielā13/15 nodeva LTF muzeja sabiedriskajai padomei. Tā veidojās muzejs, kurš 2002.gadā ar Valsts arhīva starpniecību saņēma LZA glabātos dokumentus, videokasetes, ierakstus. Muzejiskās vērtības tika uzglabātas Zinātņu akadēmijā līdz LTF muzeja oficiālai nodibināšanai ar juridiskās personas tiesībām.
Savukārt šā gada februārī LZA Senāts nolēma visus 83 priekšmetus nodot LTF muzejam. Tie ir gan dekoratīvs šķīvis ar Latvijas valsts dibinātāju portretiem, sudraba karotītes, gan monētas, 1922.gada un 1943.gada izdevumi, gan arī no virsjaku auduma šūtais sarkanbaltsarkanais karogs, kuru 1988.gada 11.novembrī uzvilka Rīgas pils Sv.Gara tornī.
Komentāri (22)
ievuliitis 09.04.2013. 00.40
Cilvēku atmiņa mēdz izspēlēt ar tiem visdīvainākos jokus. Sarkanbaltsarkanais karogs, kuru 1988.gada 11.novembrī uzvilka Rīgas pils Sv.Gara tornī atrodas Latvijas vēstures muzejā Rīgas pilī.
Kādu tad karogu nodeva vakar LTF muzejam?
3
ievuliitis > ievuliitis 09.04.2013. 08.05
Tā top mīti.
0
Andris > ievuliitis 09.04.2013. 08.58
Visskumjākais, ka mēs paši RADĀM muļķīgus mītus un nākamajām paaudzēm tos pasniedzam uz apzeltīta šķīvīša.
Pliekani.
0
Andris > ievuliitis 09.04.2013. 06.39
Man šķiet, ka rezerves karogu, kurš bija sagatavots gadījumam “ja nu kas”.
Tikai nepatīkami, ka fikciju uzdod par realitāti. Tā top “vēsture”.
0
ilmisimo 08.04.2013. 19.08
protektorāta preses orgāna cienīgs foto
http://nra.lv/latvija/92189-analitike-antifasisti-16-marta-ar-troksni-centas-radit-agresiju.htm?act=print
0
Daiga Poda 09.04.2013. 11.47
Lasiet: http://www.barikadopedija.lv/raksti/Latvijas_Tautas_frontes,_LTF,_dibin%C4%81%C5%A1ana
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Daiga Poda > Daiga Poda 09.04.2013. 12.01
Varu pastāstīt! Ja vajadzīgs – detalizēti.
Tāpēc jau arī Barikadopēdija tiek taisīta.
Te viss ir lasāms! Tāpēc jau arī tas tā tiek veidots, lai iespējams lasīt oriģinālā!
0
Andris > Daiga Poda 09.04.2013. 11.56
>roze50
Lasīt, protams, var. Tikai vai barikadopēdijas (oh! nosaukumiņš) veidotājs A. Cīrulis var pastāstīt, cik % no tur rakstītā atbilst patiesībai un cik – “uz apzeltītā šķīvīša”?
0