Pētījums: Uzņēmēji finanšu problēmu risināšanu pārceļ uz atsevišķām tiesām

Banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos

Vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses un savu finanšu problēmu risināšanu pārcēluši uz Rīgas Centra rajona, Kuldīgas, Siguldas un Valmieras tiesām, turklāt vairumā gadījumu lietas nonākušas pie vieniem un tiem pašiem tiesnešiem, liecina žurnāla Ir pētījums, pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietas laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam.

Kopumā pētījumā atklāti 45 šādi gadījumi, vairākumā no tiem – 31 – atkārtojas tiesu apgabali, uz kuriem šie uzņēmumi pārcēlušies. Tās ir Rīgas Centra rajona, Siguldas, Valmieras un Kuldīgas tiesas. Pētījumā atkārtojas arī tiesnešu vārdi, pie kuriem nonāk šo firmu lietas. Tie ir Raimonds Buls Rīgas Centra rajona tiesā, Valija Grebežniece Siguldā, Maruta Ilgaža, Jānis Grīnbergs un Ingrīda Bogdanova (tagad Liepa) Valmierā, kā arī Anita Simsone un Daina Alksne Kuldīgā.

Tiesu elektroniskā lietu sadales sistēma atsevišķiem tiesnešiem nejauši “izlozējusi” arī savstarpēji saistītus uzņēmumus. Piemēram, tiesneša Bula tiesvedībā nejauši nonākuši pat seši savstarpēji saistīti uzņēmumi, liecina pētījums. Savukārt Siguldā saskaņā ar tiesas priekšsēdētājas rīkojumu visas maksātnespējas lietas nonākušas tikai pie vienas tiesneses, bet Kuldīgā – tikai pie divām tiesnesēm.

Visus “ceļojošos” uzņēmumus vieno pamatīga parādu nasta, no kuras tie grasījās tikt vaļā ar tiesas akceptu. Septiņi tiesneši lēmuši par tālāko likteni firmām, kuru parādsaistības tiesvedības sākšanas brīdī kopumā pārsniedza vismaz 88 miljonus latu. Savukārt, ja saskaita visas 45 atklātās firmas, summa tuvojas 100 miljoniem.

Firmas adreses maiņa nav nekas nelikumīgs. Tomēr tā signalizē par procesiem, kurus iesaistītie nevēlas skaidrot. Sazinoties ar uzņēmumiem vai to administratoriem, nevienā gadījumā Ir neizdevās gūt skaidrojumu šādai rīcībai. Nav komentāru, nezinu, informāciju nesniegšu – biežākās atbildes. Savukārt tiesneši uzsver – pētīt firmu adresu maiņu nav viņu pienākums.

Tikmēr “Parex” slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās “Revertas” pārstāvis Rolands Neilands pieļauj, ka viens no šādas uzņēmumu rīcības skaidrojumiem varētu būt korupcija. «Ir atsevišķas tiesas, kur ir likumsakarīga tendence, ka noteiktas lietas tiek izskatītas pie konkrētiem tiesnešiem. Administratori iepriekš maina uzņēmumu juridiskās adreses, lai maksātnespēja vai tiesiskās aizsardzības process tiktu sākts konkrētā tiesā. Tādos gadījumos izgaist šaubas, ka tā ir nekompetence. Tā ir tāda noteikta veida tendence. Iespējams, tā ir korupcija.»

Korupciju kā problēmu tiesiskās aizsardzības procesā piemin arī Swedbank valdes locekļi, kas vēstulēs Saeimai pauduši bažas, ka maksātnespējas procesa regulējums Latvijā tiek izmantots, «lai veidotu shēmas» un «sistemātiski izkrāptu» investoru līdzekļus, turklāt šis process notiek ar «negodprātīgu un, visticamāk, korumpētu amatpersonu (maksātnespējas administratoru un tiesnešu) līdzdalību», vēsta Ir.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība) apliecina – par problēmām maksātnespējas jomā dzird no daudziem uzņēmējiem – un ir gatavs rīkoties. «Nedomāju, ka viņi nejauši [pārreģistrējas], protams. Te jau nav jābūt naivam,» firmu adresu maiņu komentē Bordāns un norāda – maksātnespējas likuma regulējums nefunkcionē. Ministrs atbalsta reformas, kas vairotu tiesu caurskatāmību. «Esmu gatavs sadarboties ar visām iestādēm, lai atklātu visus koruptīvos gadījumus,» intervijā Ir saka Bordāns.

Plašāk par pētījumu lasiet žurnālā “Ir” šeit.

Tieslietu ministra plašāku viedokli lasiet šeit.