Pētījums: Uzņēmēji finanšu problēmu risināšanu pārceļ uz atsevišķām tiesām

Ja kaut ko apgalvo zviedru banka, tas noteikti ir absolūta patiesība un labi mūsu ekonomikai!!!

Šādi gadījumi būtiski kaitē tiesu sistēmas reputācijai, jo, lai kādas nebūtu atsauces uz elektronisko lietu sadalījumu un juridiskās adreses maiņas likumību, tomēr, kā izriet no raksta, lietu sadalē ir iesaistīts cilvēciskais faktors (konkrētu tiesnešu nozīmēšana pēc noslogotības, kompetences utt.). Kopumā pārsteidz pašas sistēmas izvairīšanās analizēt iemeslus, kas liek konkrētā vietā ražojošiem uzņēmumiem (piemēram, rapšu pārstrāde) mainīt savu juridisko adresi uz teiksim, Rīgas Centra rajonu un tā rezultātā nokļūt pie konkrēta tiesneša. Protams, likums neaizliedz ne vienu, ne otru, bet ētiskā problēma paliek un rada konkrētas sekas, jo tas, ka tiesu sistēmas pārstāvji nesaskata šo problēmu, mazina tai uzticību. Risinājums varētu būt vai nu specializētas tiesas/tiesneši, vai nu sistēmas pašregulācija, piemēram, izslēdzot noteiktu kategoriju lietu nonākšanas iespēju pie noteiktiem tiesnešiem. Arī maksātnespējas administratoru pielīdzināšana amatpersonām.

Interesanta šī IR un Indras Sprances žurnālistika! :)

Pat, izlasot vienīgi šī pētījuma pieteikumu, rodas vairāki savādi jautājumi.

Pētījumam vajadzētu/pētijums sola apskatīt uzņēmēju domstarpības ar bankām, domastarpības, ko izvērtēt tiesām.

No žurnālistikas patērētāja — lasītāja viedokļa jau apakšvirsraksts, kurš atspoguļo banku nostāju, mulsina: no kura bankas/to parstāvji ir patiesības vai realitašu apšaubīsanas pēdējā instance? Vismaz Latvijā un kopš pirmā — bankas Baltija — kraha?!

Indra Sprance pētījuma rezultu publikācijā pauž vienīgi sliktas aizdomas ar vienu vienīgu pamatojumu — aizdomīgie uznēmeji laužas uz vienu konkrētu tiesu grupu un tiešī bankas visvairāk gribētu, lai attiecīgos procesus iztiesātu jebkurš tiesnesis. Hm…

Ja šī IR un Indras Sprances publikācija ir pētijuma rezultāts, kur vēl kāds lenķis, no kura paskatities uz šo panorāmu?!

Vismaz viens noteikti ir būtisks, = finansu nozares profesionālā valoda, šā termina visplašākajā nozimē. Ja kādas lietas sāķsanu komentē prokuratūras, izmeklētāji, allaž tiek minēts speciālistu trūkums attiecīgajās iestādēs — labākie finansu un banku nozaru speciālisti policijā, prokuratūrās nenonāk.
Kadēl lai tā nebūtu ar tiesām un tiesnešiem?! Arī tiem taču jāpārzina attiecigā nozare un profesioju valodas, lai tiesātu!

IR un Indras Sprances “pētījums” aizdomīgi spiež uz pašreizējo tiesvedibas regulējumu visvajāko punktu, cenšoties panākt, lai šauras specializācijas un augstākās grūtibu pakāpes lietas izskatītu jebkurš tiesnesis jebkurā tiesā. Bez pamatotām/obligātam aizdomām par korupciju nepieciešamā nozaru specializācija vispār netiek pieminēta, — jo = viens no iemesliem, kādēļ tiek meklēti konkrētie tiesnešī un konkrētās tiesas varētu — tikpat labi! — būt ari attiecīgo tiesnešu, salidzinot ar citiem, nedaudz augstākā kompetence finansu/banku nozarru izpratnē.

Sāvāda ir IR un Indras Sprances šī “pētijuma” metodika, ja viens no butiskiem argumentiem — par, iespējams, specializētu tiesu un tiesnešu akutu nepieciešamību — netiek minēts vispār.

Kāpēc lai uz minēto ainavu cits pētijums neaicinātu paskatities no pretējām pozīcijām, == banku vēlmi šis lietas aizvilkt uz jebkuru tiesu pie vidusmera tiesneša, ar kura nespēju orientēties tēma varētu manipulēt banku iepirktā advokātu armija?

Pagaidām izskatās, ka IR un Indras Sprances hibridejuma bankas ieguvušas vēl vienu advokātu biroju.

Šīs ir ļoti nelabas aizdomas, — par tām labprāt palasītos IR un Indras Sprances viedoklus, gan individuālos, gan kolektīvo.

Re, kur blakus tieši Bordāns saka “Jāatklāj visi koruptīvie darījumi tiesās”.
Liekas, te jau iezīmējas šie koruptīvie darījumi.

Retorisks jautājums – “vai ministrs izmantos žurnālistu u.c. apkopoto informāciju, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu?”

Šinī gadījumā teikšu kā ir : abi labi – bankas ar savu lobiju un tieksmi pārņemt perspektīvas ķīlas,kas nevienam nav noslēpums, no otras puses vietējie “nabagie” biznesmenīši, kad jāatbild par savu darbību(jamaksā par padarīto un patērēto)

indra-rullē.

Gan jau tūlīt atskanēs “neaizskaramo kastas” protesti. Viens no “krusttēviem” maksātnespējas jomas administrēšanā starp citu ir nesenais TM parlamentārais sekretārs un tagadējas TB/LNNK ģenerālsekrtārs (ja nemaldos) J.Lūsis. Par šo vienreiz IR bija labs pētījums. Tur tiek konkrētas štelles kārtotas, kas, kā daudz kas šajā valstī, vairs nepārsteidz, bet tomēr turpina izbrīnīt.

Manuprāt, kāpēc tā notiek, visi tāpat saprot.
Arī att. tiesas un tiesnešus visi, kam jāzina, pazīst, tāpat, kā izcenojumus.
Loskutovam divas tiesneses izdevās pieķert, ne jau sakarā ar maksātnespēju, bet, tomēr, tagad jau gan rīkojas daudz gudrāk, un pieķert grūtāk, bet, principā, var, vismaz, izslēgt aizdomīgos tiesnešus no maksātnespējas procesa izskatīšanas ar TM lēmumu, nezinu, vai Latvijā ir tāda prakse, bet, dzirdēju, ka ārzemēs ir, aizdomīgiem tiesnešiem ļauj izskatīt tikai nenozīmīgas lietas, kur korupcija, praktiski, neiespējama.
Ja nav, kurš liedz mainīt likumdošanu, un ieviest, vajadzīga tikai politiska griba.