Kiprā slēgtas bankas, darbību varētu atjaunot trešdien

Eirozona un SVF vienojas piešķirt palīdzību Kiprai 10 miljardu eiro apmērā

Kipras varasiestādes pārcēlušas banku darbības atsākšanas laiku no otrdienas uz trešdienu, taču pastāv iespējamība, ka pat tad tās varētu nesākt darbu, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.

Savukārt starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service” pirmdien paziņoja, ka Kipras glābšanas programma varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības (ES) valstu kredītreitingus. “Moody’s” apgalvo, ka Kipras noguldītāju gaidāmās izmaksas negatīvi vērtējamas Eiropas kontekstā, jo pašreizējā situācija ierobežo sistēmisko atbalstu banku kreditoriem.

Laikraksts “New York Times” vēsta – kamēr Kipras valdība parlamentā nav savākusi vairākumu, kas nepieciešams ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtās vienošanās apstiprināšanai, balsošana šajā jautājumā pārcelta uz 18.martu, vēsta LETA.

Sākotnēji tika paredzēts, ka nodeva privātajiem noguldījumiem bankās, kas tiks uzlikta saskaņā ar vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu, tiks apstiprināta svētdien pirms banku atvēršanas.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) nosūtījusi uz Kipru divus pārstāvjus, lai pārliecinātu Kipras bankas, ka tās saņems nepieciešamo ECB atbalstu. Vietējie eksperti norāda, ka tikko pēc banku darbības atsākšanas Kipras noguldītāji sāks vērienīgā apjomā izņemt savu naudu, uztraucoties par tās drošību.

Kipras prezidents: aizdevums ir “mazāk sāpīgā” alternatīva

Kipras prezidents Niks Anastasiads svētdien vakarā sacīja, ka nodeva privātajiem noguldījumiem bankās, kas tiks uzlikta saskaņā ar vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu, ir “mazāk sāpīgā” alternatīva finanšu grūtībās nonākušajai valstij, ziņo LETA/AFP.

“Es izvēlējos mazāk sāpīgo alternatīvu, un es par to uzņemos politisko atbildību, lai cik vien iespējams ierobežotu sekas, kas skars tautsaimniecību un mūsu Kipras līdzpilsoņus,” uzrunā televīzijā sacīja Anastasiads.

Vienošanās, kas panākta ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), paredz, ka Kiprai tiks piešķirti desmit miljardi eiro (septiņi miljardi latu).

Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro, būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9.9% nodeva. Noguldītāji kompensācijās saņems savu banku akcijas.

Ja ES prasības tiktu noraidītas, Kiprai būtu jāpamet eirozona, turklāt valsts bankrotētu, brīdināja prezidents.

“Pirmā alternatīva novestu juceklīga defolta, jo Eiropas Centrālā banka pārtrauktu ārkārtas finansējuma piešķiršanu, lai divās lielākajās bankās saglabātu likviditāti.” “Otrā izvēle bija ļoti sarežģīta, tomēr situācija tiktu kontrolēta un vadīta, kas novestu pie tautsaimniecības ekonomiskās stabilitātes,” teica Anastasiads.

Vienošanās ar aizdevējiem vēl ir jāapstiprina parlamentā. Sākotnēji debates bija paredzētas svētdien, tomēr vēlāk tās tika atliktas uz pirmdienu.

Prezidenta Abastasiada partijai “Demokrātiskā apvienība” ir 20 no 56 parlamenta vietām. Lai panāktu atbalstu glābšanas programmai, tai būs vajadzīgs arī citu frakciju atbalsts.

Eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdienas rītā vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai 10 miljardu eiro apmērā, paziņoja diplomāti pēc Briselē 10 stundas ilgušām sarunām. Palīdzība parādu krīzes atrisināšanai būs “līdz 10 miljardiem eiro”, lai gan Nikosija pērn sākotnēji prasīja 17 miljardus, kas ir aptuveni tikpat, cik Kipras iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms.

Apmaiņā pret palīdzību Kiprai pieprasīts uzlikt nodevu noguldījumiem bankās un palielināt korporatīvā nodokļa likmi. Palīdzības pakete paredz, ka Kiprai noguldījumiem bankās virs 100 000 eiro uzliekama vienreizēja 9,9% nodeva, bez zem šīs summas nodevas apmērs ir 6,75%. Nodeva attieksies uz visiem – sākot no Kipras pensionāriem līdz krievu oligarhiem.

Tāpat Kiprai korporatīvā nodokļa likme ir jāpalielina no 10% līdz 12,5%.

Ziņas par nodevu visiem noguldījumiem ir šokējušas valsts iedzīvotājus, taču bankas ir slēgtas. Tiek lēsts, ka no nodevas valsts kase iegūs aptuveni 5,8 miljardus eiro.

Krievu uzņēmēji: Tā ir ekspropriācija

No ieplānotās nodevas privātajiem noguldījumiem bankās Kiprā visvairāk cietīšot Krievijas noguldītaji, ziņo portāls “Newsru.com”. Krievijas noguldītāji jaunumus Kiprā uztvēruši ļoti emocionāli. „Tā ir privātīpašuma ekspropriācija,” paziņojis bankas „KIT Finans” valdes priekšsēdētājs Andrejs Degtjarjovs.

Paši Kipras iedzīvotāji bankās neturot lielus noguldījumus, priekšroku dodot skaidrai naudai. Taču lielākie Kipras banku noguldītāji ir ārzemnieki, kuru vidū izceļas gan krievi, gan vācieši, vēsta portāls. Vēsts par 10% depozītu „izņemšanu” no bankām izraisījusi pat paniku to Krievijas biznesmeņu vidū, kuri minēti žurnāla „Forbes” miljonāru sarakstā.

Par Krievijas biznesmeņu ieguldījumu apjomu Kipras ekonomikā vācu žurnāls „Der Spiegel” rakstīja, ka krievi Kipras bankās glabājot ap 26 miljardus dolāru.

Kipras Finanšu ministrija šā gada sākumā paziņoja, ka visu depozītu apjoms valsts bankās pārsniedz 70 miljardus eiro, bet ārvalstu noguldītāju depozītu apjoms – 30 miljardus eiro. Pēc reitingu aģentūras „Moody’s” ziņām, 12 miljardu dolāru jeb 9,1 miljards eiro pieder krieviem. Turklāt Krievijas bankas Kipras bankām un vietējiem uzņēmējiem izsniegušas līdz 40 miljardiem ASV dolāru kredītu.