Kiprā slēgtas bankas, darbību varētu atjaunot trešdien

17
⟵ Uz rakstu

Komentāri (17)

Cīnītājs 18.03.2013. 16.37

http://newsru.com/finance/18mar2013/nalog.html

Krievijā tam visam ir un būs jūtamas sekas….

0
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 18.03.2013. 16.25

Ar ko NĪN ir savādāks par šo piespiedu nodokli?

0
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 18.03.2013. 13.03

——-
Eh, jāuzdzied:

Kipra nosēžas uz grunts, lācītis saka: tas ir štrunts…..

http://www.youtube.com/watch?v=F4l43bM7lZc

0
-1
Atbildēt

0

briezadels 18.03.2013. 13.00

Mums būtu laicīgi jāņem mācība no tā, kas notiek Kiprā. Kaut arī mēs nestāvam bailouta priekšā kā Kipra, tomēr pieaugošie nerezidentu depozīti ir milzīgs risks mūsu banku sistēmai, un iespējams, mūsu pašu depozītiem Latvijas bankās. Ir pienācis laiks nopietni izvērtēt nerezidentu netīrās naudas radītos riskus.

+2
0
Atbildēt

1

dzerkaleliva 18.03.2013. 12.53

Pēc šī Kipras dīla jautājums ir, kura no mūsu bankām nobruks pirmā, un kura pēdējā. Var mēģināt sastādīt visu sarakstu. Skaidrs ir viens – neviens nerezidents un arī ar smadzenēm apveltīts rezidents euro depozītus nenoguldīs, esošos centīsies pārvērst citās valūtās un noguldīt ārpus euro zonas. Pie tam britu valdība ir paziņojusi, ka kompensēs visu savu pilsoņu zaudējumus Kiprā. Tie ir trešie pēc apjoma. 80 miljardi ir pašu kipriešu noguldījumi, 30 miljardi krievu un 2.5 miljardi britu. Nauda šobrīd plūst uz Šveici, Londonu, Japānu un citur, prom no euro.

0
-2
Atbildēt

0

Sanšains 18.03.2013. 12.32

Un ko tad, ja daļa to Kipras krievu ar visu naudu gāzīsies šurpu? No Rimševica un Vilka līdz šim esam dzirdējuši, ka par nerezidentu naudas īpatsvaru Latvijā uztraukties ir vienkārši nepiedienīgi, jo “viss ir štokos”.

Atgādinājumam 2012. gada 5. novembra ziņa ar daiļrunīgu virsrakstu:
“Latviju cer pielīdzināt Kiprai – dividenžu neaplikšana ar nodokli sola pievilināt trešo valstu investorus”
http://www.db.lv/nodokli/latviju-cer-pielidzinat-kiprai-381863

Protams, ar “doublethink” metodi (pēc Orvela) ir iespējams sev iestāstīt, ka no tā visa mūs paglābs… euro ieviešana.:)

+1
0
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > Sanšains 18.03.2013. 12.40

    ——
    Viss notiek, jo nekādi vilciņi un rimšēvici jau globālo banksteru aktivitātes nespēj reāli ietekmēt. “Ātro kredītu” 9 vilnis tuvojās…. Gatavojās, pilsonīši, gatavojās – ne Lehman Brothers bija pirmā, ne Krājbanka būs pēdējā finanšu cunami aizskalotā:

    http://www.youtube.com/watch?v=AlPqL7IUT6M

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > Sanšains 18.03.2013. 12.46

    Negāzīsies. Nauda pēc Kipras dīla milzīgos tempos no Eiropas tiek rauta ārā. Pirmkārt jau no Kiprai līdzīgām valstīm kā Latvija, tam visam ir ļoti, ļoti tālejošas sekas. Kipras dīls ir liels neona, mirgojošs uzraksts visiem noguldītājiem Eiropā – ņemat naudu ārā no bankām. Izskatās, ka euro faniem uz sava pielūgsmes objekta kirdiku pat vasara nebūs jāgaida.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Antonina > Sanšains 18.03.2013. 14.39

    Interesanti kaadu iespaidu tas atstaas uz LV banku sisteemu. Peedeejie dati no Latvijas FKTK leicinin, ka nerezenti veido 49% no viesiem LV depoziitiem. Pie tam 83% no tiem var iznjemt bez briidinaajuma. http://www.fktk.lv/texts_files/Banks_Q4_2012_E.xlsx

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Anete > Sanšains 18.03.2013. 19.11

    nu nevajag jau pārspīlēt, domāju ka šis bija veids kā vienkārši un arī nedaudz sāpīgi atrisināto kam kipras valdībai nepietika politiskas gribas, sakārtot savu banku sfēra, kas mudžēja no sieru naudas, nu izraus viņi savu naudu ārā, samaksās alkatības nodokli, bet pats galvenais aizvāks to no ES. vai tad pats pēc parex kraha skrēji ņemt ārā naudu un noglabāt to piem. šveicē, visdrizākais jau nebija ko, un tādi paši prikdibeņi ir arī kiprieši, tāpēc vajag uz to paskatīties ka mušu pletnes sitienu pa mušu apsēstu galdu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 18.03.2013. 11.51

Nodoklis depozītiem ir milzīga kļūda. Bail pat iedomāties, kas notiks, kad bankas trešdien tiks atvērtas.

0
0
Atbildēt

0

alexander 18.03.2013. 11.11

Depozīta nodeva nevienam nav patīkama, neatkarīgi no investora tautības. Ne mazāk nepatikami būs saņemt kompensāciju bankas akcijās, kam Kipras situācijā varētu būt zema likvīditāte. Tomēr kopumā tā ieguldītājiem ir iespēja nepalikt tukšā un ieteicams atcerēties, ka šos iespēju nodrošina nodokļu maksātāji, kas atšķirībā no Kipras lielajiem ieguldītājiem nav meklējuši iespēju tos mazināt vai apiet.

+2
0
Atbildēt

0

Cīnītājs 18.03.2013. 10.29

No vienas puses jau tā ir, ja Tev ir nauda depozītā – tad tā nauda nav paredzēta ikdienas izdzīvošanai, un Tev tās ir pietiekami padaudz – tātad var uzlikt bagātnieku nodokli.
No otras, ja esi depozīta turētājs un paņem vismaz 6.75% nost, tad Tev tas ļoti nepatīk.

Diez kā pie mums aurētu depozītu īpašnieki. Vai godājamais maestro arī neapvainotos un par 9.9% “komisijas naudu” neskrietu uz tiesu? Protams , ka skrietu.

Jo tad kad banka par mazu maksājumu paņem aptuveni tāda paša % komisiju, mēs nospļaujamies vai pat to nepamanām. Bet kad no 1’000’000 jau jāsamaksā 99’000 “alkatības nodoklis”, tad gan visi palecas divu dibenu augstumā.

+3
-1
Atbildēt

0

Anete 18.03.2013. 09.48

šitais ir labais, sitiens brūnajam austrumu lācim zem jostas vietas, piedevām brīdī kad viņš gaidīja avenes.

+2
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Anete 18.03.2013. 12.34

    ——
    “Viss jaunais – tas ir sen aizmirstais vecais!”

    – Lāču tracināšana, tā ir ASV Gaisa spēku virspavēlniecības iemīļotā aizraušanās 1950-o gadu beigās un 1960-o gadu sākumā. Beidzās tā izklaide likumsakarīgi -, kad lāči saplosīja izlūklidmašīnu U2 un Ņikita Sergejevičs izvietoja raķetes Kubā.
    Ar lāču kacināšanu tikai galīgie “ku-kū” un nasing spešali var nodarboties:

    http://www.youtube.com/watch?v=jypUQqWCdRo

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > Anete 18.03.2013. 13.14

    Paskaidrojumam – Eirozona dod Kiprai 10 miljardus banku glābšanai, pieprasot ieturējumus no pilnīgi visiem, tajā skaitā pensionāriem. Rezultātā krievu naudas lielākā daļa (90%) ir izglābta, par ko samaksā visi kiprieši no sava uzkrājuma/algas/pensijas un vēl visi Eirozonas nodokļu maksātāji, krievi zaudē tikai 10%. Tiek pārkāpta regula, tiek pārkāpts ES līgums, tiek pazaudēta uzticība, ka pēkšņi kādā vakarā neliels bariņš ES ierēdņu neizdomās, ka šoreiz varētu nogriezt 50%, papildus būtiski – netiek aiztiktas valstu parādzīmes (aplikti tiek konti).

    SVF un Vācijas priekšlikums bija ievērot 100 tūkst.garantiju un nogriezt visam, kas virs tā, līdz 40%. Tiktu ievērota regula un tiktu glābts mazāk netīras naudas, nebūtu zaudēta uzticība. Kipra, ECB un EK uzskatīja, ka pirmais variants labāks.

    Par ko īsti Jums prieks? Par to, ka no Eirozonas masveidā aizplūst nauda?

    0
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 12. februāris
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā? 1
Viedoklis / 7. februāris
Vai vērts pārfinansēt mājokļa kredītu?
Viedoklis / 31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Viedoklis / 26. janvāris
Stagnācija vēl uzkavējas, izaugsmi jāpagaida
Viedoklis / 2. janvāris
Manam draugam eiroskeptiķim – 10 gadi ar € 1