Par jaunākajiem mazumtirdzniecības un atalgojuma datiem
Jaunākie publicētie dati dažādos veidos parāda, ka ekonomikas atkopšanās ir pakāpeniski sajūtama „ikdienā”, „cilvēku dzīvē” un citās dažu sabiedrisko norišu komentētāju bieži piesauktajās un no „makroekonomikas” it kā nošķirtajās sfērās.
Reālās algas un patēriņa kāpums gan pagaidām atpaliek no eksporta un investīciju izrāviena, bet tā ir tikai likumsakarīga attiecība ilgtspējīga izaugsmes cikla sākumfāzē un arī nozīmē to, ka nākotnē varam cerēt uz straujāku maciņu pildīšanos.
Reālās neto (pēcnodokļu) algas 2012.gadā kāpa un šis kāpums gada laikā pakāpeniski paātrinājās, no 0,4% gada griezumā pirmajā ceturksnī līdz 2,5% 4.ceturksnī. Šā gada sākumā kāpums visdrīzāk ir pārsniedzis 3% un turpinās ļoti pakāpeniski paātrināties, līdz nākamā gada sākumā piedzīvos strauju lēcienu, ja notiks plānotā darbaspēka nodokļu samazināšana.
Šā gada otrajā pusē reālo algu līmeni nedaudz vairāk ietekmēs inflācija, tomēr algu nominālajam pieaugumam ir neizbēgami jāpaātrinās, reģistrētā bezdarba līmenim Rīgas reģionā samazinoties līdz apmēram 5%. Līdz šim algu kāpums ir nedaudz atpalicis no gaidītā. Iespējams, tas ir saistīts ar straujo nodarbinātības pieaugumu un to, ka, darba attiecībām izveidojoties, atalgojums sākumā ir samērā neliels. Darbaspēka apsekojuma dati arī vēsta, ka nodarbinātības kāpumā ļoti lielu devumu sniedz apstrādes rūpniecība, kur algas vidēji ir nedaudz zemākas par visas ekonomikas vidējo līmeni.
Algu un nodarbinātības kāpuma ietekmei summējoties, šā gada sākumā likumsakarīgi turpinājies mazumtirdzniecības apgrozījuma augšupeja. Aktivitāte pie iepirkšanās centriem janvārī gan ļāva cerēt uz kaut ko vairāk, taču mērens pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā pret decembri ir noticis – par 1,2%.
Tāpat par iespējamu tirgotāju apgrozījuma kāpumu liecināja lieliskie iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanas rezultāti janvārī – gada pieaugums par 18,8%.
Piektdien uzzinājām, ka sezonālais algu kāpums decembrī pret novembri nebūt nav bijis īpaši straujš, gluži otrādi – mazākais vismaz kopš 2000.gada, taču šķiet, ka ļoti labi kāpuši pašnodarbināto ienākumi.
Tāpat iepirkšanos atbalsta pakāpeniskā noskaņojuma uzlabošanās. „DNB Latvijas barometra” kopējais indekss janvārī sasniedza savu līdz šim augstāko līmeni. Jaunākajos Eiropas Komisijas apkopotajos datos var redzēt, ka kopējais noskaņojuma indekss pēdējos divos mēnešos bijis augstākais kopš 2007.gada beigām. Turklāt šā gada pirmajos divos mēnešos ir izteikti labvēlīga aina apakšindeksos, kas raksturo tieši nākotnes gaidas – rūpnieku pasūtījumu apjomi, pakalpojumu sniedzēju un mazumtirgotāju gaidas par norisēm nākamajos trijos mēnešos, patērētāju vērtējums par ekonomiskās situācijas attīstību turpmākajos 12 mēnešos un nodarbinātības līmeni.
Jāpiebilst gan, ka salīdzinājumā ar 2012.gada sākumu nedaudz mazinājusies aptaujās izteiktā vēlme veikt lielus pirkumus, kas varētu būt skaidrojams tā, ka daļa krīzes laikā atlikto tēriņu jau veikta. Taču ilglietošanas preču pārdošana joprojām aug straujāk nekā tirdzniecība kopumā.
Pagaidām mazumtirdzniecība atgūstas lēnāk nekā ekonomika kopumā – tā ir 2005.gada līmenī, bet pārtikas tirdzniecība pat 2004.gada līmenī, kamēr rūpniecība jau tālu pārspējusi pirmskrīzes maksimumu.
Salīdzinoši labi atguvusies apģērbu tirdzniecība – tā janvārī bija tikai par pāris procentiem mazāka nekā 2007.gada sākumā. Varbūt tas saistīts ar pieaugošo konkurenci, kurai pateicoties, cilvēki mazāk pērk apģērbus ārzemju ceļojumos. Taču cenas un kvalitātes attiecība neizskaidro visu – aizvien lētāko audio un video ierīču pārdošanas apjoms salīdzināmās cenās ir aizsniedzies vien līdz tikai teju pusei no vēsturiskā maksimuma. Tas varētu būt saistīts ar to, ka tirgus ir pārsātināts, kā arī ar pieaugošo elektronisko ierīču multifunkcionalitāti.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (42)
Nika 02.03.2013. 20.08
Ko jūs visi te čīkstat? Šeit ir bijusī padomju savienība, nevis Norvēģija vai Zviedrija. Priecājieties, ka ir kā ir. Mēs varējām arī būt kā Moldova, Turkmenistāna vai Baltkrievija. Baltijas valstis ir tikušas tālāk nekā jebkurš cits bijušās PSRS reģions/valsts. Valsts attīstība ir lēns, ilgtermiņa process. Tās būs divas paaudzes, nevis 10-20 gadi. Vajag lielu pacietību. Bet galvenais- nebalsojiet par populistiem un esiet politiski aktīvi.
14
Signija Aizpuriete > Nika 03.03.2013. 09.37
——–Fikseris Pēdējo divu mēnešu ziņas no Baltkrievijas: …
============================================================================
“Austrumu frontē bez pārmaiņām” – vēl tikai jāatlasa ziņas no Kubas un Venecuēlas, tad 4. maija runa priekš Solvitas gatava.
Latvijas tauta būs sajūsmā, jo 99% saprot – tikai EURO-zona var nodrošināt 10% labklājības līmeņa palielināšanos.
p.s.
“Rietumu frontē viss pa vecam”
Portugal evokes revolutionary spirit against austerity
http://www.youtube.com/watch?v=JPIT4vnKCXM
http://www.euronews.com/2013/03/02/portugal-evokes-revolutionary-spirit-against-austerity/
0
Līga Lētiņa > Nika 03.03.2013. 09.51
tikai nemuldi . papūlies melot labāk baltkrievija – $16,000 (2012 est.) krievija – $17,700 (2012 est.) latvija – $18,100 (2012 est.)
p.s. tas tam kurš muld vairak kā benders
0
Signija Aizpuriete > Nika 02.03.2013. 20.35
——-
Ko nu “lej” kā KnutsO. Voice of America raidījumos aukstā kara gados.
Ja nav vēlmes atskaitīties par prihvatizāciju, denacionalizāciju un konsolidāciju, tad “muļķi laist” ir bezjēdzīgi.
0
Līga Lētiņa > Nika 03.03.2013. 16.29
ak tā? tāpēc viņš noteikti arī aizmirsa pieminēt , ka pie mums i bezdarbs lielāks, i zem nabadzības līmeņa vairāk dzīvo, i ka parāds bija 52.5% of GDP (2011 est.), bet ir 30% of GDP (2012 est.)pie mums 44% of GDP (2012 est.)
ārejais 35 pret baltkrievu 1. sīkumi protams.
0
Signija Aizpuriete > Nika 03.03.2013. 11.13
——-
Viņš izmanto vispareizāko metodoloģiju: “Mana māmiņa ir vislabākā pasaulē”.
0
Andris > Nika 03.03.2013. 00.29
Nevēras.
0
lebronj2356 > Nika 02.03.2013. 23.39
Fikseri, ja labi māki rēķināt, tad kopš PSRS sabrukuma ir pagājuši 22(!) gadi – t.i. šajā laikā butu praktiski izaudzis viens vecāko kursu students, nav gadsimts, bet nav arī maz – VFR pēc II p.k. šādā laika posmā bija jau sācies Wirtschaftswunder – jeb ekonomiskais izrāviens, kas ir pamatā mūsdienu Vācijas ekonomiskai varenībai…Diemžēl KF pēc IKP uz iedzīvotāju apsteidz Latviju, kas ir unikāls notikums, diemžēl nepatīkamā gaisotnē….Varētu jau likt cerības uz laiku, ja vien pēdējā desmitgadē nebūtu emigrējuši tik sasodīti daudz LV iedzīvotāju – skrūvejot tarifus, nodokļus un nodevas un saldējot algas, šis process neapstāsies – cilvēks dzīvo vienreiz un tas nev pēc divām paaudzēm !
0
Andris > Nika 03.03.2013. 00.37
Par 2011. gadu šāda pati aina bija ari CIA World Factbook, bet 2012 situācija krasi mainījusies. Mēs esam apsteigusī Krieviju.
0
Andris > Nika 03.03.2013. 10.14
Father, viņš rakstīja par nominālo IKP, nevis pēc pirktspējas paritātes.
0
Nika > Nika 02.03.2013. 21.53
Tad ej un pērc. Dzīvojam brīvā Eiropā. Pēc 3 gadiem būs jau viena paaudze pagājusi. Tagad tikai sāksies īstā Latvijas izaugsme (ja nebūs krasas izmaiņas ģeopolit. kursā). Ja 10-12 gadus tagadējo kursu ieturēsim, šeit jau būs daudz maz normāls līmenis. Tad vēl 12 pēc tam un būs rietumu līmenis. Baltkrievija ap to laiku būs kur mēs tagad.
0
Andris > Nika 03.03.2013. 01.12
Man arī būtu interesanti uzzināt. Bez IKP izaugsmes viņi visi regulāti koriģē arī pirktspēju, droši vien katram sava metode. Nav brīnums ja Krievijā pirktspēja kritās ātrāk, nekā Latvijai. Un vēl 2012. gadā lielu lomu nospēlēja tas, ka Latvijai ielika īstu iedzīvotāju skaitu no tautas skaitīšanas. Tas vien uzreiz deva papildus kaut kur ap 11%.
0
Andris > Nika 03.03.2013. 00.20
S&M, nu tad iemet linku, kāda problēma.
Krix, Wirtschaftswunder notika tajā Vācijas daļā, kur nebija krievu un kommunisma. Domā, tā ir nejaušība?
0
Nika > Nika 03.03.2013. 03.49
Pēdējo divu mēnešu ziņas no Baltkrievijas:
1 marts, 2013: Lukašenko draud atlaist valdību, jo 2012 gadā prognozētās 5% ekonomikas izaugsmes vietā ekonomika pieauga tikai 1,5%.
1 marts, 2013: Baltkrievija varētu pārdot savas naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijai.
21 februāris, 2013: Baltkrievijas valsts parāds 2013 gadā varētu pārsniegt 55% no IKP. 2013 gadā Baltkrievija plāno ieguldīt $3,5 miljardus valsts naudas, lai stutētu valsts uzņēmumus.
28 janvāris, 2013: Lukašenko aizliedz Baltkrievijas mediķiem sūdzēties par zemajām algām un sliktajiem dzīves apstākļiem.
15 janvāris, 2013: Baltkrievijai vajag papildus vienu $ miljardu, lai pārfinansētu savus parādus. 2013 gadā kreditoriem jāatmaksā $3 miljardi. Pēc tam būšot vieglāk, jo būs tikai “pāris $ miljardi gadā”.
2012 nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju:
Latvija: $13,800
Krievija: $13,500
Baltkrievija: $6,000
0
Andris > Nika 02.03.2013. 23.03
Esi sajaucis, S&M. Mēs esam Krieviju apdzinuši, nevis Krievija mūs. Turklāt uzreiz par divām vietām:
https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2004rank.html?countryName=Latvia&countryCode=lg®ionCode=eur&rank=69#lg
Nākamgad atrāviens vēl vairāk pieaugs. Un tas pie ļoti augstām naftas cenām.
0
dzerkaleliva 02.03.2013. 12.14
Par meliem Nr.2., Strautiņ. Jau n-to reizi rakstot šādu tekstu ——————————————————————————————————Reālās algas un patēriņa kāpums gan pagaidām atpaliek no eksporta un investīciju izrāviena, bet tā ir tikai likumsakarīga attiecība ilgtspējīga izaugsmes cikla sākumfāzē un arī nozīmē to, ka nākotnē varam cerēt uz straujāku maciņu pildīšanos.
Reālās neto (pēcnodokļu) algas 2012.gadā kāpa un šis kāpums gada laikā pakāpeniski paātrinājās, no 0,4% gada griezumā pirmajā ceturksnī līdz 2,5% 4.ceturksnī. Šā gada sākumā kāpums visdrīzāk ir pārsniedzis 3% un turpinās ļoti pakāpeniski paātrināties, līdz nākamā gada sākumā piedzīvos strauju lēcienu, ja notiks plānotā darbaspēka nodokļu samazināšana. ——————————————————————————————————– Vai tomēr neesi aizdomājies, ja algas neaug, darba vietu pieaugums ir niecīgs, bet patēriņš un mazumtirdzniecība turpina augt, tad tomēr jāmeklē avoti, no kurienes un kāpēc? Un atbilde ir viena, no tā ko redzam visapkārt – no pārdotajiem īpašumiem un no ārzemju naudas pārvedumiem. Tagad, Strautiņ, pastāsti man kaut ko par to cik tas ir ilgtspējīgi, cik ilgtspējīgs ir eksporta izrāvienu nodrošinošais vergu darbs un sms kredīti? Strautiņ, rodas jautājums, kāpēc, Tu man atkal melo un vai Tu pats tici saviem meliem, un ja bankas tiešām tic, tad tas beigsies ļoti, ļoti slikti, kā vienmēr.
1
Signija Aizpuriete > dzerkaleliva 02.03.2013. 13.00
——–korporācija konsolidācija:”(..) tad tas beigsies ļoti, ļoti slikti, kā vienmēr.” ============================================================================ Lai arī TVF ir vismaz viens “gruntīgs” sponsors, tad nekādas finanšu un/vai ekonomikas vētras nespēs nodarīt ko sliktu! Ņemiet piemēru no 4. maija varnešiem, kuru finanšu “ģēnijam” vārdā EinārsR. ‘ne-slikti’ iet arī 2013.g. pirmsvēlēšanu laikā(spriežu pēc reklāmas kampaņas):
“Kopš 1992. gada 19. maija Latvija ir SVF dalībvalsts.”
http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/starptautiska_finansu_sadarbiba/starptautiska_finansu_sadarbiba/starptautiskais_valutas_fonds/latvijas_sadarbiba_ar_svf/
0
oktaavs 02.03.2013. 12.57
Par patieso ekonomisās situācijas dinamiku var liecināt PVN iekasēšanas pieaugums vai sarukums. To maksā pilnīgi visi. Pat pēdējais bomzis, pērkot zaceni, maksā PVN. Uz pelēko, slēpto ekonomiku attiecas tieši tas pats.
Neesmu ekionomists, tapēc gaidu speciālistu komentārus.
4
0
-4
Atbildēt
+1
-4
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+13
-2
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > oktaavs 02.03.2013. 13.34
——-
Var “dzīt” ne tikai Jēkaba ielas augstajā namā, bet arī Briselē’- “būtu tikai aitas, tad cirpēji atradīsies!”
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
Signija Aizpuriete > oktaavs 02.03.2013. 13.17
——
Par EURO ieviešanas cenu nekādas kaulēšanās nebūs – “mēs iesim pāri līķīem”, taču Māstrihtas kritērijus izpildīsim:
“Bezpajumtnieku strīds par miskastēm beidzas ar slepkavību”
http://www.diena.lv/latvija/kriminalzinas/bezpajumtnieku-strids-par-miskastem-beidzas-ar-slepkavibu-13995969
0
oktaavs > oktaavs 02.03.2013. 13.29
edge_indran—–
Gribēju konkrētu atbildi uz jautājumu.
Propogandu vari padzīt kaut kur nedauz tālāk.
0
Sandris Maziks > oktaavs 02.03.2013. 16.46
edge_indran ——
Pirmais bandītu anāls
http://ipvnews.org/3rd_column/images/552.jpg
0