Iestāšanās eirozonā ģeopolitiski nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas “nokaušanas” efektu
“Latvijas gāzes” sagatavotie Enerģētikas likuma grozījumi, kurus vakar atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, pārsvītro jebkādas izredzes uz konkurenci Latvijas gāzes tirgū pārskatāmā nākotne. Ja tie izpelnīsies Saeimas vairākuma atbalstu, tiks nodarīts būtisks kaitējums Latvijas ekonomikas konkurētspējai, kā arī veicināta politiskā atkarība no Krievijas.
Diemžēl gāzes monopola lobijs Latvijas politikā ir tik spēcīgs, ka Saeimas deputāti ir gatavi pat uz visai neordināru rīcību – aiz slēgtām durvīm darīt valdības darbu, pieņemot lēmumu, kas faktiski robežojas ar valsts stratēģiskās politikas maiņu.
Neskatoties uz to, ka valdībai ir jārisina sarunas ar “Latvijas gāzes” privātā īpašnieka “Gazprom” pārstāvjiem par tirgus liberalizāciju, un tagad tiek gatavots valdības atzinums par t.s. ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu Latvijā, uz ko attiecas arī Tautsaimniecības komisijas atbalstītie likuma grozījumi, Saeimas deputāti ir pasteigušies “ielikt kāju durvīs”, no savas puses faktiski pasakot, ka nekāda tirgus liberalizācija Latvijā nav vajadzīga. Citiem vārdiem – lai tiktu uz īsu audienci pie Krievijas premjera, Latvijai ir jānoliecas tik zemu, ka tas kļūst pat uzkrītoši nepieklājīgi”.
Likuma grozījumos piedāvātā gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana līdz brīdim, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, pēc būtības nozīmē, ka šāda savienošana nekad nenotiks.
Tas ir vistas un olas princips – mēs nevaram gaidīt trešās puses investoru ienākšanu tirgū, iekams nav sagatavota attiecīga likumdošana, kas nodrošina viņiem brīvu piekļuvi gāzes pārvadei, vai arī tiesības šādu pārvades tīklu veidot pašiem. Savukārt “Latvijas gāze” un Saeimas Tautsaimniecības komisija piedāvā piekļuvi tirgum ieviest likumdošanā tikai tad, kad šādi investori būs parādījušies. Tas ir absurds,
Ja Saeima atbalstīs ierosinātos Enerģētikas likuma grozījumus, tiks pielikts trekns punkts kopīgam un ES finansiāli atbalstītam sašķidrinātās gāzes terminālim Baltijas valstīs. Protams, ar dažādu “investoru” aktivitātēm šis projekts jau iepriekš ir “veiksmīgi” novilcināts, iedragājot Latvijas iespējas par to vienoties politiskā līmenī.
Tikmēr mūsu kaimiņi savu mājasdarbu likumdošanas sagatavošanā ir izdarījuši – Lietuvā ir nodrošināta trešās puses pieeja gāzes tīkliem no 2014., bet Igaunijā – no 2015. gada 1. janvāra. Šobrīd Latvija ir tā, kas ne tikai atsakās liberalizēt savu tirgu, bet traucē to darīt arī pārējām Baltijas valstīm.
Svarīgi arī saprast, ka ES gāzes tirgus liberalizācijas direktīvas izņēmuma punkts, kas ļauj liberalizāciju atlikt Somijai, Igaunijai un Latvijai, nebija Briseles vēlme – to panāca šo valstu gāzes uzņēmumi un atbildīgās ministrijas. Šīs valstis no šī izņēmuma stāvokļa var atteikties jebkurā brīdī, ko sekmīgi izdarīja Igaunija. To labi saprot arī “Latvijas gāze”, kas gatavojas strādāt ar sašķidrinātās gāzes sezonālo uzglabāšanu, kas varētu tikt ņemta no šķidrās gāzes termināļa Lietuvā.
Krievijas āķis, uz kura mēdz uzķerties arī Latvijas politiķi, šajā gadījumā ir skaidrs – ja neveiksiet tirgus liberalizāciju, jums būs viena gāzes cena, ja veiksiet – pilnīgi cita, daudz augstāka. Ja mēs šim spiedienam pakļaujamies, mēs faktiski ejam Ukrainas un Baltkrievijas ceļu, kur manipulācija ar gāzes cenām tiek izmantota kā Krievijas politiskās ietekmes instruments.
Turklāt sabojājam attiecības ar kaimiņiem un akcentējam Latvijas ģeopolitiskās virzības maiņu. Faktiski, ja mēs atsakāmies no gāzes tirgus liberalizācijas, argumenti par ģeopolitiskās drošības iegūšanu no eiro ieviešanas kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas “nokaušanas” efektu. Gāzes monopols kā ierocis ģeopolitisko interešu īstenošanai ir daudz spēcīgāks nekā piederība monetārai savienībai.
Pēc slānekļa gāzes masveida ieguves sākšanas pēdējos gados gāzes cena gan ASV, gan Eiropā ir krietni samazinājusies. Savukārt Latvijā t.s. gāzes “robežcena” kopš iestāšanās ES 2004.gadā ir trīskāršojusies. “Sekas šai tendencei ir acīm redzamas – neparādoties konkurencei gāzes tirgū, starpība starp to cenu, ko maksā gāzes un elektrības patērētāji Latvijā un citās ES valstīs, kuras nav atkarīgas no viena piegādātāja pieaugs aizvien un vairāk, samazinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un krasi palielinot iedzīvotāju rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. To pierāda “Latvijas gāzes” vācu akcionāra E.O.N problēmas liberalizētā ES tirgū – viņu ilgtermiņa līguma ar Krieviju dabasgāzes cena tur nav konkurētspējīga.
Tādēļ Saeimai ir jāaptur šie steigā “izlobētie” likuma grozījumi un jāsagaida valdības un “Latvijas gāzes” akcionāru sarunu rezultāts, kā arī valdības lēmums šajā jautājumā.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (66)
reksa 28.02.2013. 16.13
Būtu jāpublicē to deputātu vārdi, kas pakļāvušies Gazproma diktātam.
13
dace_re > reksa 02.03.2013. 08.16
zaķa dziesma pēcāk bija,- lai tante(ekon.min) ātrāk nomainītu mums vecos rozā uz jauniem gaišziliem Žābo(sagatot likumdošanas priekšlikumus) vajag tos vecos dāsni apliet ar zupu(šādi nodarīties komisijā).
0
Ansis > reksa 01.03.2013. 15.31
dzeri – Ja Latvijas gāze nestrādātu savu starpnieka darbu starp Gazprom un Tevi, tad tu vispār gāzi saņemtu tikai vasarā :P
Ziemā Gazproms Latvijai gāzi nepiegādā un jo nespēj piegādāt.
0
Kristaps Krustkalns > reksa 03.03.2013. 17.28
NA frakcija ir pret so likumu, bet 2 konkretie NA un VISI vienotibas deputati esot balsojusi PAR !!!! (Judasa grasi).
RP esot atturejusies (bet ne jau tapec, ka vini ir pret gazpromu, bet tikai tapec, lai lautu valdibai to visu nokartot ‘bez lieciniekiem’
0
efeja60 > reksa 28.02.2013. 17.48
Suņi tādi – noslepenojuši Dzimtenes pārdošanu. Es domāju, ka PAR balsoja Dūklavs, Tutins, Kudums, Līdaka, Olšteins, Rodionovs, Rubiks, Smiltēns, Zariņš, un protams shēmotājs Zaķis!
0
Sandris Maziks > reksa 01.03.2013. 19.22
edgarsav
Ko dara Itera?
0
ligakalnina > reksa 01.03.2013. 07.18
Latvijas Gāze nopelna 141 dolāru uz katriem pārdotājiem 1000 kub. gāzes, pērn nopelnījusi 22 milj., tad ko jūs gribat, kāda liberalizācija tai vajadzīga, tā ieintersētā esošās situācijas saglabāšanā ne mazāk, kā Gazproms, par tādu naudu var nopirkt visu un visus, ieskaitot politiķus.
Man, piemēram, vispār nav saprotams, priekš kam vajadzīgs tāds starpnieks, un kāpēc tam jāgūst tāda peļņa?
0
efeja60 > reksa 28.02.2013. 21.02
Ja Zaķis piedalījās, esmu gatavs derēt uz vienu latu, ka viņš balsoja par gazprom.
0
Sandris Maziks > reksa 01.03.2013. 11.25
dzeris49
“priekš kam vajadzīgs tāds starpnieks, un kāpēc tam jāgūst tāda peļņa?”
Lai varētu funkcionēt fašistu – neostaļinistu banda, SC, un viņu paģeļņiki, ZP, lai algotu Latvijā darbojošos veselu čekistu armiju, nauda kaut kur jāņem.
0
grislits > reksa 28.02.2013. 19.39
Bet RP esot atturējušies, tā kā tur tās lietas nav tik tīras un vienkāršas. Vēl arī jautājums vai visi piedalījās komisijas sēdē. Un ja nepiedalījās, tad kādēļ nepiedalījās?
0
Nika > reksa 28.02.2013. 19.11
7 no 13 komisija ir ZZS, SC un RP. Tapec ari tads rezultats.
0
nefratete > reksa 28.02.2013. 20.35
Šis jautājums ir interesants, cik vispār bija komisijā ieradušies. Ir gadījies būt klāt, komisijās kur no desmit depitātiem uz sēdi ierodas seši un knapi kvorums sanāk.
Un tad, atkarībā no tā kurš ir uz vietas, kurš nav, var sākties zili brīnumi un komisijas lēmums kardināli atšķirīgs no tās pašas komisijas iepriekšējā sēdē lemtā. Pat tiktāl, ka pēc būtības pārbalso visu iepriekš nolemto.
0
grislits > reksa 01.03.2013. 09.46
Saskaņā ar Kariņa rakstu – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/krisjanis-karins-latvija-krievijas-gazes-gusta.d?id=43106188 – komisijas sēdē PRET nebalsoja neviens, tad atliek tikai jautājumi:
– kuri atturējās?
– kāpēc atturējās?
– kas nepiedalījās?
– kāpēc nepiedalījās?
Un pats galvenais jautājums, ja no koalīcijas kāds balsoja PAR, tad kādēļ tā darīja? Protams, vispirms noskaidrojot, kuri tie bija.
0
grislits > reksa 28.02.2013. 17.05
Tā komisijas sēde bija slēgta cik noprotu – http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/E40B2FA7603270CAC2257B1E005291D4?OpenDocument
Tātad komisijas locekļu balsojumu īsti neuzzināsim. Bet kad balsos Saeimā, tad jau redzēs gan.
No šī IR raksta – http://www.ir.lv/2013/2/27/saeimas-komisija-vienojas-atlikt-gazes-tirgus-liberalizaciju – var noprast, ka RP atturējās, bet NA varētu būt balsojuši PRET liberalizācijas atlikšanu, jo frakcija esot PRET.
Komisijas sastāvs:
Vjačeslavs Dombrovskis/ RP
Jānis Dūklavs/ ZZS
Jānis Tutins/ SC
Zanda Kalniņa-Lukaševica/ RP
Dzintars Kudums/ NA
Ingmārs Līdaka/ ZZS
Romāns Naudiņš/ NA
Klāvs Olšteins/ “neatkarīgais”
Dmitrijs Rodionovs/ SC
Artūrs Rubiks/ SC
Edvards Smiltēns/ Vienotība
Dzintars Zaķis/ Vienotība
Ivars Zariņš/ SC
0
Sandris Maziks 28.02.2013. 15.36
Laikā, kad ASV pilnībā atteikušies no sašķidrinātās gāzes importa un gandrīz gatava pati to eksportēt, kad Japāna paziņojusi, ka tuvākā laikā sāks apgūt metānā hidrāta laukus okeānā, laikā, kad divi lielākie patērētāji lec nost, turpināt sēdēt uz Gazprom daikta, pie kā pieraduši mūsu pērkamie politiķi, ir pašnāvība
0
grislits 28.02.2013. 16.19
Ja šito komisijas atbalstīto likumprojektu pieņems, tad tie, kas par to balsos, būtu pēc saraksta pie sienas jāpieliek, pieķerot klāt arī tos, kas atdeva pilnīgā Gazproma rīcībā Inčukalana gāzes krātuvi.
2
+2
0
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
@Ojārs > grislits 01.03.2013. 11.10
Normunds …kas privatizēja Latvijas gāzi.
—————
šķēle, Naglis utt, visa šī exDienas kādreiz tik ļoti iemīļotā kompānija.
0
efeja60 > grislits 28.02.2013. 17.49
…kas privatizēja Latvijas gāzi.
0