Digitālais laikmets piespiež sadarboties izdevējus un bibliotēkas

Grāmatizdevējiem un bibliotēkām atšķirīgi viedokļi par elektronisko grāmatu ieviešanu bibliotēkās

Būtiski ir samērot grāmatu izdevēju un bibliotēku intereses elektronisko grāmatu ievešanā, kā arī sakārtot likumdošanu, kas regulētu e-grāmatu izplatīšanu bibliotēkās. Kas vieniem nozīmē digitālo attīstību, otriem apdraud biznesu. Par to otrdien diskusijā sprieda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un grāmatu izdevēju pārstāvji. 

Abas puses atzīst, ka domstarpības par e-grāmatu ieviešanu bibliotēkās joprojām pastāv, taču digitālās grāmatas ir būtisks solis moderno tehnoloģiju virzienā, tādēļ jāturpina meklēt kopīgus risinājumus.

LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš norādīja uz likumdošanas īpatnībām, kas neļauj digitālās grāmatas iekļaut autortiesību normās un radījušas nepieciešamību meklēt jaunus regulējumus, lai bibliotēkas varētu piedāvāt lasītājiem digitalizētu literatūru. 

„Bibliotēka, fiziski nopērkot grāmatu un pēc tam to patapinot lasītājam, izpilda visus autortiesību kritērijus, jo samaksā par grāmatas iegādi izdevējam. Savukārt uz e-grāmatām šāda sistēma nedarbojas, jo no autortiesību viedokļa elektroniskā grāmata nav grāmata,” teica Zariņš.    LNB pārstāvis izklāstīja pašreizējo bibliotēkas redzējumu elektronisko grāmatu piedāvājuma īstenošanai, kas tapis, konsultējoties ar juristiem. Tas paredz vienošanos starp bibliotēkām un izdevējiem, kas balstās uz „labas gribas izpausmi no abām pusēm”. Piedāvājums paredz ieviest licenču sistēmu elektronisko grāmatu iegādei. Iegādājoties licenci vienam izdevumam, bibliotēka iegūst tiesības attiecīgo izdevumu izsniegt konkrētam lasītājam.

„Mēs uzskatām, ka normālākais modelis ir – ja bibliotēka iegādājas vienu liecenci, tad tikai viens cilvēks vienlaikus var šo izdevumu elektroniski lasīt,” sacīja Zariņš. „Pārējie gaida rindā, līdzīgi kā ar parastām grāmatām. Atsevišķos gadījumos, ja lasītājs redz, ka rindā uz e-grāmatu pieteikušies ļoti daudz cilvēku, var par papildu samaksu saņemt šo izdevumu.” 

Zariņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai elektroniskie izdevumi bibliotēkās būtu pieejami reizē ar nonākšanu mazumtirdzniecībā. 

„Mēs saprotam, ka cena bibliotēkai par elektronisko grāmatu šādā gadījumā varētu būt lielāka nekā mazumtirdzniecībā, bet ir svarīgi noteikt šos cenas griestus, lai nav pārspīlēti liels uzcenojums,” teica LNB pārstāvis. 

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas padomes priekšsēdētāja Renāte Punka sacīja, ka grāmatu izdevēji neiebilst pret e-grāmatu ieviešanu bibliotēkās, tomēr viņa uzskata, ka vispirms nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas saistīta ar autordarbu publisko izplatīšanu un autortiesībām. „Šis jautājums ir jāatrisina, pirms mēs speram soļus tālāk.  Tas nav sakārtots arī starptautiskā līmenī,” norādīja Punka. 

Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja uzsvēra, ka svarīgs arī ir elektronisko grāmatu drošības jautājums, lai nepieļautu darbu pirātisko izplatīšanu. 

Arī izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsvēra, ka galvenie izdevēju iebildumi patlaban saistīti ar nesakārtoto likumdošanu. Kilbloka minēja citu valstu pieredzi bibliotēku attiecībās ar grāmatu izdevējiem un autoriem, norādot, ka vairākās Eiropas valstīs autors saņem atlīdzību pat par katru bibliotēkas fiziski izsniegto viņa autordarbu, kamēr Latvijā „autori nesaņem ne graša”. Kilbloka bažījās, ka e-gramatu ieviešana pie pašreizējā nesakārtotā regulējuma apdraud izdevniecību darbību. 

„Ja bibliotēka pati kļūs par grāmatu izdevēju, tad izdevniecības vairs nebūs vajadzīgas. Mēs kā izdevēji gribam pastāvēt un negribētos piedzīvot to brīdi, kad bibliotēka par vienu licenci nopērk visu tirāžu,” teica Kilbloka. 

“Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja izteica arī aicinājumu izdevējiem nekavēties un sākt apgūt digitālo grāmatu tirgu. 

Atbildot uz Kilblokas teikto, Zariņš aicināja nezīmēt „apokaliptiskus scenārijus” un atgādināja, ka bibliotēka ir tikai grāmatu izplatīšānas kanāls, nevis izdevējs. Viņš arī izteica cerību, ka turpmākajās  diskusijās šaurākā lokā abām pusēm izdosies rast kopsaucēju, kas ļautu sākt darboties jau pie konkrētu tehnisko risinājumu izstrādes digitālo grāmatu ieviešanā Latvijas bibliotēkās. 

Savukārt Renāte Punka aicina sarīkot starptautisku diskusiju, lai pārņemtu iespējami labāko citu valstu pieredzi.