Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī audzis par 5,1%
Latvijas ekonomikas izaugsme turpina pārsniegt prognozes, norāda biznesa ziņu dienests “Bloomberg”.
Desmit “Bloomberg” aptaujātie ekonomisti iepriekš prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada ceturtajā ceturksnī pieaugs par 4,5%. “Latvijas ekonomika ceturtajā ceturksnī pieauga visstraujāk Eiropas Savienībā, ko veicināja tirdzniecība un ražošana,” norāda “Bloomberg”.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
IKP ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā – par 11% un apstrādes rūpniecībā – par 6%. Par 5% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi, ziņo LETA.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2012.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, palielinājies par 1,3%. Precizēts un izvērsts 2012.gada ceturtā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 2013.gada 11.martā.
Latvijas ekonomika pagājušajā gadā noturējusi 2011.gadā sasniegto pieauguma tempu 5,5% apmērā, norāda “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
“Izaugsme bijusi vērojama gan eksportā, gan sektoros, kas vairāk vērsti uz vietējā tirgus pieprasījumu. Kā jau tas ierasts, nedaudz mulsinoši ir sezonāli izlīdzinātie dati ceturkšņa griezumā, kas ceturtajā ceturksnī uzrāda pieaugumu par 1,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Vienlaikus izaugsme ceturkšņa griezumā rūpniecībā gada pēdējā ceturksnī bija tikai 0,3%, bet tirdzniecībā sezonāli izlīdzinātie dati rāda stagnāciju trešā ceturkšņa līmenī,” skaidro Strazds.
2013.gadam “Nordea” banka Latvijas ekonomikai prognozē izaugsmi 3% līdz 4% apmērā, ņemot vērā, ka pieaugums eksportā būs būtiski zemāks nekā pagājušajā gadā.
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2011.gadā, palielinājies par 5,2%. Pagājušā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, IKP pieauga par 5,6%. 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu Latvijas IKP palielinājās par 5,5%.
Komentāri (35)
Nika 12.02.2013. 05.09
Vēl divi tādi gadi un mums būs sabalansēts budžets, bezdarbs zem 10% un $20k IKP PPP uz iedzīvotāju. Kurš 2009 gadā ko tādu iedomāties varēja?
1
lebronj2356 > Nika 12.02.2013. 11.24
10% bezdarbs jau ir nenormāli daudz – ASV FRS tas būtu ļauns murgs, tur jau 8% skaitās ļoti liels cipars, arī ES valstīm 10% ir ļoti daudz un ne par ko veselīgu neliecina, sevišķi zemē, kur uz 64K kvkm ir knapi 2 miljoni iedzīvotāju ! Kopš 2009.gada ir pagājuši trīs gadi, tā kā pagaidām eiforijas vietā pieturēšos pie piesardzīgas novērošanas, sevišķi ņemot vērā to, ka ikdienā jūtu nemitīgu dažādu kategoriju preču un pakalpojumu cenu kāpumu !
0
andris902 11.02.2013. 20.05
…interesanti pārlasīt Latvijas Bankas prezidenta Rimševica prognozes 2012.gadam:
– “Latvijas Banka samazināja šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 2,5% uz 1,3%, savukārt vidējo inflāciju šogad banka prognozē 2,4% līmenī, ceturtdien informēja bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina bankas mājas lapā publicētie materiāli.”
http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-banka-samazina-si-gada-ikp-prognozi-lidz-13-inflaciju-paredz-24.d?id=42067376
4
Signija Aizpuriete > andris902 11.02.2013. 20.42
——-
“Gāzētājiem” šoreiz būs kārtīgi jāpasvīst – ne viens Liepājas Metalurgs drīz būs jāvelk:
“Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka ar līdzšinējo atbalsta politiku līdz 2020. gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu palielināties par 63 %, lieliem ražošanas uzņēmumiem – pat līdz 73 %.”
Viedoklis: Kā elektrības sadārdzināšanās ietekmētu ražošanu? http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/6668-viedoklis-ka-elektribas-sadardzinasanas-ietekmetu-razosanu
0
andris902 > andris902 11.02.2013. 20.52
…N.S. …..piekrītu, piesardzībai ir jābūt, taču….LB prezidents ir amatpersona, kura prognozes nav mazsvarīgas un iespējamais kļūdas procents, šķiet, pārāk liels….jāņem vērā, kādu iespaidu tas atstāj arī sabiedrībā – pretnostatot un apšaubot valdības plānus un prognozes….
0
Una Grinberga > andris902 11.02.2013. 20.25
@zanE
LB progozēm jābūt ļoti konservatīvām, lai var plānot naudas resursus. Tādēļ LB vienmēr īstenībā plāno pesimistiskāko nevis reālo situāciju.
0
garausiitis > andris902 11.02.2013. 21.35
NSp – nav nekāds noslēpums, ka Rimsim šis galīgi nav pirmais zāģis :)
0
andris902 11.02.2013. 19.41
…ES daudzgadu budžets 2014.- 2020.gadam….sarunās panāktais rezultāts:
http://failiem.lv/view_doc/?i=http://failiem.lv/down.php?i=ikstfqe&n=ES_budzets_2014-2020.ppt
5
+4
-12
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
@Ligiña Doniña > andris902 11.02.2013. 20.51
Labs. Mūs gaida smaga stagnācija vismaz 7 gadus. Cilvēku aizplūšana no laukiem turpināsies. Izdzīvošanas un smagu pārbaudijumu laiks katram latvietim uzņem apgriezienus. Apsveicu Dombrovski ar “stingro” nostāju sarunās. Izskatās, it kā Ždanoka būtu pieņēmusi budžetu.
0
Ieva > andris902 12.02.2013. 09.29
Uz Zani
Secinājumi:
1) Salīdzināts ar to ko piedāvāja, bet ne ar to. ko prasījām. Tad gan ieguvumu sadaļa būtu jāpārdēvē par zaudējumu sadaļu. Par cik šī informācija iztrūkst, šī prezentācija vairāk izskatās pēc PR gājiena.
2) Joprojām Eiropas līdzekļi uz vienu iedzīvotāju ir mazāk kā Lietuvai un Igaunijai. Kāpēc? Ja nav pamatojuma, izskatās pēc neizdarības. Bet varbūt tāds ir?
3) Šādam sadalījumam būtu jābūt kalkulētam izejot no objektīvām formulām. Tagad ,redzot kā tas Briselē notiek ,šķiet ka tur, tāpat kā Latvijā. notiek politiskais tirgus. Lūk Dombrovkis uzstāja, dabūja. Lūk Kamerons taisa ultimātus, re kā tikām ar viņu galā. Protams, ka visur ir politika, bet objektīviem aprēķiniem būtu jābūt tiem no kā dancot. Tādus neredzu. Kāds paskatās griestos un ieraksta.
4) Labāk ir, bet vai labi? Ir vairākas lietas, kas varētu būt. Bet vai būs? Maz ticams. Tāpēc objektīvā rezultātu analīzē nez vai varbūtiskās lietas vajag minēt kā kādus sasniegumus. Es teiktu otrādi – solījumus neizdevās juridiski piefiksēt…
0
Signija Aizpuriete > andris902 11.02.2013. 20.33
——-Gatis “(..) – nezkādēļ cilvēki ar maģistra grādu, labām angļu valodas zināšanām un spēju diendienā risināt neatrisināmas problēmas, šādu darbu neizvēlas.”
=============================================================================
Pats liel-reformators, kas ar G-24 kredītu apguvi sāka 1990-o gadu sākumā – tas ar “brīnās”:
” Bijušais premjerministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka Latvijā nav neviena, kas patiesi uzrauga, kā tiek apgūti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. ”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/godmanis-premjeram-jauznem-virsvadiba-par-es-fondu-apguvi-13969826
– ‘Kontrole un uzskaite’ – tas jau bij’ padomju totalitārismam raksturīgs, rietumu demokrātijās ES fondu apguvējiem tic ‘uz vārda’:
“Visai zibenīga reakcija sekojusi mūsu pirms divām nedēļām demonstrētajam sižetam par māla granulu ražotni Kupravā. Projekta īstenotāji savulaik no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma visai dāsnu finansējumu — nepilnus 600 tūkstošus latu, taču rūpnīca reālu ražošanu tā arī nekad nav sākusi, vien dažus mēnešus darbojusies testa režīmā….”
http://www.ltv.lv/zinas/latvija/valsts-pavalde/kupravas-razhotnes-fiasko-liaa-atprasa-naudu.a18862/
0
andris902 > andris902 11.02.2013. 20.56
…IvarsA…pareizi atgādināji – ko tad mūsu eirodeputāti – Rubiks, Ždanoka, Mirskis?…. arī atskaitīsies par paveikto?…viņu ieguldījums, droši vien,pat nebūs novērtējams!…. :)
P.S. …un, lai Tev mierīgs prāts – salīdzinājumam pārējās valstis:
http://www.guardian.co.uk/news/datablog/2012/nov/22/eu-budget-spending-contributions-european-union
0
Andis > andris902 11.02.2013. 20.13
Paldies, ļoti labs!
Tik uztrauc, vai ir kaut mazākā cerība, ka ierēdņu armija, kas pārsvarā saņem par vidējo pensiju mazākas algas, spēs ko izdarīt. Mana paziņa saņēma 170 LVL, bija atbildīga par daudzus miljonus vērtu ES programmu. Bieži strādāja sestdienās – svētdienās, pārstrādājās un saslima ar mugurkaula kaiti. Tagad tai amatā neviens nestrādā – nezkādēļ cilvēki ar maģistra grādu, labām angļu valodas zināšanām un spēju diendienā risināt neatrisināmas problēmas, šādu darbu neizvēlas.
0