Reemigrācijas plānam jauns virziens

Pavļutu neuztrauc paustā skepse par reemigrācijas plānu

Līdz šim reemigrācijas plānā bija astoņi galvenie virzieni, taču tiem ir pievienots vēl devītais – par izglītības diplomu un kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, otrdien paziņoja reemigrācijas plāna izstrādes darba grupas vadītāja “Providus” pētniece Dace Akule.

Viņa uzsvēra, ka šim virzienam vēl nepieciešama papildu izpēte, taču tas paredz, ka Latvijā varētu atzīt ārvalstīs iegūtus izglītības diplomus, lai tādējādi Latvija nezaudētu augsti kvalificētu darbaspēku, ziņo LETA.

Lai šo virzienu īstenotu, ir nepieciešams identificēt šķēršļus, kādi pastāv reemigrējošo valstspiederīgo nodarbinātībai viņu kvalifikācijai atbilstošajās profesijās. Akule paskaidroja, ka nereti ir situācija, ka cilvēks, atgriežoties Latvijā, nevar strādāt savā profesijā, jo viņa iegūtais izglītību apliecinošais dokuments ir neaktuāls.

Tāpēc darba grupa uzskata, ka būtu jāuzlabo procedūra, kā personas, kuras Latvijā ieguvušas tiesības strādāt reglamentētajās profesijās, var atjaunot šīs tiesības, ja uz laiku ir bijušas prombūtnē un nav strādājušas savā profesijā vai to darījušas citā valstī. Kā piemēru darba grupas vadītāja minēja ārsta profesiju.

Savukārt ekonomikas ministru Danielu Pavļutu maz uztrauc sabiedriskajā telpā esošā skepse par Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plānu. Ministru neuztrauc ne skepse, ne arī paustā kritika par šo plānu, jo, viņaprāt, tā ir veselīgas diskusijas sastāvdaļa. “Viens no būtiskajiem plāna izstrādes mērķiem ir tāds, ka par šiem jautājumiem diskutē arvien vairāk,” sacīja Pavļuts. Viņš arī pavēstīja, ka pēdējā laikā arvien vairāk tautiešu ir vērsušies gan Ekonomikas ministrijā, gan pie viņa personīgi, gan arī pie darba grupas, kas izstrādājusi plānu, vaicājot, kur saņemt informāciju un palīdzību, lai atgrieztos Latvijā.

Pavļuts teica, ka reemigrācijas plānā noteiktie darbības virzieni pagaidām ir priekšlikumu līmenī, bet ministrijām un plāna īstenošanā iesaistītajām ministrijām būs jāizstrādā detalizēti priekšlikumi, kā arī jāsniedz jaunas idejas, kā palīdzēt ekonomiskajiem emigrantiem atgriezties Latvijā.

Viņš uzsvēra, ka šo plānu nevar sasaistīt ar prognozēm par to, cik cilvēku Latvijā atgriezīsies tuvākajos gados, jo šis plāns palīdzēs tautiešiem pieņemt lēmumu par atgriešanos dzimtenē, un, lai viņi atgrieztos, ir jārada tam piemēroti apstākļi. “Es neaicinu cilvēkus atgriezties tukšā vietā vai uz dullo. Cilvēkam ir jādod iespēja uzzināt, vai viņam šeit ir darbs,” sacīja ministrs.

Liels darbs darāms, lai mainītu sabiedrības attieksmi, kas, pēc ministra teiktā, ir nīgra, pesimistiska. “Kamēr būsim tik nīgri un noraidoši, kādi mēs esam, pašiem nav jābrīnās, ka tie, kas atgriežas atpakaļ, saka, ka nejūtas šeit īpaši labi. Katram ir vērts spogulī paskatīties, vienalga, vai viņš ir valdības loceklis vai cits kāds,” pauda politiķis.

Pēc ministra domām, lai tautiešiem būtu motivācija atgriezties Latvijā, vidējam atalgojumam valstī būtu jātuvinās tam, kāds ir tajās valstīs, uz kurām devušies Latvijas piederīgie. Kā piemēru plāna darba grupa minējusi Īriju, kur vidējais atalgojums ir 1462 eiro (1230 lati). Tomēr viņš nevarēja konkrēti pateikt, kad Latvijā varētu tikt sasniegts šāds vidējās algas līmenis. Tomēr viena no prognozēm varētu būt 2020.gads. Tomēr ministrs aicināja neskatīties uz atalgojuma jautājumu tikai kā uz konkrētiem cipariem, jo dzīves dārdzība valstīs tomēr atšķiras.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā “Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam”.

Izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem. Plānā ir paredzēti vairāki virzieni reemigrācijas veicināšanai, piemēram, dažādi pabalsti, bērnu vienkāršota reģistrēšana izglītības iestādēs, repatriantu statusa saņēmēju loka paplašināšana, latviešu valodas apmācība.

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām 2013.gadā iespēju robežās jāveic priekšdarbi, lai nodrošinātu reemigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanu tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājumu par 2014.-2016.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā 2014.gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā “Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam”. Rīcības plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem atbalsta pasākumu virzieniem un to risinājumiem tiks iekļauti konkrēti rīcības virzieni un pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji un to avoti, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.