Atjaunotajā namā, kas nes vēsturisko bijušās īpašnieka Kerkoviusa vārdu, būs bibliotēka un pētījumu centrs
Latvijas Universitāte (LU) pašā Rīgas sirdī, Kalpaka bulvārī 4, pirmdien svinīgi vēra durvis tā sauktajam Kerkoviusa namam, kur turpmāk darbosies ne tikai LU bibliotēka, bet arī LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs.
„Latvijas Universitātes misija ir rūpēties ne tikai par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes izaugsmi, bet arī par nacionālās kultūras vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Līdz ar to šis notikums ir nozīmīgs ne tikai Latvijas Universitātei, bet arī Rīgai un visai Latvijai, jo līdz ar nama renovāciju otro elpu ir ieguvusi Latvijas Universitātes Bibliotēka un atdzimšanu piedzīvojis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas turpmāk būs mājvieta arī Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu institūtiem,” svinīgajā uzrunā teica LU rektors prof. Mārcis Auziņš.
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (1831-1904) bija ietekmīgs un cienījams Rīgas pilsonis – rātskungs, pilsētas galvas biedrs, vēlāk arī Rīgas pilsētas galva (1890-1901). Kerkoviusa namu projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ēkas projekts ir datēts ar 1874.gadu, taču tā celta līdz 1878.gadam, informē LU Preses centrs.
Šajā ēkā mājvieta kopš XX gs. 40.gadiem bijusi LU bibliotēkai. Tagad valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir renovēts, bet sētas būvju vietā uzcelta jauna ēka, kurā turpmāk darbosies vairāki LU zinātniskie institūti.
LU bibliotēkas ēkas rekonstrukciju veica SIA „Re&Re” no 2012.gada 13.aprīļa līdz 2013.gada 15.janvārim saskaņā ar projektētāja SIA „Arhitekta L.Šmita darbnīca” izstrādāto tehnisko projektu.
Renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2,6 miljoni latu, tai skaitā ERAF projekta „Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi 1,1 miljons latu (ERAF līdzfinansējums 1 005 386 lati un LU finansējums 117 950 lati), projekta „Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi – miljons latu (ERAF līdzfinansējums 948 612 lati un LU finansējums 111 289 lati) un LU pašas finansējums 420 419 lati.
Komentāri (13)
ievuliitis 28.01.2013. 21.50
Laikam jau ēka nav arhitektūras pieminekļu sarakstā? Citādi, kā lai izprot to, ka greznie griesti ar dekoratīviem veidojumiem un orķeli ir “noslēpti” aiz primitīviem piekārtiem griestiem? Cerams, ka nav noskaldīti, un gaida labākus laikus un projektētājus ar izpratni par vēsturisko arhitektūru.
0
mariam 29.01.2013. 08.28
Lasot pārbūves arhitekta vārdu, nebija nekādu ilūzjiu par iespējamām arhitektūras kvalitātēm. Šīs nedaudzās, skopās bildes to apstiprina. Bet žēl.
1
ilze_kugrena > mariam 29.01.2013. 10.40
Vismaz fasādi baigi nesačakarēja..
0
ilze_kugrena 28.01.2013. 23.14
Ļoti skaisti iekārtie griesti. Tieš’ šodien ar draugu spriedām – tas ir tāds labais tonis, ja ievācies Vecrīgas 13. gs. namos un uztaisi tur iekšā savu putaplasta un reģipša kastīti. Sak, neies to namu bojāt.
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@ilze_kugrena > ilze_kugrena 29.01.2013. 16.33
Citreiz tā turās pie iekārtajiem, ka laiž pat zem logu ailes, lai tik tas eiroremonta šarms ir. Ventilāciju jau nekā citādāk nevar iemontēt…
0
ievuliitis > ilze_kugrena 01.02.2013. 16.09
Ventilāciju plašā telpā, kas kalpo, kā rekreācija un, kur vairāk, kā 5 minūtes neviens neuzturas? Bet, nenoliedzami, tas ceļ uz augšu projekta “vērtību” naudas izteiksmē.
Jūsu tekstā vārdu “šarms” varējāt droši likt pēdiņās.
0
ievuliitis > ilze_kugrena 29.01.2013. 11.15
Parunāsim par proporcijām. Cik tas ir “skaisti”, kad griesti sākās tur, kur beidzas logu aile?
0