Šoziem sala upuru četrreiz vairāk nekā medijos minēts
Kopš decembra sākuma Latvijā nosalstot dzīvību zaudējuši jau 114 iedzīvotāji. Žurnālam „Ir” apkopojot statistiku par sala upuriem, izrādās, ka tā ir patiesi stindzinoša – dažos ziemas mēnešos Latvijā aiziet bojā aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik ugunsgrēkos un autoavārijās visa gada garumā.
Izrādās, ka nesen medijos izskanējusī ziņa, ka nosaluši 30 cilvēki, ir nepatiesa – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (VTMEC) precizētā informācija liecina, ka salā kopš decembra sākuma dzīvību zaudējuši teju četrreiz vairāk.
Ja VTMEC apkopotajai statistikai par salā mirušajiem vēl pievieno Neatliekamās palīdzības dienesta datus par apsaldējumiem, tad lauska upuru bilance šogad ir 452 cilvēki. Šoziem mediķi dažādās slimnīcās jau nogādājuši vairāk nekā 300 cilvēku, kuriem sākusies ķermeņa atdzišana, ir apsaldētas rokas, kājas vai seja. Ja salīdzina ar pērno ziemu, no sala cietušo ir vairāk.
Žurnāls raksta, ka sala upuri nebūt nav tie, kuri mīl lietot stiprākus dzērienus un reibumā pasēdēt kupenā. Skarbā statistika to neapstiprina – liela daļa no šogad salā mirušajiem – 45 – nav lietojuši alkoholu nemaz, bet gan nosaluši neapkurinātās mājās, nav spējuši piecelties pēc kritiena vai piesēduši atvilkt elpu un tā arī palikuši ceļmalā.
Vēl astoņiem konstatēts reibums, kas nepārsniedz vienu promili. Bezpajumtnieku starp nosalušajiem ir mazāk par 20. Pārsvarā sala upuri ir pensijas vecuma cilvēki, kuri izšķirošā brīdī palikuši bez citu palīdzības. Tieši laukos biežākie sala upuri ir veci un vientuļi cilvēki.
VTMEC vadītāja Aija Mežsarga uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska. Valstī ir pietiekami daudz vientuļu cilvēku, par kuriem neviens nerūpējas un neizrāda interesi. Tāpat ir pietiekami daudz vienaldzīgo, kuri paiet garām uz ielas gulošiem, un nevienam neinteresē, vai cilvēkam ir palicis slikti ar veselību, vai viņš ir alkohola reibumā.
Vairāk lasiet Intas Lases rakstā žurnālā „Ir” šeit.
Komentāri (25)
janis17 24.01.2013. 10.38
Līdzīgi, kā CSN, arī nosalšanas lietā vajag palielināt sodus par apaukstēšanos, mēģinājumu nosalt, staigāšanu bez ziemas cepures un zābakiem utt.
Ir JĀSODA!!! JĀPALIELINA SODI!!! JĀIEKASĒ!!!
0
Ojārs 24.01.2013. 13.19
nevēlos būt cinisks, bet interesanta statistika. Ipaši liels nosalušo skaits ir pašvaldībās, kuras vada SC vai RP pārstāvji – Rīgā un Latgalē.
4
janis17 > Ojārs 24.01.2013. 14.51
Kāds sabiedrības zaudējums rodās, ja tāds nosalst???
0
austrisv > Ojārs 24.01.2013. 14.45
andrej, tas laikam no lielajiem pabalstiem. iedod tu tādam naudu un viņš tūlīt skries to iztērēt priekš odekolona pudelītēm.
Par tiem violētajiem purniem: vajag pastaigāt pilsētā un uz ielas pacelt acis uz pretim nākošajiem dienā: un tad obligāti kādus redzēsi! To es no savas pieredzes. Nesaukšu saimniecības preču veikalu (tā būtu reklāma!!!), kur viņi stāv( stipri iesvīduši) pēc tām pudelītēm. Par to, ka pat manā rajonā tādu tipiņu netrūkst, nemaz daudz nav galva jālauza, jo tepat blakus privātmājās, kuri dzīvo uz savu draudzeņu un mātes naudas vai māsas naudas.
0
Ojārs > Ojārs 24.01.2013. 14.53
Bet.
Latviešiem ir tāds labs teiciens – “Ot tjurmi i čumi ņe otrekajsja”. Tas pats par nabadzību. Pēc 50 krievu okupācijas gadiem daudzi tā arī nav iemācījušies dzīvot jaunos apstākļos, diemžēl. Tur mēs neko nevaram padarīt.
Tirgū strādā kāda pazīstama sieviete – bijusī Alfas inženiere elektroniķe. Tagad par nožēlojamu algu tirgo kartupeļus, un viņai vēl ir paveicies.
0
austrisv > Ojārs 24.01.2013. 15.03
Andrej,Es Tev piekrītu, ka daudz cilvēku strādā par nicīgām algām un daudz tādu izbrauc uz ārzemēm, lai sevi uzturētu, bet es personiski runāju par tiem, kuri nekad nav strādājuši un negrasās to darīt. Pilnībā piekrītu, ka vecākā paaudze un arī jaunākā smagi dabū strādāt, lai knapi paēstu! Bet par tiem es nerunāju Man personiski nāk un grib aizņemties vairāki tādi : kaut Ls priekš dzeršanas un nedomā, ka viņš gribēs ko pastrādāt.
Zinu, ka darba tirgū tagad ir grūti …
0
Juris Dzelme 24.01.2013. 10.03
tāda ir dzīve- katram sargu klāt nepieliksi…
1
Signija Aizpuriete > Juris Dzelme 24.01.2013. 10.16
——-
Tāda ir esošās iekārtas/sistēmas veidotāju liberālistiskās ideoloģijas būtība:
Demogrāfijas eksperts Rainers Mincs:
” (..)Mincs mierīgi stāsta, ka valstī dzīvojošo cilvēku skaitam nav nekādas nozīmes. Padomājiet par Luksemburgu, kas parāda, ka valsts var būt vienlaikus maza, bagāta un ar ietekmi Eiropā. Svarīgs ir jautājums, kādu labklājības līmeni šie cilvēki spēj saražot, nevis absolūtais cilvēku skaits.”
Klusā pasaules revolūcija http://www.ir.lv/2011/10/26/klusa-pasaules-revolucija
p.s. ES Pārdomu grupā kopā R.Mincu ražīgi darbojās arī Latvijā labi pazīstamā stratēģe, liberāļu ideoloģijas galvenā izplatītāja – a.god.VVF.
0