Oksfordas Universitātes pētniece sarakstījusi darbu par iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas laukiem
“Valsts ir sapratusi, ka aizbraukšanas apjoms ir tik liels, ka nebūtu produktīvi joprojām atražot diskursu par nodevību, riskējot zaudēt lielus cilvēkresursus. Uzrunas virziens ir mainījies,” intervijā žurnālam „Ir” saka Oksfordas Universitātes pētniece Dace Dzenovska.
Viņa ir sarakstījusi un pagājušā gada nogalē izdots Daces pētījums „Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: starp zudušām un iespējamām nākotnēm”, kurā analizēta cilvēku aizbraukšana no Latvijas laukiem.
Intervijā žurnālam pētniece tomēr nav tik optimiska kā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts par sākto reemigrācijas kampaņu, jo uzskata, ka tagad iedzīvotājiem būtu uzmanīgi jānovēro, kā viss attīstās. „Kas tiek ieviests, un kas – uzrunāts. Vai tas tiešām nozīmē, ka politikas uzmanības centrā ir nonācis cilvēks, vai tas joprojām ir tikai ekonomiski virzīts skats,” saka pētniece.
Viņa norāda, ka joprojām vairāk tiek uzsvērts, kā turpināt organizēt savu «ekonomikas izrāvienu», kas norādīts kā pats galvenais nacionālā attīstības plāna elements, bet netiek domāts, kā cilvēkam ir dzīvot Latvijā. Latvijai ir vajadzīgi resursi ekonomiskā izrāviena īstenošanai, un tas ir politikas filozofijas jautājums – uz kāda veida dzīvi tiecamies, saka Dace un vaicā: vai ekonomiskais izrāviens ir pašmērķis vai līdzeklis? Ja līdzeklis, tad – kam?
Viņa arī kritizē valsts politiku un viedokļa “atražošanu”, ka pieticīgums ir tikums, ka Latvijā jāsavelk jostas un tas ir labi. Tagad jau šāda retorika – izdzīvot no mazumiņa – pārņēmusi darba tirgu Latvijā, ikdienā atražojot šo uzskatu, kas parādās arī darba ņemšanas un došanas attiecībās, Latvijas algu politikā, kas neveicina cilvēku labklājību.
Pētniece aicina aizdomāties arī par to, ka nekur citur pasaulē nemētā optimistiskas prognozes par finanšu krīzes beigšanos plašākā izpratnē, tikai Latvijā lielās ar “veiksmes stāstu”. Viņa Latvijā gribētu dzirdēt, ka notiktu sarunas par to, kā tiks veidota pēckrīzes ekonomiskā, sociālā, politiskā dzīve, jo krīzes efekts būs jūtams ilgtermiņā.
Daces Dzenovskas pētījumu varat lasīt šeit.
Žurnālistes Ievas Puķes sarunu ar pētnieci lasiet žurnālā “Ir” šeit.
Komentāri (55)
ivetao2007 10.01.2013. 14.06
Ekonomiskais izrāviens ir bleķis. Kas to taisīs – latvijiešu bomži, vai troglodīti – naudas rijēji, kuri ir pie valsts lielāko uzņemumu kloķiem. Latvijai, lai kļūtu par pārtikušu valsti, vajadzaīgi vēl 20 gaddi, lai ievērojot vislielāko taupību, izglītotu tautu. Ja kaut kur ir viens skolēns, jābūt arī skolotājam. Nabagmāja un krievinātā Latvijā vēl ir skolas tikai okupantu valodā. Esot pagasti, kur nav iespējas mācīties latviski.Tādēl runāt par izrāvienu spējigi vienīgi muļķi un avanturisti.Ķinieši visuzskatāmāki nodemonstrējuši kas notiek pēc lielajiem izrāvieniem. Kamēr pamatīga izglīt’ba Latvijā nebūs prioritāte Nr 1, viss nolemts stagnacijai un Krivijas tuvo ārzemju guberņas lomai. Puķina ofensiva lai tā notiktu, jau iet pilnā sparā. Laukos katrā pagastā centrā jābūs labai skolai ar sporta zāli, ar stadionu. Kvalificētiem un patriotiskiem skolotājiem. Beidzot jātiek vaļā no okupantu valodas un ietekmes. Savā laikā manu Mammu,kur bija beigusi vācu skolu Rīgā, ģimnāziju Pēterpilī un skolotāju institūtu Rīgā un perfekti zināja krievu, vācu un franču valodas, aizsūtija uz mazu skolu Svitenē Leišmalē. Labi skolotāji lika pamatu toreizējai Latvijas labklājības izaugsmei. Tagad ir tāpat. Ielāpi napalīdzēs.
1
Signija Aizpuriete > ivetao2007 10.01.2013. 14.14
——-
Iedodiet ‘Lielajam Vilim’ vismaz 10 miljardus – viņš visus izraus no nabadzības:
‘ Krištopans: Bagātajiem ir jātic ‘
http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/kristopans-bagatajiem-ir-jatic-13986350
0
Sandris Maziks 10.01.2013. 14.58
easy1959
“var jau mani te aplikt, ka es ar savu izglītību, iemaņām, zināšanām utt. savos 50-mit gados nevaru atrast Latvijā darbu, kas būtu lielāka par iztikas minimumu.”
Jā, kaut kādu izglītību, iemaņas un zināšanas vajadzētu, arī Irijā bez tām nevar.
0
kristaps_drone 10.01.2013. 12.10
Vispār jau tā masveida izbraukšana ir tiešas sekas izvēlētajam veidam, kādā mūs “izveda no krīzes”.
11
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+7
-5
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+9
-4
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+10
-2
Atbildēt
@Sandris Maziks > kristaps_drone 11.01.2013. 08.41
Normunds
Devalvācija ir heroīna deva “lomku” pārņemtam narkošam, tā neārstē.
0
efeja60 > kristaps_drone 10.01.2013. 22.51
Devalvācija / nedevalvācija darba vietas nerada, tas ir paralēls process.
==============================
Devalvācija pati par sevi neko nerisina, bet dod iespēju valdībai 3-6 mēnešu laikā sakārtot budžetu un atrisināt problēmas. Ja to neizdara, tad pēc 3-6 mēnešiem valsts ir atkal turpat, kur bija pirms devalvācijas. Tad ir jādevalvē atkal un sākas hiperinflācija. Ja valsts visu izdara kā nākas, tad bez lielām sāpēm pārvar krīzi. Latvijas valdība izvēlējās sāpīgāko ceļu, bet eiro kredītu īpašniekiem pieņemamo. Lielākā problēma darbavietu radīšanā ir lielie nodokļi nabagiem, kas izņem no viņu kabatām milzu summas, kuras tādejādi tiek izņemtas no mikroekonomikas. Ja šādas pašas summas tiktu izņemtas no bagātnieku kabatām, kaitējums ekonomikai būtu daudz mazāks. Kamēr valdība nemainīs nodokļu politiku, tikmēr nekādu izredžu uz tautas attīstību, reemigrāciju un kaut vai migrācijas mazināšanos nav un nevar būt.
0
manatuja > kristaps_drone 10.01.2013. 15.25
pirms taupīpas plāna, tika veiktas arī izmaiņas likumā par genocīdu, tika izņemts vārdu salikums SOCIĀLĀS GRUPAS. tatad vaiksmes stasta autori , ļoti labi apzinājās uz kā reiķina tiks veidots veiksmes stāsts.
0
silvija_vitina > kristaps_drone 10.01.2013. 14.19
1)pievienojos nulles komentam.
2)Turklāt masveidīgi izbrauca un turpina izbraukt arī no Polijas, kuru vienīgo kā lielu un pašpietiekamu valsti “pa lielam” krīze neskāra.
3) Nupat visos zvanos sāk zvanīt arī Grieķija, kuru ir pārpludinājuši imigranti un no kuras masveidīgi (un līdzīgi kā pie mums – ar asarām acīs) emigrē paši grieķi, lai gan tur “taupības pasākumus” īsteno, cik vien maigi iespējams.
0
lebronj2356 > kristaps_drone 10.01.2013. 13.13
Ciniķim taisnība, emigrācija, turklāt pamatīga ir tiešs blakusefekts vienmēr un visur, kur tiek veikta ”iekšējā devalvācija”, izdomāt atrunas par to, ka treknajos brauca…nu varbūt ar’ikāds brauca, bet ne jau >100 tūkstoši cilvēku pāris gados ! Par devalvāciju ir tukši spreist, jo tā nenotika un teoretizēt var ilgi un gari. Fakts ir tāds, ka skatoties uz mūsu veiksmes stāstu, kam arī ir labās puses(piem. tas, ka īpašumu cenas ir daudzmaz saprātīgā līmenī atpakaļ…), SVF ir izdarījis secinājumus par to kāda ”taupība” ir pieļaujama, lai tā nāktu par labu. LV ekonomika vēl neizjūt aizbraucēju efektu, kad tas būs novērtēts, tad arī varēs veikt detalizētāku analīzi…tikmēr LB analītiķu garadarbi un Oslunda muldēšana ir uztverami otršķirīgi !
0
Egitazz > kristaps_drone 10.01.2013. 23.43
Šobrīd ir skumji redzēt, kā bērni pabeidz lauku vidusskolu (cik tas nemaksā – 12 gadi) un – joprojām nav gatavi uzņemties iniciatīvu
====
ar ko lauku vidusskola atšķiras no pilsētas vidusskolas? Faktiski no vidusskolas ir tikai viens ceļš – uz augstskolu. Otrais ceļš – pēc 9.klases uz arodvidusskolu.
Un te vēl ir jautājums par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Mums bieži norāda, ka Rietumos tieši lielākais īpatsvars ir mazajam biznesam un tur jāiegriež kaut kādā veidā cilvēku iniciatīva. it kā viss pareizi.
Bet paskatīsimies uz definīcijām: mazs uzņēmums it tas, kurā strādā līdz 49 cilvēkiem. Vidējais – no 50 līdz 249. Un tad mēs redzam, ka mazs bizness nemaz nenozīmē kafejnīcu vai puķu veikalu, kur strādā labi ja 5 cilvēki. Mazs un vidējais uzņēmums – tas ir ražošanas uzņēmums ar savām iekārtām, cehiem utt. Pie tam pie esoša automatizācijas līmeņa tāda maza uzņēmuma apgrozījums var būt mērojams desmitos miljonos EUR.
Un tad uzdosim sev jautājumu – cik tagad pie mums viegli izveidot nelielu (nosacīti) ražotni, kurā nepieciešams investēt 100 -500 tūkst. EUR, kā mums ir ar resursu pieejamību utt. Cilvēkos iniciatīva varbūt i ir. Bet kredītam tas pamaz. It īpaši tagad, kad bankas vairāk nodarbojas ar treknos gados izsniegto kredītu administrēšanu, nevis jauno kredītu izsniegšanu.
0
lismanis > kristaps_drone 10.01.2013. 12.49
interesanti zināt, kāda tad bija alternatīva? lata devalvācija? tad būtu aizbraukuši vēl vairāk.
0
Andis > kristaps_drone 10.01.2013. 15.46
articulus – mēs jau par vienu un to pašu. Valstij / pašvaldībām nav jārada darba vietas bet gan jārada apstākļi. Un šobrīd to visvairāk kavē nevis birokrātija, nodokļi utml., bet gan pašu cilvēku iniciatīvas trūkums. Tāpēc es savā komentārā vārījos par izglītību, jo tas ir viens no veidiem – iniciatīvu ieaudzināt.
Uzbrauciens lauķiem nevietā – laukos uz 1000 cilv. ir krietni vairāk uzņēmumu, nekā pilsētās.
Savukāt Dacei Dzenovskai varētu piekrist, ka nacionālā attīstības plāna vadlīnija – ekonomikas uzrāviens – nav precīzi tas, kam vajadzēja būt. Varbūt vajadzēja būt kaut kam aptuveni šādam: “Iniciatīva un uzņēmība” vai kā tamīdzīgi.
0
Sandris Maziks > kristaps_drone 10.01.2013. 14.35
Gatis
“Savukārt labi apmaksātu darba vietu radīšana ir ilgs un grūts politiķu un valsts pārvaldītāju darba rezultāts”
Valstis, kur politiķi nodarbojas ar darba vietu radīšanu ir galīgā pakaļā. Likumdevēja pienākums ir radīt augsni darba vietu radīšanai un pašiem mazāk maisīties pa kājām.
Mūsu beziniciatīvie lauķi ir krievu okupācijas mantojums. Ielaid aizbraukušā pāķa īpašumā pliku japāni vai ķīnieti un pēc dažiem gadiem jau ēdīsim Latvijas ananāsus. Mūsu lauķis labāk locīs muguru poļa zemeņu laukā, kā pats tās mājās audzēs.
0
Una Grinberga > kristaps_drone 10.01.2013. 14.23
@Krix
Emigrācija ir tiešas sekas labklājības līmeņa atšķirībām ar jebkuru citu attīstītāku valsti. Ja tā būtu tikai krīze, tad cilvēki brauktu uz jebkurieni, kur ir darbs, bet cilvēki brauc, kur ir darbs un augsts labklājības līmenis.
0
Andis > kristaps_drone 10.01.2013. 14.05
Krīze un veids, kā to atrisināja, saasināja eksistējošu un joprojām neatrisinātu problēmu.
Mana darba ietvaros organizētās aptaujas laukos rāda, ka izteikti galvenais iemesls, kādēļ cilvēki aizbrauc ir: “Labi apmaksātu darba vietu trūkums”.
Devalvācija / nedevalvācija darba vietas nerada, tas ir paralēls process. Valsts sektora apmaksāto darbinieku atlaišana vairāk skāra Rīgu (krīzes gados krasi pieauga no Rīgas aizbraukušo skaits), laukos savukārt tie (vairums), kam bija savi uzņēmumi, sāka dzīvot pat labāk, bet tie, kam nebija, iet aptuveni tāpat.
Savukārt labi apmaksātu darba vietu radīšana ir ilgs un grūts politiķu un valsts pārvaldītāju darba rezultāts – valstij / pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem jāsaprot, ko mācīt bērniem (un lielajiem), to jāmāca, jāveido darba tirgus. Cilvēkiem jau no bērnudārza jāmāca, ka viņiem jābūt ar iniciatīvu un pastāvīgiem. Šobrīd ir skumji redzēt, kā bērni pabeidz lauku vidusskolu (cik tas nemaksā – 12 gadi) un – joprojām nav gatavi uzņemties iniciatīvu. Viņi gaida, ka kāds cits viņiem dos darbu, un tai pat laikā pat, ja kāds dod darbu, neko neprot darīt…
0