Pētniece: ekonomiskais izrāviens – mērķis vai līdzeklis

55
⟵ Uz rakstu

Komentāri (55)

ilmisimo 11.01.2013. 08.17

fretka Intervijā žurnālam pētniece tomēr nedala optimismu ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sākto reemigrācijas kampaņu
———
Atvainojiet, bet šo gan nesaprotu, jo tas izskatās kā Gūgles tantes tulkojums – tikai nav skaidrs, no kuras valodas.
Ja būtu “nedala optimismu PAR ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sākto reemigrācijas kampaņu”, tad ideāli varētu pārtulkot atpakaļ uz krievu valodu:
“не разделяет оптимизм по поводу кампании реэмиграции, инициированной министром экономики Даниэлем Павлютом”.
Vārdu sakot, esmu priecīgs, ka šorīt lielveikalā tikai pašķirstīju jaunāko žurnālu IR un noliku atpakaļ plauktā.
__________________________________________

…a vot, mošk” nav ko IRsties un vaig pa taisnuo drukāt oriģinālvaluodā, nevis mērkaķuoties ar mašīntulkuojumu?

0
0
Atbildēt

1

    ilmisimo > ilmisimo 11.01.2013. 08.20

    P.S.

    …”‘curiki ņedaģelallnyje””?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 11.01.2013. 05.25

Pirmais kas nāk prātā Statistikas pārvaldes centīgais darbs par iztikas minimumu.Nu kā, šo var turpināt skaitīt pēc 90 gadu parauga? Tur taču cilvēki strādā, algu saņem, ražojot absolūtus ar realitāti nesaistītus murgus. Un, kas jautrākais, šodienas lēmēji zīda šlipstēs ( kuru vērtība ir apmēram tas pats iztikas minimums :) ) ,gudrām sejām pieņem šo par statistisko patiesību… Nu,kā tas vispār var notikt? :)Varbūt, tie ļaudis neko citu no Latvijas kā Vecrīgu un Baltezeru nav redzējuši? Iespējams..tad jautājumu nav.

+1
0
Atbildēt

0

efeja60 10.01.2013. 22.41

Viņa arī kritizē valsts politiku un viedokļa “atražošanu”, ka pieticīgums ir tikums, ka Latvijā jāsavelk jostas un tas ir labi.
==============================
Lielākā daļa ir.lv snobisko komentētāju šo viedokli atražo, protams, neattiecinot to uz sevi, bet uz citiem.
—-
Katrs, kurš piekrīt strādāt par mazāku atalgojumu, kā 250 lati uz rokas, ir pelnījis stingru nopēlumu. Katrs, kurš piedāvā atalgojumu mazāku, kā 250 lati uz rokas, ir pelnījis izdzīšanu no Latvijas Republikas, kā valsts un tautas nodevējs.

+2
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > efeja60 10.01.2013. 23.06

    ——–
    ‘Darbaspēks seko kapitālam’ – vienkārši objektīvi pastāvoša likumsakarība esošajā iekārtā/sistēmā. Pilsonīšiem, kas iedomājās, ka zina esošo iekārtu – tas izraisa emocijas. Tas nav nekas ārkārtējs, normāli – tāpat kā tas, ka kaut kādu imitāciju ar nosaukumu ”re-emigrācija” un ‘NAP’ imitē kāda ministrija – un papildus šo imitāciju metas pētīt Oksfordu, Kembridžu, Stenfordu u.c. Rietumu prestižo mācību iestāžu beidzēji. Absurda teātris – ne pirmo, ne pēdējo reizi Latvijā, Eiropā – visā pasaulē….,

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > efeja60 11.01.2013. 08.50

    Normunds
    “Katrs, kurš piekrīt strādāt par mazāku atalgojumu, kā 250 lati uz rokas, ir pelnījis stingru nopēlumu.”

    Katrs, kurš 200 latu uz rokas vietā izvēlas slaistīties “simtlatniekos”, ir pelnījis nonākt biogāzes reaktorā. Ja netiks mainīta sociālā politika, kas pret parazītiem pagrieztu pakaļu, valtij nav nākotnes.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 10.01.2013. 20.49

——–
Viņa Latvijā gribētu dzirdēt, ka notiktu sarunas par to, kā tiks veidota pēckrīzes ekonomiskā, sociālā, politiskā dzīve, jo krīzes efekts būs jūtams ilgtermiņā.
==============================================================================
Cik ta var ‘pa tukšo’ runāt, deklarācijas štancēt, likumus pieņemt – viena paaudze jau 1988.- 1991.gg. ‘dziesmotā jampadrača’ laikos tik daudz ‘putras ievārīja’, ‘ziepes savārija’ – D.Dzenovskas un K.Sedlenieka paaudzei ilgi nāksies pasvīst, lai kaut ko jēdzīgu šai situācijā izdarītu. Diezin vai Rietumu metodes un visu to vēberu, poperi, frīdmanu u.c. gudro teorijas līdzēs, lai skaidrībā par esošo iekārtu/sistēmu tiktu ( stāvokli, kādā esam nonākuši ).
Veiksmīgu darbošanos!

0
0
Atbildēt

0

archoftriumph 10.01.2013. 19.01

valsts iereednieciibas attieksmi pret ierindas cilveeku un uznjeemeeju lieliski paraada valsts policijas un VID normatiivi un to piemeerosana, biezji pat pretlikumiiga.
ja to sakartosim tad ir ceriiba ka aizbrauksanas tempi samazinaasies un varbuut kaads arii noticees un atgriezisies.

+2
0
Atbildēt

0

dzintarz 10.01.2013. 16.34

Daces Dzenovskas pētījumu varat lasīt šeit.
============
Manuprāt, Axfordas “pētenīcas presentācijas” lejupielādei patērētā elektroenerģija (iespējams daudzo ilustrāciju dēļ) pārsveŗ jebkādu motīvu patērēt papildenerģiju tēžu iepazīšanai..

Twītera (SMS) 160 rakstzīmes būtu pilnīgi pietiekošs apjoms šim pētījumam.

0
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > dzintarz 10.01.2013. 19.09

    ——–Pelēkais Vilks (..) Twītera (SMS) 160 rakstzīmes būtu pilnīgi pietiekošs apjoms šim pētījumam. ============================================================================== 160 rakstuzīmes ir stipri par maz, lai kādu ‘piķi/kāpostu’ no studentiņiem dabūtu un sponsoru atzinību saņemtu. Vajag 160 000 sarakstīt, tad arī citi pētnieki citējot kolēgas paveikto varēs arī sev ‘maizītei ar sviestiņu’ vieglāk nopelnīt:
    ‘ Tomēr, kā norāda Dace Dzenovska savā grāmatā Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos (par šo vērtīgo grāmatu vēl izteikšos turpmāk) (Dzenovska 2012), traktējot šādu uzvedību kā pretošanos, ir jārīkojas uzmanīgi. (..) Dace Dzenovska savā grāmatā bagātīgi citē dažādu Latvijas iedzīvotāju teikto attiecībā uz aizbraucējiem. ‘

    http://sedlenieks.wordpress.com/

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ilma 10.01.2013. 15.49

Vismazāk daļas par to, kas esmu ir Tev un pārējiem. Ja pa lielam, mani tas ne uztrauc, ne aizskat, ne interesē. Mani interesē tikai un vienīgi mana un manas ģimenes tagadne un nākotne. Var to uzskatīt par nepatriotisku, patērējošu viedokli. Vien gadiem ejot, nāk sapratne, ka dzīve ir tikai viena, otru atkārtot man neviens nedos.
Un tad ir jautājums – kāda vella pēc man tā jāziedo vietējo eksperimentu labā? Tik pacieties, rukā mellu muti, balso par mums, taisnīgajiem/lab;akajiem/godīgākajiem utt.? Paldies 20 gadus to darīju. pat vēl vairāk, mēģināju ko godīgi mainīt iesaistoties politiskā dzīvē. Nu neizdevās mainīt.
Tāpēc šobrīd mani tas, kas te notiek vairs īpaši neuztrauc.

P.S. Tā nav nedz Īrija, nedz UK, nedz daudz kas no tā, ko grasies piesaukt, kā arī no sēņu lasīšanas patālu. Darbs būs manā profesijā, kuru esmu apguvis Latvijā, bet kur tā nav vajadzīga.

+3
-5
Atbildēt

1

    Sandris Maziks > ilma 11.01.2013. 08.45

    easy1959
    “Paldies 20 gadus to darīju. pat vēl vairāk, mēģināju ko godīgi mainīt iesaistoties politiskā dzīvē.”

    Nu nevarēja PLL čekisti mūzīgi muļķot tautu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindapastare 10.01.2013. 15.32

Pieticīgums IR tikums!!!

Savukārt vienīgā iespēja nodrošināt samērā augstu atalgojumu vienkāršā darba veicējiem ir mūsu uzņēmējiem iemācīties ekspluatēt vēl lētāko Āzijas/Āfrikas darbaspēku, lai radušos starpību maksātu vietējiem blue-collar darbiniekiem, no kuru nodokļiem un tēriņiem tad arī “parastais” cilvēks saņemtu savu daļu, kas jau varētu līdzināties Eiropas līmenim.

+1
-1
Atbildēt

4

    dace_roze_lmt_lv > lindapastare 10.01.2013. 15.43

    Tipiska ierēdņa domāšana, kādu apšmaukt, viņam atņemt un sadalīt starp savējiem.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ainārs > lindapastare 10.01.2013. 20.25

    Kādā veidā pieticīgums ir tikums? Pieticīgums ir naivums, pārspīlējums, novecojusi domāšana – viktimizēt sevi, noņemt atbildību no sevis par paša dzīvi – ko tad es, man jau neko nevajag, tādā veidā pašapziņa neattīstās, kā arī neattīstās spēja atbildēt par sevi. Pieticīgums man dzīvē nav palīdzējis it nekādā veidā. Pieticīgums arī ir diezgan dumja attieksme – jo vienmēr, kur ir kāds pieticīgs, ieradīsies kāds cits, kurš to lielāko taukumu nosmels, dzīvē viss ir līdzsvarā. Un Latvijā to visu var redzēt kā uz delnas.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > lindapastare 10.01.2013. 23.13

    Hm, vai tik ne pieticīguma trūkums lielā mērā radīja 2005. – 2007. treknos gadus un nu līdz ar to jau piekto gadu ilgstošo krīzi?
    Bija tāda reklāma, kur jaunā ģimenīte bankā ņem kredītu mājai, mašīnai, tad vēl divritenim “… un ceļojumam uz Ēģipti arī vēl pielieciet”.
    Sviests. Pieticība bieži vien ir jāsaprot kā domāšana ar galvu. Nu nebūs celtniecības palīgstrādniekam vai viduvēja krodziņa oficiantei 300m2 māja pierīgas pļavā un X5 piedevām, ja nav citu līdzekļu, kā vien darba alga. Nekur pasaulē tā nav. Pieticība nenozīmē skriet kājām uz darbu, tas nozīmē braukt turp ar VW Golf, nevis ar līzngā ņemtu X5/Q7 etc.
    Eiropas/Amerikas labklājība ir būvēta ar vairāku paaudžu smagu darbu, mums vajag rīt ap brokastlaiku.

    Ir interesanta īpatnība – lai kā mums arī negribētos noliegt, vēl joprojām dauzviet dzīvojam uz pagātnes mantojuma – tai skaitā PSRS laiku – rēķina, arī darbaspēka jomā. Joprojām ir cilvēki (pārsvarā gados) ar zināmu kvalifikācijas līmeni, kas šeit gatavi strādāt par zemu algu, un dažādu iemeslu dēļ prom nebrauc. Nesen gadījās būt kādā metālapstrādes uzņēmumā. Pārdesmit veči ap 50, virpas, frēzes, ut., viss strādā un ražo… Bet jaunietis, kam ir šāda kvalifikācija, tur par to algu nestrādās – dosies “nach Detschland”.

    Patiesība (Latvijas un mūsu lielākās daļas vieta)ir droši vien kaut kur starp abiem šiem gadījumiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dro > lindapastare 11.01.2013. 09.40

    Krievijas prakse – par sētnieku pieņemt cilvēku no Vidussāzijas, maksājot grašus, bet ietaupīto naudu aploksnē atdot namu pārvaldē strādājošai maskavietei:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

manatuja 10.01.2013. 15.15

Pētniece aicina aizdomāties arī par to, ka nekur citur pasaulē nemētā optimistiskas prognozes par finanšu krīzes beigšanos plašākā izpratnē, tikai Latvijā lielās ar “veiksmes stāstu”.

Pasaulē tagad ir kapitalisms un šī ir KAPITĀLISMA SISTĒMAS KRĪZE.

+2
-1
Atbildēt

2

Sandris Maziks 10.01.2013. 14.58

easy1959
“var jau mani te aplikt, ka es ar savu izglītību, iemaņām, zināšanām utt. savos 50-mit gados nevaru atrast Latvijā darbu, kas būtu lielāka par iztikas minimumu.”

Jā, kaut kādu izglītību, iemaņas un zināšanas vajadzētu, arī Irijā bez tām nevar.

+4
0
Atbildēt

0

ilma 10.01.2013. 14.27

Ja tā pa lielam, mani ne pārāk vairs interesē -kam tas “veiksmes stāsts” ir domāts. var jau mani te aplikt, ka es ar savu izglītību, iemaņām, zināšanām utt. savos 50-mit gados nevaru atrast Latvijā darbu, kas būtu lielāka par iztikas minimumu. Tāpat acīmredzot manī nav tā komersanta dzirksts, kas citiem ļauj dibināt uzņēmumus. Nu nav. Un es to lieliski apzinos. Tāpat kā to, ka šādi turpinot – cerīgi izsūtot CV, pieteikuma vēstules un zvanot paziņām, to paziņām utt., atrast kādu darbu, kurā varētu saņemt vairāk kā minimālos 20 Ls “uz rokas”.
Tieši tāpēc esmu izvēlējies doties prom no šīs veiksmes stāsta zemes. Paldies Dievam, beidzot ir sameklēts darbs ārzemēs ar daudzmaz ciešamu atalgojumu.

+4
-4
Atbildēt

0

dace_roze_lmt_lv 10.01.2013. 14.22

Jā, ekonomisks izrāviens, latviešu gaumē tas ir izrauties uz lidostu „Rīga”, lai nopirktu biļeti un jo ātrāk bēgt prom no šīs nabagmājas:-) Ar nabagmāju saprotama tā saucama Latvijas „valsts”:-)

Jau 200 tūkstoši latviešu nu jau ir izdarījuši ekonomisko izrāvienu. Savukārt Valda Dombrovska veiksmes stāsts ir par viņa bezbērnu ģimeni, kurā nav pieņemts mīlēt cilvēku tāpat vien, toties sievai ir paraža ņemt miljoniem vērtus kredītus valsts bankā, jo tā atrodas vīriņa premjera padotībā.

+8
-6
Atbildēt

1

janazakovica 10.01.2013. 14.18

kam vajadzigi sie amerikanu politkorektuma stilaa veidotie “petijumi” tie neko napaskaidro tikai slepti uzslavee un akceptee ieprieksejo politiku darbosanos..un uzbur visadu it ka intresantu jautajumu un pseidoanalizes auru..faktiski autores pasreklamas pasakums..ari spriezot pec pievienotaa foto..ziemaa piegulosaa vasarigaa meteliti.

+2
-4
Atbildēt

1

    dace_roze_lmt_lv > janazakovica 10.01.2013. 14.23

    Viņas ekonomiskais izrāviens ved uz lidostu “Rīga”, lai izrautos no šīs ubagu zemes ar idiotiem politiķiem, bet vāvuļot un pamācīt šos ieziemiešus no droša attāluma.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

ivetao2007 10.01.2013. 14.12

Gati – latvieši savus rēķinus samaksā, krievu birokrāti “oplačivajut čerez bank” . Tālatviuešu mērkaķi ari apmaksā, apkakājot savau valodu.

+2
-1
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 10.01.2013. 14.08

——-
Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav

http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/3422-ekonomists-janis-oslejs-merkis-ir-klut-bagatakiem-taupibai-nav-jegas
==============================================================================
American way of life – tāda ir ‘mūsu’ izvēle!

http://www.youtube.com/watch?v=_5bYWc52NqE

+1
-1
Atbildēt

2

ivetao2007 10.01.2013. 14.06

Ekonomiskais izrāviens ir bleķis. Kas to taisīs – latvijiešu bomži, vai troglodīti – naudas rijēji, kuri ir pie valsts lielāko uzņemumu kloķiem. Latvijai, lai kļūtu par pārtikušu valsti, vajadzaīgi vēl 20 gaddi, lai ievērojot vislielāko taupību, izglītotu tautu. Ja kaut kur ir viens skolēns, jābūt arī skolotājam. Nabagmāja un krievinātā Latvijā vēl ir skolas tikai okupantu valodā. Esot pagasti, kur nav iespējas mācīties latviski.Tādēl runāt par izrāvienu spējigi vienīgi muļķi un avanturisti.Ķinieši visuzskatāmāki nodemonstrējuši kas notiek pēc lielajiem izrāvieniem. Kamēr pamatīga izglīt’ba Latvijā nebūs prioritāte Nr 1, viss nolemts stagnacijai un Krivijas tuvo ārzemju guberņas lomai. Puķina ofensiva lai tā notiktu, jau iet pilnā sparā. Laukos katrā pagastā centrā jābūs labai skolai ar sporta zāli, ar stadionu. Kvalificētiem un patriotiskiem skolotājiem. Beidzot jātiek vaļā no okupantu valodas un ietekmes. Savā laikā manu Mammu,kur bija beigusi vācu skolu Rīgā, ģimnāziju Pēterpilī un skolotāju institūtu Rīgā un perfekti zināja krievu, vācu un franču valodas, aizsūtija uz mazu skolu Svitenē Leišmalē. Labi skolotāji lika pamatu toreizējai Latvijas labklājības izaugsmei. Tagad ir tāpat. Ielāpi napalīdzēs.

+10
-3
Atbildēt

1

Signija Aizpuriete 10.01.2013. 13.47

———- Pētniece: ekonomiskais izrāviens – mērķis vai līdzeklis ==============================================================================
Vai tad pat tāda pētniece, kam Oksfordas diploms kabatā – kā profesionāls eksperts nespēj sniegt jēgsaturīgu atbildi, bet jautā pilsonīšiem-amatieriem un ‘nasing spešaliem’?! Vispār mani ‘sajūsmina’ visi šie prestižās Rietumu universitātes beigušie – visa tā viņu ‘elastība’, kad jākomentē statistiskie dati par Latvijas 22-u gadu ‘veiksmes stāstu’.

‘Redzēdami – neredzēs, dzirdēdami – nesadzirdēs’- ?
Dzenovskas kundze tak’ spēj un nebaidās savu un savu gudro politiķu padomdevēju darbu sekas objektīvi izvērtēt – nav taču daltoniķe, ka IRšu infografikā nespēj krāsas atšķirt. Te tak skaidri saredzams, kas kuram NAP ir bijis, ir un būs:
( 1% sarkans, 10% zaļš, 90% zils ) :

‘ Infografika: Nevienlīdzības plaisa Latvijā ‘

http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa

+2
-2
Atbildēt

0

mariam 10.01.2013. 12.29

Paldies IR un paldies autorei par iespēju lejuplādēt grāmatu.

+4
-3
Atbildēt

0

Kaspars Špūle 10.01.2013. 12.23

Intervijā žurnālam pētniece tomēr nedala optimismu ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sākto reemigrācijas kampaņu
———
Atvainojiet, bet šo gan nesaprotu, jo tas izskatās kā Gūgles tantes tulkojums – tikai nav skaidrs, no kuras valodas.
Ja būtu “nedala optimismu PAR ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sākto reemigrācijas kampaņu”, tad ideāli varētu pārtulkot atpakaļ uz krievu valodu:
“не разделяет оптимизм по поводу кампании реэмиграции, инициированной министром экономики Даниэлем Павлютом”.
Vārdu sakot, esmu priecīgs, ka šorīt lielveikalā tikai pašķirstīju jaunāko žurnālu IR un noliku atpakaļ plauktā.

+7
-5
Atbildēt

1

    ilmisimo > Kaspars Špūle 10.01.2013. 15.26

    ….. pētniece tomēr nedala optimismu ….
    _________________________

    ..negrib dalīties?

    fui, slikta meitene!

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

Līga Kalniece 10.01.2013. 12.19

Re, kā! Vēl kāds bez manis ir pamanījis, ka Latvijas politikā cilvēki biežāk tiek uzskatīti par līdzekli ekonomiskajiem sasniegumiem (izrāvieniem, eksportam, ražošanas nodrošināšanai ar darbaspēku u.tml.), bet ļoti reti – kā ekonomikas izaugsmes vienīgais mērķis. Tā gan nav tikai Latvijas problēma; bet mēs tomēr varētu tiekties uz vismaz sabalansētāku pieeju.

+6
-3
Atbildēt

0

kristaps_drone 10.01.2013. 12.10

Vispār jau tā masveida izbraukšana ir tiešas sekas izvēlētajam veidam, kādā mūs “izveda no krīzes”.

+10
-7
Atbildēt

11

    lismanis > kristaps_drone 10.01.2013. 12.49

    interesanti zināt, kāda tad bija alternatīva? lata devalvācija? tad būtu aizbraukuši vēl vairāk.

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > kristaps_drone 10.01.2013. 13.13

    Ciniķim taisnība, emigrācija, turklāt pamatīga ir tiešs blakusefekts vienmēr un visur, kur tiek veikta ”iekšējā devalvācija”, izdomāt atrunas par to, ka treknajos brauca…nu varbūt ar’ikāds brauca, bet ne jau >100 tūkstoši cilvēku pāris gados ! Par devalvāciju ir tukši spreist, jo tā nenotika un teoretizēt var ilgi un gari. Fakts ir tāds, ka skatoties uz mūsu veiksmes stāstu, kam arī ir labās puses(piem. tas, ka īpašumu cenas ir daudzmaz saprātīgā līmenī atpakaļ…), SVF ir izdarījis secinājumus par to kāda ”taupība” ir pieļaujama, lai tā nāktu par labu. LV ekonomika vēl neizjūt aizbraucēju efektu, kad tas būs novērtēts, tad arī varēs veikt detalizētāku analīzi…tikmēr LB analītiķu garadarbi un Oslunda muldēšana ir uztverami otršķirīgi !

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    Andis > kristaps_drone 10.01.2013. 14.05

    Krīze un veids, kā to atrisināja, saasināja eksistējošu un joprojām neatrisinātu problēmu.
    Mana darba ietvaros organizētās aptaujas laukos rāda, ka izteikti galvenais iemesls, kādēļ cilvēki aizbrauc ir: “Labi apmaksātu darba vietu trūkums”.
    Devalvācija / nedevalvācija darba vietas nerada, tas ir paralēls process. Valsts sektora apmaksāto darbinieku atlaišana vairāk skāra Rīgu (krīzes gados krasi pieauga no Rīgas aizbraukušo skaits), laukos savukārt tie (vairums), kam bija savi uzņēmumi, sāka dzīvot pat labāk, bet tie, kam nebija, iet aptuveni tāpat.
    Savukārt labi apmaksātu darba vietu radīšana ir ilgs un grūts politiķu un valsts pārvaldītāju darba rezultāts – valstij / pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem jāsaprot, ko mācīt bērniem (un lielajiem), to jāmāca, jāveido darba tirgus. Cilvēkiem jau no bērnudārza jāmāca, ka viņiem jābūt ar iniciatīvu un pastāvīgiem. Šobrīd ir skumji redzēt, kā bērni pabeidz lauku vidusskolu (cik tas nemaksā – 12 gadi) un – joprojām nav gatavi uzņemties iniciatīvu. Viņi gaida, ka kāds cits viņiem dos darbu, un tai pat laikā pat, ja kāds dod darbu, neko neprot darīt…

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > kristaps_drone 10.01.2013. 14.19

    1)pievienojos nulles komentam.
    2)Turklāt masveidīgi izbrauca un turpina izbraukt arī no Polijas, kuru vienīgo kā lielu un pašpietiekamu valsti “pa lielam” krīze neskāra.
    3) Nupat visos zvanos sāk zvanīt arī Grieķija, kuru ir pārpludinājuši imigranti un no kuras masveidīgi (un līdzīgi kā pie mums – ar asarām acīs) emigrē paši grieķi, lai gan tur “taupības pasākumus” īsteno, cik vien maigi iespējams.

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > kristaps_drone 10.01.2013. 14.23

    @Krix
    Emigrācija ir tiešas sekas labklājības līmeņa atšķirībām ar jebkuru citu attīstītāku valsti. Ja tā būtu tikai krīze, tad cilvēki brauktu uz jebkurieni, kur ir darbs, bet cilvēki brauc, kur ir darbs un augsts labklājības līmenis.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > kristaps_drone 10.01.2013. 14.35

    Gatis
    “Savukārt labi apmaksātu darba vietu radīšana ir ilgs un grūts politiķu un valsts pārvaldītāju darba rezultāts”

    Valstis, kur politiķi nodarbojas ar darba vietu radīšanu ir galīgā pakaļā. Likumdevēja pienākums ir radīt augsni darba vietu radīšanai un pašiem mazāk maisīties pa kājām.
    Mūsu beziniciatīvie lauķi ir krievu okupācijas mantojums. Ielaid aizbraukušā pāķa īpašumā pliku japāni vai ķīnieti un pēc dažiem gadiem jau ēdīsim Latvijas ananāsus. Mūsu lauķis labāk locīs muguru poļa zemeņu laukā, kā pats tās mājās audzēs.

    +9
    -4
    Atbildēt

    0

    manatuja > kristaps_drone 10.01.2013. 15.25

    pirms taupīpas plāna, tika veiktas arī izmaiņas likumā par genocīdu, tika izņemts vārdu salikums SOCIĀLĀS GRUPAS. tatad vaiksmes stasta autori , ļoti labi apzinājās uz kā reiķina tiks veidots veiksmes stāsts.

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    Andis > kristaps_drone 10.01.2013. 15.46

    articulus – mēs jau par vienu un to pašu. Valstij / pašvaldībām nav jārada darba vietas bet gan jārada apstākļi. Un šobrīd to visvairāk kavē nevis birokrātija, nodokļi utml., bet gan pašu cilvēku iniciatīvas trūkums. Tāpēc es savā komentārā vārījos par izglītību, jo tas ir viens no veidiem – iniciatīvu ieaudzināt.
    Uzbrauciens lauķiem nevietā – laukos uz 1000 cilv. ir krietni vairāk uzņēmumu, nekā pilsētās.

    Savukāt Dacei Dzenovskai varētu piekrist, ka nacionālā attīstības plāna vadlīnija – ekonomikas uzrāviens – nav precīzi tas, kam vajadzēja būt. Varbūt vajadzēja būt kaut kam aptuveni šādam: “Iniciatīva un uzņēmība” vai kā tamīdzīgi.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > kristaps_drone 10.01.2013. 22.51

    Devalvācija / nedevalvācija darba vietas nerada, tas ir paralēls process.
    ==============================
    Devalvācija pati par sevi neko nerisina, bet dod iespēju valdībai 3-6 mēnešu laikā sakārtot budžetu un atrisināt problēmas. Ja to neizdara, tad pēc 3-6 mēnešiem valsts ir atkal turpat, kur bija pirms devalvācijas. Tad ir jādevalvē atkal un sākas hiperinflācija. Ja valsts visu izdara kā nākas, tad bez lielām sāpēm pārvar krīzi. Latvijas valdība izvēlējās sāpīgāko ceļu, bet eiro kredītu īpašniekiem pieņemamo. Lielākā problēma darbavietu radīšanā ir lielie nodokļi nabagiem, kas izņem no viņu kabatām milzu summas, kuras tādejādi tiek izņemtas no mikroekonomikas. Ja šādas pašas summas tiktu izņemtas no bagātnieku kabatām, kaitējums ekonomikai būtu daudz mazāks. Kamēr valdība nemainīs nodokļu politiku, tikmēr nekādu izredžu uz tautas attīstību, reemigrāciju un kaut vai migrācijas mazināšanos nav un nevar būt.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > kristaps_drone 10.01.2013. 23.43

    Šobrīd ir skumji redzēt, kā bērni pabeidz lauku vidusskolu (cik tas nemaksā – 12 gadi) un – joprojām nav gatavi uzņemties iniciatīvu
    ====
    ar ko lauku vidusskola atšķiras no pilsētas vidusskolas? Faktiski no vidusskolas ir tikai viens ceļš – uz augstskolu. Otrais ceļš – pēc 9.klases uz arodvidusskolu.

    Un te vēl ir jautājums par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. Mums bieži norāda, ka Rietumos tieši lielākais īpatsvars ir mazajam biznesam un tur jāiegriež kaut kādā veidā cilvēku iniciatīva. it kā viss pareizi.

    Bet paskatīsimies uz definīcijām: mazs uzņēmums it tas, kurā strādā līdz 49 cilvēkiem. Vidējais – no 50 līdz 249. Un tad mēs redzam, ka mazs bizness nemaz nenozīmē kafejnīcu vai puķu veikalu, kur strādā labi ja 5 cilvēki. Mazs un vidējais uzņēmums – tas ir ražošanas uzņēmums ar savām iekārtām, cehiem utt. Pie tam pie esoša automatizācijas līmeņa tāda maza uzņēmuma apgrozījums var būt mērojams desmitos miljonos EUR.

    Un tad uzdosim sev jautājumu – cik tagad pie mums viegli izveidot nelielu (nosacīti) ražotni, kurā nepieciešams investēt 100 -500 tūkst. EUR, kā mums ir ar resursu pieejamību utt. Cilvēkos iniciatīva varbūt i ir. Bet kredītam tas pamaz. It īpaši tagad, kad bankas vairāk nodarbojas ar treknos gados izsniegto kredītu administrēšanu, nevis jauno kredītu izsniegšanu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > kristaps_drone 11.01.2013. 08.41

    Normunds
    Devalvācija ir heroīna deva “lomku” pārņemtam narkošam, tā neārstē.

    0
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Afiša / 1. novembris 2023
Ir iesaka
Viedoklis / 3. marts 2023
Atalgojums, vienlīdzība un iekļaušana – aktualitātes cilvēkresursu vadībā
Pusdienās / 15. februāris 2023
Katrs latvietis ir dārgakmens
Dzīve / 5. oktobris 2022
Īstā māju sajūta 1
Viedoklis / 9. februāris 2022
Darba tirgus – adaptācija vai transformācija