Mūžībā aizsaukta izcilā aktrise Velta Līne

 

Šorīt plkst.5.30 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas Nacionālā teātra leģenda un pazīstamā kinoaktrise Velta Līne, aģentūru LETA informēja teātra Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Līne dzimusi 1923. gada 28. augustā. Kopš 1945. gada viņa darbojusies Latvijas Nacionālajā teātrī.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicis visdziļāko līdzjūtību Veltas Līnes tuviniekiem, Latvijas Nacionālā teātra saimei un visai Latvijas teātra sabiedrībai skatuves mākslas leģendu, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, izcilo aktrisi Veltu Līni mūžībā aizvadot, informē prezidenta kanceleja.

“Mūsu atmiņās Velta Līne vienmēr paliks kā spilgtu raksturlomu tēlotāja. 60 gadu laikā uz skatuves viņa bija gan Katarīna un Ofēlija spēlējot Šekspīra lugās, gan Anna Karēņina, gan Žanna d’Arka, gan arī Blaumaņa Indrānu māte. Velta Līne bija viena no izcilākajām Latvijas skatuves karalienēm. Līdz ar viņas aiziešanu mūžībā ir noslēdzies vesels teātra paaudzes laikmets,” norāda Bērziņš. 

Prezidents teic, ka teātra mākslas cienītāju piemiņā paliks Līnes nezūdošā degsme uz savas dzīves lielāko aicinājumu – teātri. Aktrises spilgtais, radošais mūžs un izcilais lomu tēlojums Latvijas teātra vēsturē ir ierakstīts zelta burtiem.

Velta Līne bija ne tikai Nacionālā, bet visa latviešu teātra dzīvā leģenda. Jau ar pirmajām spilgti atveidotajām lomām Līne nodrošināja sev pirmās aktrises vietu Nacionālā teātra spožajā aktieru zvaigznājā.

Aktrise bija sievietes mīlestības apliecinātāja un izteicēja tās visdažādākajās izpausmēs: gan traģēdijā un drāmā, gan komēdijā. Viņas talanta īpatnība bija spēja momentā pāriet no viena dvēseles stāvokļa diametrāli pretējā.

Veltai Līnei viss bija dāsni dots – skaistums, talants, bagāta jūtu pasaule un arī izturība un darba mīlestība. Jau ar pirmajām lomām viņa apliecināja izcilu apdāvinātību bez ampluā robežām: aktrisei pakļāvīgas bijušas gan traģēdijas, gan drāmas, gan komēdijas mūzas. Viņai bija dotas spējas smieklus ar asarām jaukt, azartiski ļauties spēles priekam, momentā pāriet no viena dvēseles stāvokļa diametrāli pretējā.

Aktrises vairāk nekā 60 gadu garuma lomu sarakstā bija gandrīz visas visskaistākās ārzemju un latviešu klasiskās, kā arī modernās dramaturģijas mīlētājas. 2002./2003.gada sezonas Latvijas teātru skatē “Spēlmaņu nakts” Līne ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise par Fainas Raņevskas lomu izrādē “Divas sirdis”.

Nacionālais teātris Veltu Līni atzina par labāko 2002./2003.gada sezonas aktrisi, māksliniece ir saņēmusi Elzas Radziņas iedibināto ceļojošo balvu – kaklarotu.

Velta Līne bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un saņēmusi Latvijas teātru skates “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Velta Līne ir nospēlējusi gandrīz visas latviešu un pasaules klasiskās dramaturģijas skaistākās sieviešu lomas: Kristīni Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī”, Larisu Aleksandra Ostrovska “Līgavā bez pūra”, Zentu Viļa Lāča “Zvejnieka dēlā”, Bērziņu Lienu Andreja Upīša “Zaļajā zemē”, Noru Henrika Ibsena “Leļļu namā”, Katarīnu Viljama Šekspīra “Spītnieces savaldīšanā”, Dezdemonu “Otello”, Ofēliju “Hamletā”, Mašu Ļeva Tolstoja “Dzīvajā mironī”, Zāru, Antoniju un Pindacīšu Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Dinu Raiņa “Jāzepā un viņa brāļos”, Rozi Pētera Pētersona “Man trīsdesmit gadu”, Ņeginu Aleksandra Ostrovska “Talantos un pielūdzējos”, Elvīru Maksa Friša “Santakrusā”, Zelmu Harija Gulbja “Cīrulīšos”, Oļiņieti brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos”, Indrānu māti Blaumaņa “Indrānos”, Eteli Ernesta Tompsona “Pie Zelta ezera”.

Plašāka informācija par izvadīšanas laiku tiek solīta 2.janvārī.